Dziednieces Artas neparastā metode: ar roku enerģiju medu iedzenu līdz kaulam

“Lai sauktu sevi par dziednieku, rokās jābūt lielam karogam un lielai atbildībai. Man šis darbs dod lielu gandarījumu. No darba, kuru mīli, nevari sadegt, pat ja strādā no rīta līdz vakaram... Ja kāds cilvēks maina pierakstu uz citu dienu, saprotu, ka augstākā grāmatvedība man liek ilgāk pastrādāt ar iepriekšējo klientu, un es to daru,” saka Arta, uzsverot, ka īstam dziedniekam jāredz un jāizprot cilvēka būtība.

Lai redzētu cauri dvēselei, viņas darba koferītis ir pilns ar dažādiem instrumentiem. Arta to krāšanai un slīpēšanai, dažādu zināšanu apgūšanai veltījusi daudzus gadus un joprojām turpina mācīties. “Ar ķermeni jāprot sadarboties, jāprot to sajust un sadzirdēt. Ar orgāniem iespējams sarunāties, ieraudzīt problēmas cēloni. Izklausās pēc maģijas, bet tā ir īstenība.

Dziednieks var būt arī gaišreģis, bet tādas spējas dotas tikai tiem, kam būtības mandalā ir cipari 3 un 5. Tas ir Visuma dots kods, un man tāds ir dāvāts, bet arī šīs spējas noslīpētas, ilgus gadus vingrinoties. Darba ar sevi ir ļoti daudz, vienas reinkarnācijas laikā apgūt visu informatīvo paleti nav iespējams,” spriež Arta. Viņa domā, ka vismaz dažās iepriekšējās reinkarnācijās  līdzīgus uzdevumus jau veikusi.

Svarīgā ķermeņa dzesēšanas sistēma

– Nesen tev bija problēma ar sēžas nervu, bet darbā atgriezies jau nākamajā dienā. Kā tik ātri izdziedināji vainu?
– Man ir sava ātrā reanimācija. Sāku ar to, ka elpoju caur sāpošo vietu. Sāpēm ir negatīvā enerģija, un tas nozīmē, ka šajā vietā ir ļoti liels enerģijas bloks. Tāpēc negatīvā enerģija jāizelpo tik ilgi, kamēr jūti, ka vari kontrolēt savu ķermeni, prātu, ka sāpes vairs nav tik asas. Dziļi ieelpo ar vēderu – tā, lai krūtis pilnas. Ieelpas mirklī koncentrējas uz sāpošo vietu, iedomājas, ka tur ir melns caurums. Izelpa notiek caur sāpošo vietu, un enerģijas sablīvējums mazinās, sāpes atkāpjas. Pēc tam jau var ķerties pie nākamajām procedūrām.

Viena no daudzajām receptēm muguras problēmām ir melno rutku un medus komprese. Vidēja lieluma rutku nomazgā, nomizo, sarīvē un pieliek siltu medu. Kad maisījums mazliet atsulojies, nedaudz sulas nolej. To vai nu izdzer, vai ar to ierīvē kādu citu problemātisku vietu. Tā kā man visu patīk darīt ātri, es arī klepus gadījumā rutka un medus maisījumu pagatavoju šādā veidā, nevis griežu rutkā caurumu, lieku tajā medu un tad gaidu, kad izvilksies sula.

Kompresi saliek šādi – uz lielāka polietilēna plēves gabala uzklāj kokvilnas drāniņu, apmēram 50 x 50 cm, uz tās liek rutku un medus masu. Kompresi atstāj uz minūtēm četrdesmit. Audi tiek izsildīti ļoti dziļi, tāpēc kompresi drīkst likt tikai vakaros, kad zini – ārā vairs neiesi. Arī dušā iet pēc tam neiesaku – var norīvēties ar karstā ūdenī samitrinātu dvieli. Ideālajā variantā kompreses vietu pēc tam iesmērē ar propolisu olīveļļā, silti satinas un iet gulēt.

