foto: LETA
Turīgie cilvēki ir enerģētiski spēcīgi jeb - kāpēc dažam nauda ir, bet cits kuļas kā pliks pa nātrēm
Kāpēc dažiem nauda ir, bet dažiem, lai kā viņi censtos, tās vienmēr pietrūkst? Paraugāmies uz latviešiem sāpīgo jautājumu no ezoterikas apcirkņiem.
Cita pasaule
2017. gada 11. novembris, 06:29

Turīgie cilvēki ir enerģētiski spēcīgi jeb - kāpēc dažam nauda ir, bet cits kuļas kā pliks pa nātrēm

Antra Krastiņa

"Patiesā Dzīve"

Lai gan mēdz teikt, ka naudā laimes nav, naudas tēma ir bijusi aktuāla visos laikos. Katram par to būs savs sakāmais, bet "Patieso Dzīvi" interesē jautājums, kāpēc dažiem nauda ir, bet dažiem, lai kā viņi censtos, tās vienmēr pietrūkst.

Kas īsti ir nauda un kāpēc dažus nauda mīl, bet citus nemīl? Varbūt naudu var iemīlināt, kaut kā sev piesaistīt? Vai ir kādi likumi, kas noteikti jāievēro, lai makā vienmēr būtu nauda? Uz šiem un citiem jautājumiem "Patiesajai Dzīvei" atbild vēdiskais astrologs Jānis Riežnieks un psiholoģe Olga Orlova.   

Nabadzīgie tic ilūzijai par naudu, bagātie redz realitāti

Naudas esamību vai trūkumu vēdiskajā astroloģijā nosaka trīs mājas jeb bhavas. 2. māja norāda uz naudu, kas cilvēkam ir makā (nevis kontā, jo tā ir bankas nauda), 11. māja – uz naudu, ko viņš apgroza, un 6. māja – uz cilvēka spēju cīnīties par naudas resursiem.

“Kāpēc liela daļa reāli bagātu cilvēku nenorēķinās ar kredītkarti, bet ar skaidru naudu?” retorisku jautājumu uzdod astrologs Jānis Riežnieks. “Viņi negrib nest peļņu baņķieriem, jo paši domā kā baņķieri. Mums par miljonāriem izveidojusies nepareiza klišeja. Es piekrītu apgalvojumam, ko savā grāmatā "Nauda un cilvēki" izteica Valērijs Kargins: “Miljonārs ir nevis tas, kura īpašumi ir miljonus vērti, bet tas, kurš gada laikā var nopelnīt un iztērēt miljonu, ne no viena naudu neaizņemoties.”

foto: Aigars Hibneris
To, kāpēc vienam cilvēkam nauda pati līp pie rokām, bet cits vai uz pusēm raujas, strādādams vairākos darbos, nosaka gan zvaigžņu stāvoklis piedzimšanas brīdī, gan skatījums uz dzīvi, teic astrologs.

Latvijā tādu cilvēku ir ļoti maz, bet miljonāru saraksts ir gana garš… Turklāt nauda ir tikai daļa no varas un ietekmes,” piebilst astrologs un uzsver – ja cilvēkam ir nauda, ir jāmāk to ne tikai vairot, bet jāspēj arī aizsargāt. “Piemēram, tie, kuri savus uzkrājumus zaudēja, bankrotējot Krājbankai, to nemācēja. Lai kā viņi centās atgūt kaut daļu naudas, viņiem vienkārši parādīja pigu. Tajā pašā laikā ir cilvēki, par kuriem visi zina, ka ar viņiem šādi izrīkoties nedrīkst. Viņi nav publiski plaši zināmi un savu problēmu risināšanu nereti uztic puišiem ar deviņu klašu izglītību, kuri par saimnieka taisnību visus smuki pārliecina arī bez advokātu un juristu palīdzības. Šie cilvēki savu naudu spēj saglabāt, līdz ar to viņiem pieder jau cita veida vara. Itālijas, Krievijas, Kanādas un citas ietekmīgākās mafijas ir identiskas, un šiem puišiem neviens pigu nerāda.”  