Pirmo reizi šādu ātro reanimāciju sev veicu pirms daudziem gadiem, kad pēc trīs dienu darba mežā noklemmēja mugura. Recepti man savā laikā izstāstīja vecāmamma, no viņas daudzus vērtīgus padomus esmu uzklausījusi. Un ļoti daudz informācijas saņemu no paša ķermeņa – tā vajadzīgajā brīdī vienkārši uzrodas.

– Kam jāpievērš vislielākā uzmanība, rūpējoties par savu veselību?
– Pareizam ūdens balansam ķermenī, jo tam dzesēšanas sistēma ir tikpat svarīga kā jebkurai citai mašīnai. Jau 15 gadu strādāju ar Tibetas centra diagnostiku, un līdz šim nevienam (!) cilvēkam nav bijis pareiza šķidruma balansa. Ir vai nu šķidruma trūkums, vājums vai šķidruma aizture. Tāpat neesmu redzējusi nevienu, kam ideāli strādātu visi organisma meridiāni. Bet disharmonija starp enerģiju, šķidrumu un asinīm ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sākas problēmas ne tikai fiziskajā ķermenī, bet arī bioķīmijā, enerģijas plūsmā, psihosomatikā.

– Kā dzert ūdeni, lai tā līdzsvars organismā būtu pareizs?
– Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas raksturo ūdeni, ir pH līmenis, kas nosaka tā skābumu un spēju piesaistīt šūnām tik nepieciešamo skābekli. Jau labu laiku tiek runāts par to, ka visu slimību cēlonis ir traucēts skābju un sārmu līdzsvars, kā rezultātā organisms kļūst skābs, bet sārmains ūdens viegli iekļūst audos, neitralizējot un izšķīdinot sārņus, kas pēc tam tiek izvadīti no organisma.

No veikalā nopērkamajiem ūdeņiem reti kurš ir gana sārmains. Es tādu uztaisu pati. Palielā krūzē (250 ml) ieberu pustējkaroti dzeramās sodas, uzleju karstu ūdeni. Kad ūdens mazliet padzisis, pusi krūzes izdzeru, otru pusi ieleju pusotra litra pudelē un piepildu to ar dzeramo ūdeni. Šim ūdenim pH ir 7,5. Tādu pudeli katru dienu ņemu līdzi uz darbu. Esmu mērījusi pH līmeni arī krāna ūdenim – tas bija 7, kas ir labs rādītājs, bet dzert to nevar. Savukārt dažiem veikalā nopērkamajiem ūdeņiem pH ir tikai 5–6. Sārmainu ūdeni no parasta ūdens viegli atšķirt pēc garšas – tas ir mīksts.

Minūtes piecpadsmit pēc sodas ūdens no rīta vēl izdzeru lielu krūzi ūdens ar medu un citrona sulu vai ingveru. Tad pēc pusstundas ēdu brokastis. Piekrītu dietologu teiktajam, ka cilvēkam katru dienu jāizdzer vismaz pusotra litra ūdens, bet karstā laikā – vismaz divi litri. Un jādzer bieži, vismaz trīs malkus ik pēc 30 minūtēm Tam vienkārši jākļūst par ieradumu. Savukārt jāizskauž ieradums ūdeni, tēju vai sulu dzert ēšanas laikā un tūlīt pēc tam. Vēl man ļoti patīk austrumnieku likums, ka ūdeni vajag ēst, bet ēdienu – dzert. Tas nozīmē, ka ēdiens kārtīgi jāsakošļā, lai samitrinātu to ar siekalām.

Transformācija ir ciešanu rezultāts

– Tibetas centra diagnostika ietver diagnostiku pēc pulsa, urīna, nagiem, matiem, mēles – pirms tam to labāk divas dienas netīrīt. Un tad vēl cilvēkam jāatbild uz 60 jautājumiem. Smalki.
– Laikus veikta veselības problēmu diagnostika ir labākais ceļš uz veselību. Diagnostika izstrādāta pēc Tibetas, Ķīnas, Indijas un ājurvēdas medicīnas principiem. Ķīnas diagnostika nosaka cilvēka konstitūcijas statusu – karstumu/aukstumu, vadošo orgānu, disharmoniju meridiānos, balansu starp enerģiju, šķidrumu un asinīm. Ājurvēdas diagnostika nosaka došu (ķermeņa enerģijas) – kaphas (zeme un ūdens), pittas (uguns un ūdens), vatas (gaiss un ēters) balansu. Tiek noteikti arī trūkstošie mikroelementi un vitamīni, ieteicamā diēta. Šādu diagnostiku veicu jau daudzus gadus, man tā ļoti patīk ar savu precizitāti un aptverošo informāciju par problēmu cēloņiem.

Ar cilvēku strādāju vairākos līmeņos – palīdzu, ja ir fiziskas problēmas, izmantojot dažādas masāžas, sakārtoju enerģijas plūsmu, veicu psihosomatiskas korekcijas. Savā laikā apguvu neirolingvistikas praktiķa programmu. Sapratu, ka bez tās nevar, jo katram ir ne tikai fiziskās, bet arī psihosomatiskās problēmas. Daudzi maldās savā dzīves mežā, un es cenšos parādīt taciņas, pa kurām no tā var iziet. Meža malas sasniegšana ir brīdis, kad turpmāk ar sevi būs jāstrādā arī pašam. Bieži darbā izmantoju mākslas psihoterapiju. Esmu pabeigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, pēc studijām kādu laiku nodarbojos ar modes un interjera dizainu.

– Kāpēc dizaineres darbu nomainīji pret dziedniecību?
– Jau bērnībā man patika vērot pasauli. Spēcīgāk savu iekšējo spēku sajutu 12–13 gadu vecumā. Sēdēju pie galda, uz tā stāvēja tukša tējas krūze. Par kaut ko ļoti aizdomājos, mans skatiens bija koncentrēts uz krūzi, un pēkšņi sajutu – ja turpināšu uz to skatīties, krūze tūliņ apgāzīsies vai saplīsis. No šīs sajūtas nobijos tik ļoti, ka izskrēju no virtuves. Vēlāk sapratu, un arī tēvs man to teica, ka šajā mirklī mana iekšējā spēka klauvējiens tika apklusināts no augšas, jo es vēl nebiju gatava to izprast, kur nu vēl likt lietā.

Otrreiz – nu jau tā pa īstam – tas pieklauvēja 21 gada vecumā, manā kāzu naktī. Virpināju rokās šampanieša glāzi, bet, kad tika uzsaukts tosts, pacēlu tikai pokāla augšējo daļu – apmēram divus centimetrus platu stikla riņķi. Pārējā pokāla daļa, manu pirkstu enerģijas nogriezta, palika uz galda. Tas visiem bija šoks, man pašai gan ne. Tad arī sapratu, ka man tiešām ir kaut kādas spējas un ka tās vajag attīstīt.

Vēl viens zīmīgs gadījums. Jaunībā Rīgā vadīju Modes teātri. Reiz radošā brigāde – es, horeogrāfs un mans vīrs – sēdēja uz dīvāna, pie tā bija zems galds, uz tā atradās lampa. Tobrīd stāstīju par tērpiem, kā tie pārveidojas kustībā, un pēkšņi sajutu, ka kaklā kaut kas tā kā ieduras, kā iedzeļ. Tomēr turpināju aizrautīgi runāt. Tad pamanīju, ka abi klausītāji nez kāpēc bīdās no manis prom. “Kas jums notika?” jautāju. “Tu neko neredzēji, nejuti?” vīrs noprasīja. “Kaut kas iedūrās kaklā, Un kas tad ir?” Bet viņi tajā mirklī bija redzējuši, ka no mana kakla uz lampu kā zibens aiziet elektriskā strāva.