To, kāpēc vienam cilvēkam nauda pati līp pie rokām, kamēr cits raujas vai uz pusēm, strādādams vairākos darbos, un tik un tā sitas kā pliks pa nātrēm, nosaka gan zvaigžņu stāvoklis piedzimšanas brīdī, gan cilvēka skatījums uz dzīvi. Proti, attieksme pret naudu. Bagāti cilvēki precīzi zina, ko grib no dzīves. Un, jo konkrētāka vēlme, jo ātrāk tā realizējas.

“Kāpēc vieni ir bagāti, bet citi nabagi, labi parādīts filmā "Titāniks", kas nebūt nav stāsts par mīlestību,” klāsta Jānis Riežnieks. “Bagāti cilvēki, skatoties šo filmu, redz, ka galvenie varoņi nav Roza un Džeks, bet Kels (jā, viņš it kā ir otrajā plānā, bet tieši to jāspēj saskatīt). Roza izvēlējās Dželu par mīļāko tāpēc, ka viņas māte uzstāja – tev jāprec Kels, jo es negribu dzīvot nabadzībā un mazgāt traukus! Tāpēc viņa bija gatava iztirgot savu meitu. Sapratusi, ka ir tikai prece mātes rokās, ka mīlestības viņas un Kela starpā nav, Roza pārguļ ar visstulbāko džeku uz kuģa – žigolo (ne velti 50 gadus vecā atraitne Džekam nopirka uzvalku), kurš aizraujas ar azartspēlēm. Rozas nelaime bija tā, ka viņa nespēja atzīt bagātu cilvēku par labāku un gudrāku.

Šis skatījums uz filmu – patiesībā uz dzīvi – arī atšķir bagātos no nabagajiem. Nabadzīgie tic ilūzijai, bagātie redz realitāti; viņiem šāds skatījums mācīts jau no bērnības. Bērni kopē 90 % no ģimenes, dzimtas modeļa, ko redz, un tikai 10 % no tā, ko dzird. Tas attiecas uz visu – attieksmi pret dzīvi, attiecībām, naudu. Var aizgūtnēm stāstīt, cik labi vai slikti ir kaut kas, bērns pieņem to, kas patiesībā notiek, proti, to, ko viņš redz.  
Ir vēl kāds nopietns faktors. Ja zvaigžņu kartes 9. māja ir atbalsts, laime, veiksme, godīgums, tad jāņem vērā – jo godīgāks cilvēks būs pret sevi un citiem (tas nenozīmē, ka taisnība vienmēr jāsaka sejā), jo lielāks būs finansiālais atbalsts no Kosmosa – viņam palīdzēs pareizajā laikā atrasties vajadzīgajā vietā. Tikai jāielāgo, ka lielā Režisora vai Meistara, kurš visu būvē, cieņu var iegūt tikai tad, ja viņam palīdz, padodot kaut vienu ķieģeli. Tātad arī cilvēkam pašam konkrētajā tēmā kaut kas jāsaprot,  jāizglītojas. Tikai tad, kad viņš samazina savu ego un sāk Kosmosam palīdzēt, viņš var saņemt atpakaļ enerģiju veiksmes, panākumu, naudas veidā.  

Nav noslēpums, ka pasaulē bagātākie, ietekmīgākie cilvēki nav žurnāla "Forbes" sarakstā. Viņi maksā par to, lai tajā netiktu iekļauti. Viņus ir ļoti grūti atšifrēt, viņi ģērbjas un uzvedas kā parasti cilvēki. Lūk, un te jau cits stāsts – jo dižāks cilvēks, jo viņš ir vienkāršāks. Ļoti bagāti cilvēki ar laiku kļūst par askētiem, jo nauda nav viņu pamatmērķis. To, ko lielākā daļa cilvēku, runājot par naudu, saprot ar terminu taisnīgums, bagātie saprot citādi. Mēs dzīvē iegūstam nevis to, ko, mūsuprāt, esam pelnījuši, bet to, ko mākam paprasīt – gan no biznesa partnera, gan no darba devēja.

Negribu nevienu aizvainot, bet, izejot cauri tirgum, dzirdēsim, ka tantiņas zina, kas pieder Putinam un Trampam, cik miljonu kāds nozadzis, pirms kļuva par prezidentu, un cik zog tagad. Bet vai viņas kaut reizi dzīvē ir kādam cilvēkam uzprasījušas padomu, kā pieņemt pareizus lēmumus, kā labāk un efektīvāk strādāt? Tie ietver arī zināšanas par to, kā tikt pie naudas, kā to saglabāt, kur ieguldīt… Savukārt prezidentiem, bagātiem cilvēkiem ir ļoti daudz padomdevēju – juristi, grāmatveži, astrologi utt. Un viņiem ir skolotāji katrā dzīves jomā. Horoskopā naudas esamība saistīta ar cieņu pret zināšanām – ja cilvēkam tāda būs, agrāk vai vēlāk nauda pie viņa atnāks. Ja nebūs, par to var aizmirst. Jo viens no Kosmosa likumiem vēsta – par velti nekas netiek dots. Tāpēc vissvarīgāk ir attīstīt smadzenes.”

foto: Shutterstock
Nauda nemīl upurus! Tāpēc arī upuri nepelna – pelna uz upuru rēķina vai tiem maksā, lai atpirktos. Šādiem cilvēkiem ir sarežģīta dzīves karma, bet to var mainīt.

Astrologs ir pārliecināts – ļoti liela nozīme ir saderībai ar partneri, tāpēc bagāti cilvēki dzīvesdraugu izvēlas ļoti pārdomāti. Aprēķina laulības augstākajās aprindās nav ārkārtas gadījums – ģenerāļa meita leitnantu par ģenerāli padarīs ātrāk nekā majora meita. Arī draugu, darījumu partneru izvēlē bagātie cilvēki ir piesardzīgi un balstās uz noteiktām zināšanām par nodevības atšifrēšanu – t. s. Jūdas medībām. “Kurš Dimā romānā "Trīs musketieri" ir patiesais Francijas patriots?” jautā astrologs. “Tauta uzskata, ka d’Artanjans, Atoss, Portoss un Aramiss, bet bagātie teiks, ka kardināls Rišeljē. Viņi d’Artanjanam neuzticētos, jo zina, ka tas, kurš tiekas ar precētu cilvēku, bet Konstance tāda ir, nodos jebkuru. To pierāda gadsimtiem ilgā pieredze militārajos konfliktos, un zinoši cilvēki to izmanto savās interesēs.

Klasiskais variants, kā cilvēku korumpēt, – pagrūst viņam priekšā kokaīnu vai apakšā precētu sievieti. Tāpat gudrie un bagātie zina arī to, ka sieviete, kura krāpj vīru ar sociāli zemāku partneri, savam vīram nevar palīdzēt kļūt bagātam; viņa zemapziņā pat sabotēs vīra iespēju tādam kļūt. Kad šīs mazās nodevības ir realizētas, lielākas nodevības paveikt jau ir vieglāk.”

Vai nabadzīga jauna meitene savā horoskopā ierakstīto naudas trūkumu var mainīt, izejot par sievu pie veca, bet bagāta vīrieša? Jānis Riežnieks smaidot atbild – viss atkarīgs no tā, vai viņa būs tik gudra un panāks, ka saņems mantojumu. “Zinu gadījumus, ka uz to sacerējušās meitenes nesaņem neko. Un ne jau tāpēc, ka nebija gana laba mīļākā, nežūžoja vecim ausī komplimentus. Nauda vienkārši nemīl upurus! Tāpēc arī upuri nepelna; pelna uz upuru rēķina vai tiem maksā, lai atpirktos. Šādiem cilvēkiem ir sarežģīta dzīves karma, bet to var mainīt. No astroloģiskajā kartē ierakstītā var mainīt apmēram 30 %, bet tas var notikt tikai caur cieņu pret Kosmosa skolotājiem un zināšanām.”