Māksla un medicīna man ir līdzās visu mūžu – mana mamma bija ginekoloģe. Abas šīs profesijas –un vēl arī skolotājas – izspēlēju bērnības rotaļās. Vēlāk uzzināju, ka šajā laikā izspēlētais norādot uz karmiskajām profesijām. Tās apgūstot un tajās strādājot, cilvēks savu karmu atstrādājot labāk un ātrāk. Kad, jau paaugusies, domāju studēt medicīnu, mamma pateica, ka mājās pietiek ar vienu dakteri, un aizsūtīja mani uz Lietišķās mākslas vidusskolas Modes dizaina nodaļu. Tomēr ne viss notiek pēc vecāku scenārija. Paralēli zīmēšanai arvien vairāk sāku interesēties par medicīnu, psiholoģiju, tautas dziedniecību, Austrumu medicīnu. Ar laiku pamanīju, ka manas rokas spēj noņemt sāpes.

– Kā dziedināšanā izmanto mākslas terapiju?
– Galvenokārt tā palīdz atklāt psihosomatiskas problēmas un to risināšanas variantus. Izskaidrojusi principu un parādījusi, kā to dara, lūdzu cilvēkam ar sevi strādāt mājās. Mierīgi un dziļi elpojot, sākumā aizverot acis, lai dislocētos no apziņas, emocionāli jāpieslēdzas konkrētai problēmai un tā jāuzzīmē, vienkārši švīkājot kaut kādas līnijas.

Ikdienā mēs bieži vien kaut ko neapzināti uz lapiņas švīkājam, piemēram, telefona sarunas laikā. Es to saucu par problēmu kardiogrammu. Kad cilvēks pēc tam apskata uzzīmēto problēmu, kurā katra līnija ir vibrācija, viņš to caur acīm novada zemapziņā, kas automātiski saņem signālu – ir problēma, ar to jāstrādā! Tad jāpaņem tīra lapa un jāturpina neapzinātā zīmēšana, tikai tagad tajā katra līnija jau stāstīs par zemapziņas problēmas risinājuma variantu. Trešajā zīmējumā jāuzzīmē, kāda izskatās atrisinātā problēma. Protams, ne visiem tas padodas uzreiz; lai iemācītos sadarboties ar savu zemapziņu, vajadzīgs laiks. Tiekoties nākamajā reizē, mēs uzzīmēto pārrunājam.

– Ja man uzdotu tādu mājasdarbu, es noteikti piedomātu, ko un kā švīkāju. Vai tādā gadījumā zīmējums atklātu, kādi tarakāni mīt manā galvā?
– Mums visiem ir savi tarakāni – dažādu krāsu un izmēru. Tāpat katra arsenālā ir grābekļi, uz kuriem kāpjam vairākkārt. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi cilvēki nepazīst sevi, nedzird savu ķermeni, neprot vai negrib strādāt ar sevi. Viņi nekontrolē savas domas, runāšanas stilu, viņiem ir nepareiza pasaules uztvere. To māca tikai dzīves skola. Strādājot ar  mākslas terapiju, jāmācās sevī dziļi ieklausīties. Mums taču ir nevis viens, bet veseli septiņi apziņas centri! Zemapziņa ir unikāla, tā zina absolūti visu, kas ar mums noticis no paša pirmsākuma – gan visas problēmas, gan to risinājumus.

Vajag tikai iemācīties ar to sadarboties. Ja cilvēks zīmē savu problēmu, roku nevada viņš, bet zemapziņa. Bailes ir viens no galvenajiem iemesliem, kas izraisa dažādas psihosomatiskās problēmas. Citi to cēloņi ir tādi dvēseles vīrusi kā skaudība, greizsirdība, slinkums, melošana un tamlīdzīgi.

Diagnosticējot pēc pulsa, esmu iemācījusies pieslēgties dvēseles struktūrai. Kā bildītē redzu, kas cilvēkam visvairāk traucē būt veselam, laimīgam. Vai nu viņš ir pārāk straujš, nospiests, neiecietīgs pret citiem un dzīvi, baidās no dzīves, vai visu laiku dzīvo pagātnē, vai ir vēl kāds cits iemesls. Ir cilvēki, kam redzēto pasaku, un ir tādi, kam man to neatļauj teikt, jo cilvēks vēl nav gatavs strādāt ar sevi. Viņam jāiziet ciešanu skola, jo, kamēr viss norit gludi, attīstība nenotiek.