Pasaki, kāda ir tava attieksme pret naudu, un es pateikšu, kāds tu esi!

Psiholoģe, konsultante Olga Orlova, mājaslapas Psiholoģijas ateljē radītāja un vadītāja (www.orlovaolga.lv), ir pārliecināta, ka attiecības ar naudu atklāj cilvēka raksturu tikpat labi kā jebkura cita viņa darbība – saskarsme, attieksme pret dzīvi un tamlīdzīgi. “Lielākā daļa sabiedrības naudu uztver kā līdzekli, lai nodrošinātu savu, savas ģimenes labklājību, tērē to atbilstoši ienākumiem, kādu daļu cenšoties atlikt neparedzētiem dzīves gadījumiem. Tomēr ir arī cilvēki, kas attiecībās ar naudu krīt galējībās, un viena no tām ir skopums. No psiholoģiskā viedokļa skopums liecina par cilvēka neuzticēšanos šai pasaulei, nejušanos šeit kā mājās, bet kā sev naidīgā vidē. Vēl viens iemesls skopumam – dzīvojot vīzijā, cilvēkam bail, ka reiz atklāsies viņa izlikšanās par tādu, kāds viņš nav. Būtībā šis cilvēks ir ļoti nepārliecināts par sevi, viņš nav ar sevi apmierināts, tāpēc dzīvo nepamatotu briesmīgu nojautu piepildījuma gaidās. Bez šaubām, ir jāgādā par naudas, mantas uzkrājumu, tomēr skopulim dalīties ar citu nozīmē samazināt savu drošību – izdomātās pasaules bruņas.

Skopumam pretēja galējība ir pārlieka izšķērdība vai naudas ignorance. Šie cilvēki dzīvo tā, it kā nauda vispār neeksistētu. Viņi izliekas, ka naudas tēma viņus neskar, un būtībā viņiem tās arī nekad nav. Un tādu cilvēku ir krietni vairāk, nekā mēs domājam. Daļa no viņiem ir radoši ļaudis, kuru rīcību galvenokārt nosaka emocijas. Aktieri, mākslinieki, mūziķi pat uzskata – kļūstot pragmatiski, viņi sevī nogalinās radošo garu. Ar savu izturēšanos, izskatu šie cilvēki visiem liek domāt, ka naudas trūkums viņiem ir sveša lieta, lai gan šāda tēla uzturēšanai tiek patērēta liela enerģija. To prasa gan šķietamā bezrūpība, ar kādu viņi paceļ vīna glāzi un vēl uzsauc to citiem, gan perfekta ārējā tēla uzturēšana par minimāliem līdzekļiem. Nereti viņi paši darina savu apģērbu.

Pie šī tēla piederas arī sauklis: “Man nauda neko nenozīmē, man to nevajag!” Tomēr radošie cilvēki savu nenoliedzamo priekšrocību dzīvot nosacīti brīvā režīmā, pašiem būt noteicējiem par savu talantu un laiku, izvēlēties draugus noteikti ierindos augstāk nekā naudu. Viņi dzīvo, izbaudīdami šo dienu, īpaši neprātojot par morāli, un domas par nākotni noteikti nav tās, kas viņus iedvesmo.

foto: Aigars Hibneris
Lielāko algu saņem nevis labākais speciālists, bet tas, kurš savu darbošanos spēj prezentēt tā, ka darba devējiem rodas pārliecība – par to gan ir vērts maksāt, skaidro psiholoģe.

Šāda galējība raksturīga arī cilvēkiem, kuri profesiju izvēlas tikai tāpēc, ka viņiem tā patīk. Viņi to apgūst, pat nedomājot, ka pēc dažiem gadiem vajadzēs iziet darba tirgū, kur eksistē pieprasījums pēc speciālistiem noteiktās jomās, kur ir konkurence, kur katrā profesijā ir nosacīti darba samaksas griesti. Šādi cilvēki dzīvo ar pārliecību, ka nauda uzradīsies pati. Ja neuzradīsies, tad gan jau kaut kā iztiks, jo viņu prasības pret dzīvi nav pārāk augstas, lai gan tas neizslēdz sūdzības par dārgo dzīvi, netaisnību.”

Lai gan Olga Orlova uzskata, ka cilvēks ir pārāk sarežģīta būtne, lai viņa uzvedību, rīcību izskaidrotu ar vienu iemeslu – to nosaka dažādu apstākļu kopums –, tomēr nevarot nepiekrist tam, ka attieksmi pret naudu lielā mērā ietekmē ģimenes, dzimtas tradīcijas. Starp ģimenes tradīciju turpinātājiem gadās arī tādi censoņi, kas gatavi pārvērst naudā visus resursus, šā mērķa vārdā ziedojot veselību, mīlestību, laiku. Viņi uzskata, ka pat atpūta ir balva, kas jānopelna. Tomēr cilvēks nav tikai  naudas pelnīšanas aparāts. Ja viņš pats to laikus nesapratīs, var gadīties, ka viņu apstādinās slimība. Citi pēc tam teiks: “Cik šausmīgi un negaidīti – slimība viņu pievārēja gada laikā!” Bet nekā negaidīta tajā nav – tā ir likumsakarība. It visā ir jāievēro samērība. Kā teica senie grieķi: “Cilvēkiem vajag attīstīt sesto maņu – mēra izjūtu.”

Tātad viens no galvenajiem principiem, kas jāievēro, lai saglabātu labas attiecības ar naudu, ir mēra izjūta. Tas attiecas arī uz māku naudu dot un ņemt. Bet, lai saprastu tās darbības mehānismu, cilvēkam jāizprot tās pamatjēga. Ātrāk to saprot cilvēki, kuri pareizu šī principa realizāciju redzējuši ģimenē vai līdz izpratnei nonākuši garīgās izaugsmes ceļā. Izpratne par to nāk līdz ar dzīves pieredzi. Tāpēc naudu, kaut nedaudz, nabadzīgajiem, slimajiem pārsvarā ziedo ne jau pārtikuši cilvēki, bet pensionāri, kuri uz dzīvi raugās filozofiskā mierā, jo ir sapratuši – mums nepieder nekas no tā, kas ir šajā pasaulē. “Pat ne talants, jo tā ir Visuma dāvana, liela labvēlība no tā puses,” piebilst psiholoģe. “Tāpēc arī lielākā gudrība ir nekam nepieķerties, bet ar tev doto – gan naudu, gan talantu – dalīties. Tas nozīmē saprast, ka caur tevi izpaužas Visuma radošums, ka jebkurš no mums ir tikai Visuma instruments, kas pilda savu uzdevumu.  Mūsu senči, vēl pagāni būdami, zināja, ka ziedošanas akts sastāv no divām daļām – nepietiek tikai iedot, svarīgi ir pārliecināties, vai ziedojums ir pieņemts. Un viņi labi saprata arī to, ka ziedot nenozīmē atdot nevajadzīgo, bet atdod sev visvajadzīgāko, mīļāko lietu vai... pat cilvēku. Rietumu cilvēku uztverē tā ir tumsonība, galējība, bet būtībā šie rituāli bija materiālas dabas metaforas. Līdzko arī mūsdienu cilvēks Visumu un sevi kā tā daļu uztvers kā Vienotu informatīvo un enerģētisko lauku, viņš sapratīs, ka viss ir vienots, ka nepastāv robežas. Līdz ar to viņam vairs nebūs problēmu ziedot citiem naudu, laiku, jo tas ir ziedojums arī pašam sev.