Transformācija ir ciešanu rezultāts – mēs mācāmies tikai klūpot, krītot, pat izejot cauri sāpēm. Visi šie procesi ir sāpīgi, bet, ja vien tas ir lemts, cilvēks pieceļas, mācās un sāk dzīvot citā kvalitātē. Transformējas uzvedības, domāšanas modelis, un līdz ar to dzīve mainās. Ja viņam atsūta skolotāju, kas ceļu uz jauno dzīvi pietuvina, kā es to daru psihosomatikas korekcijā, tad visi traucēkļi tiek likvidēti ātrāk. Pirmais jautājums, ko uzdodu, sākot rakstīt karmisko karti, ir: “No cik gadiem tu sevi sāki apzināti atcerēties?” Ļoti maz ir tādu, kas sevi atceras no trim četriem gadiem, vairāk – no pieciem sešiem gadiem, bet daudzi vēl vēlāk.

– Kādus secinājumus no tā var izdarīt?
– Ja atmiņas ir tikai no 7–10 gadiem, tas var nozīmēt, ka pirms tam noticis kas tāds, ko negribas atcerēties. Zemapziņa mūs saudzē, tāpēc tā šo informāciju ieslēdz tādā kā informatīvā kapsulā. Bet to vajag atvērt, apskatīties saturu un tad izņemt no atmiņas, transformēt negatīvās emocijas. Šādas psihosomatiskās kapsulas, no kurām dažas varbūt izveidojušās pat pirms bērna piedzimšanas, atņem lielu enerģiju dzīves tagadnes punktā.

Pat mazākā no tām var ietekmēt ķermeņa fizioloģiju, bioķīmiju un citus procesus. Piemēram, daudziem ir limfas tūska, krājas starpšūnu šķidrums, notiek organisma piesārņošana. Galvenais cēlonis ir emocionālā piesārņotība – šie cilvēki ir pārpildīti ar negatīvām emocijām, kaut ko nespēj piedot vai atlaist, un nieres nevar izvadīt šķidrumu, kurā ir negatīva informācija.

Mūsu orgāni ir ļoti gudri! Līdzko šīs kapsulas ir izņemtas (metožu, kā to izdarīt, ir ļoti daudz), mainās daudzi organismā notiekošie procesi. Cilvēks zaudē lieko svaru, jo tiek izvadīts liekais šķidrums, viņš kļūst mierīgāks, mainās raksturs, saskarsme ar pasauli. Cilvēks beidzot stabili nostājas uz zemes, jo ir mainījies viņa dvēseles horizonts. Tagad viņš likteņa grožus paņem savās rokās, nevis mētājas starp pagātni un nākotni. Tas ir ļoti svarīgi, jo mums visiem vajadzētu pareizi izprast, redzēt, veidot savu likteni, censties savu karmu pēc iespējas atstrādāt šajā dzīvē, nevis karmiskos parādus un uzdevumus vilkt līdzi uz nākamo reinkarnāciju.

Vērīgi būdami, mēs dažādas zīmes varam pamanīt, tikai dzīvojot šeit un tagad. Ja viena kāja ir pagātnē, bet otra nākotnē, tad visu mūžu sēdēsim špagatā. Pagātnē jāatgriežas tikai tad, kad to vajag transformēt, nākotnē – kad veidojam konkrētu domformu, piepildot to ar vizuālo, kinestētisko un audiālo enerģiju. Pareizi strādāt un veidot domformas ir liela māksla; plika domforma bez pareiza satura ir kā aploksne bez adresāta.

Ekskluzīvs gadījums – bērns izdziedināja bērnu

– Vai mākslas psihoterapija palīdz izdziedināt arī fiziskas kaites?
– Kādam puisītim bija nakts enurēze, bet tā pārsvarā ir psihosomatiska problēma. Mēs izrunājāmies, sapratu, ka šajā gadījumā vainīgas bailes no tēva. Iedevu zēnam papīra lapu, lai viņš šīs bailes uzzīmē. Bērniem ir ļoti laba iztēle un izcila tēlainā domāšana. Zēns ar uzdevumu tika galā lieliski, iznāca labs baiļu portrets – dusmīgs mākonis ar lieliem zobiem un garām, tievām kājām. Pēc tam viņam ieteicu zīmējumu salocīt un paslēpt kaut kur laukā zem akmens. Ar to arī pietika – problēma pakāpeniski pazuda.