Runājot par mācēšanu pelnīt naudu, jāatzīst, ka cilvēki to bieži vien saprot nepareizi. Daudzi uzskata – lai vienmēr būtu gana naudas, pietiek būt labam speciālistam savā profesijā. Bet viņi maldās. Ir jārēķinās ar realitāti – tie laiki, kad augstākā izglītība bija gluži vai izredzēto privilēģija, ir pagājuši, un arī tas laiks, kad speciālistu skaitu katrā jomā regulēja valsts pieprasījums, ir garām. Šodien visās jomās valda konkurence. Un šajā cīņā bieži vien uzvar un līdz ar to lielāko algu saņem nevis labākais speciālists, bet tas, kurš savu darbošanos spēj prezentēt tā, ka darba devējiem rodas pārliecība – par to gan ir vērts maksāt. Kā to izdarīt, kā panākt, lai tu darba tirgū būtu pieprasīts visu laiku, – to diemžēl augstskolās nemāca. Tam vajadzīga speciāla apmācība, pastāvīgs darbs ar sevi, kam nevajag žēlot ne līdzekļus, ne laiku, jo tas, kā pierādās dzīvē, atmaksājas. Kā teica fantasts Artūrs Klarks: “Neviena labi attīstīta tehnoloģija nav atšķirama no maģijas.”

Psiholoģe atgādina, ka naudu uz paplātes nepienes profesija, bet – darbs. Darbs! Spēja strādāt. Daudzi aizmirst, ka mūsdienu realitāte paredz – nevienam nemaksā par baudu, kuru cilvēks gūst strādājot, bet par darbu, kura rezultāts kādam ir vajadzīgs un kas nes peļņu darba devējam.  Tātad vēl viens naudas likums – vienmēr jābūt gatavam darīt arī citu darbu. “No finansista kļūt par pārdevēju, no ārsta par uzņēmēju, no rakstnieka par psihologu,” skaidro Olga, uzreiz pamatojot: “Ir cilvēki, kuriem nav nekādas profesijas, bet nauda ir vienmēr, jo viņi spēj pareizi noreaģēt jebkurā situācijā un ir gatavi darīt jebkuru darbu, kas nes naudu.”

Spēt uzrakstīt sev baseinu

Lūk, Olgas Orlovas mācības. Pirmkārt, atzīt naudas tiesības eksistēt tavā dzīvē, nevis tās jānoliedz. Otrkārt, nedrīkst dominēt doma – lai nopelnītu daudz naudas, tikpat daudz arī jāstrādā. Treškārt, jāuzdod sev jautājums – kādā veidā es varu nopelnīt? “Jo vairāk uz to ir atbilžu, jo labāk – tad var izvēlēties labāko variantu un atrast iespēju, kā to realizēt. To var paveikt trīs dienās un uzreiz nopelnīt noteiktu naudas summu, bet var pie tā strādāt trīs gadus, noslīpējot katru sīkumu. Jautājums tikai – kam tas vairs būs vajadzīgs? Izdevējam nav svarīgi, ka autors grāmatas rakstīšanai veltījis desmit gadus; ja grāmata zaudējusi aktualitāti, viņš to neizdos. Mūsdienās maksā par darbu, kurš tiek izdarīts ātri un kura rezultāts ir vērtība patērētājiem, jo viņi, to pērkot, ienes naudu darba devējam.”

Skarbi, tomēr nav noliedzams, ka naudas esamība ceļ cilvēka pašapziņu. Tieši tāpēc mums nauda patīk. Pēkšņi saņemts liels mantojums, un cilvēks burtiski uzplaukst. Un kas ir interesanti – no šī brīža viņam veiksme sāk smaidīt arī visās citās jomās.  “Psiholoģijā ir jēdziens pārliecinošie faktori, kas nozīmē, ka kaut kādu notikumu rezultātā cilvēks maina savu domāšanu. Piemēram, viņš visu laiku ir uzskatījis, ka neviens viņam nepalīdzēs, ka viņš nekad neizķepurosies no grūtībām, bet pēkšņi kāds vairākkārt pasniedz palīdzīgu roku vai radinieks atstāj mantojumu. Rezultātā cilvēks savu iepriekšējo pārliecību noliek arhīvā un sāk ticēt tam, ka viņš ir pelnījis labāku dzīvi. Pamazām to apliecina arī ikdienas pieredze, jo viņš sāk apgrozīties sev līdzīgu, nu jau labi situētu cilvēku sabiedrībā, kuri labi ģērbties, baudīt kvalitatīvu ēdienu, dzīvot interjeristu iekārtotā dzīvoklī, apmeklēt labus koncertus uzskata par dzīves normu. Un tikko vēl trūkumā dzīvojušais uzsūc šo principu, pierod pie domas, ka arī viņš ir cienīgs tā dzīvot. Šāda attieksme arī paver vārtus, kas dzīvē ļauj ienākt tam, kam cilvēks tic, par ko ir pārliecināts, un līdz ar to viņam sāk sekot veiksme.”

Psiholoģe uzskata, ka arī “virs materiālās dzīves pliekanības un masveida alkatības” esošie cilvēki var regulāri pelnīt labu naudu. “Ir daudz piemēru, ka radošie cilvēki, saprotot, ka vajag naudu kaut kādas konkrētas lietas iegādei, mobilizē savu talantu un rada preci, ar kuru to nopelnīt. Piemēram, kad grupa "The Beatles" jau bija diezgan populāra, tās dalībnieki dzīvoja privātmājā un sprieda, ka būtu labi, ja tajā būtu baseins. Un Džons Lenons teica apmēram tā: “Tad uzrakstīsim sev baseinu!” Proti, radīsim dziesmu, kuru var labi pārdot, un par nopelnīto naudu ierīkosim baseinu. Gleznotāji, zinot, pēc kādām gleznām ir pieprasījums, ik pa laikam uzglezno kādu darbu pārdošanai vai pēc pasūtījuma, lai pēc tam kādu laiku atkal varētu dzīvot un gleznot savam priekam.”

Rezumējums – cilvēkam ir tieši tik daudz naudas, cik viņš tai ir gatavs. Par to liecina arī situācijas, kad nauda pēkšņi pazūd. Ir cilvēki, kuriem tas ir pasaules gals, un ir tādi, kas patiesībā jūtas atviegloti, bet citiem tā ir normāla daļa no viņa dzīves projekta. “Šie cilvēki labi izprot notikušo, redz kopainu, zina dzīves noteikumus un likumus. Ja tagad viņš nonācis zaudētāja, tad drīz atkal būs uzvarētāja lomā. Tikai jāatrod iespēja, kā to panākt. Japāņu pavārs Nobu Matsuhisa ilgi krāja naudu sava restorāna atklāšanai Aļaskā. Kad viņš sapni bija realizējis, restorāns pēc 50 dienām nodega līdz ar māju, kurā tas atradās. Pavārs atnāca, paskatījās uz krāsmatām un jau nākamajā dienā sāka strādāt pie jauna projekta, pelnīt naudu tā realizēšanai, neatsakoties ne no kāda darba, lai tikai sasniegtu savu sapni. Un šoreiz viss noritēja veiksmīgi.

Vēlāk par Nobu Matsuhisa partneri kļuva aktieris Roberts de Niro, un tagad viņam pieder 40 restorāni. Tātad cilvēkam, kurš zina, ko grib sasniegt, un ir cieši nolēmis to panākt, vienmēr palīdzēs savas misijas apziņa; tā nekad neļaus padoties. Turklāt tas, kurš zina, kā nopelnīt naudu, spēj saglabāt mieru pat situācijā, kas citiem šķiet pasaules gals, jo ir pārliecināts, ka vienmēr spēs sev uzrakstīt baseinu.