Pēc tam puisītis no bailēm bija palīdzējis atbrīvoties kaimiņu meitenei, kura baidījusies viena iziet no mājas. Samācījies no manis, viņš teicis, lai meitene uzzīmē savas bailes un kaut kur noslēpj. Viņa zīmējumu paslēpa zem puķu poda. Bērnu fantāzijai nav robežu, bet tas nostrādāja. Mamma bija neizpratnē, kas noticis, jo bērns viens pats aizgājis uz veikalu. Viens bērns izdziedināja otru! Tas manā praksē bija ekskluzīvs gadījums.
Līdzīgi zīmējumi atklāj arī citu problēmu pirmsākumu, un tad to var pakāpeniski risināt. Speciālu tehniku esmu izstrādājusi gadījumiem, kad palikušas neatrisinātas emocionālās problēmas ar viņsaulē aizgājušajiem, bet visus noslēpumus neatklāšu.

– Minēji, ka psiholoģisku traumu bērns var gūt, vēl esot mātes ķermenī. Par ko grūtniecei stingri jāpiedomā, lai tā nenotiktu?
– Periods pirms bērna dzimšanas ir pats svarīgākais laiks, kad veidojas ne tikai bērna fiziskais ķermenis. Bērns visu redz un dzird, pat blakus stāvoša cilvēka domas. Tāpēc topošajām māmiņām jābūt uzmanīgām un viedām. Jāseko tam, kā un ko viņas runā, kā uzvedas, kādu mūziku klausās, kādu pārtiku ēd utt. Tomēr vispirms, ja sieviete un vīrietis grib, lai viņu bērnam būtu laba, gaiša dvēsele, lai viņš piedzimtu vesels, jāzina, ka seksuālās tuvības laikā tiek veidots enerģētiskais virpulis, kas sniedzas ļoti augstu Visumā.

Ja šis virpulis ir mīlestības, gaišu domu pilns, tas topošā bērna dvēseli ieraus no tāda paša astrālās pasaules līmeņa, kādā ir vecāki. Ja tuvību izraisījusi tikai kaisle, prāts tās laikā bijis alkohola apreibināts, tad dvēsele tiks paņemta no krietni zemāka astrālā līmeņa ar visām no tā izrietošajām sekām.

Protams, katra dvēsele šeit atnāk arī ar saviem karmiskajiem parādiem un uzdevumiem, kas nosaka, kādā valstī un kāda sociālā slāņa ģimenē tā piedzims šajā reinkarnācijā, vai būs brāļi un māsas, jo viņi visi savstarpēji būs cits cita skolotāji, kas nozīmē, ka karmu atstrādāšana, doto uzdevumu pildīšana notiks smagāk. Vienīgā bērna dvēseles uzdevums ir daudz vieglāks – viņa skolotāji sākumā ir tikai vecāki.

Tas, cik viegla vai smaga būs cilvēka dzīve, atkarīgs arī no dvēseles vecuma. Ja tā ir pavisam jauna, zīdaiņa vecuma, tad  cilvēkbērnam viss mūžs būs smaga mācībstunda, jo dvēselei ļoti daudz jāmācās. Tāpēc ikvienam jācenšas dzīvot atbildīgi, izdarīt visu iespējamo, lai dvēselei vienā un tajā pašā klasē nevajadzētu mācīties otro gadu, atbildot par visiem iepriekš sastrādātajiem grēkiem. Tie, kas par to smejas, sakot, ka par savas dvēseles nākamo dzīvi tāpat neko nezinās, domā ļoti primitīvi.

Medu ar roku enerģiju iedzenu līdz kauliem

– Viena no tava darba metodēm ir epidermālā apiterapija. Iepriekš par tādu nebiju dzirdējusi.
– Tā ir ļoti veca Tibetas, Indijas dziednieku darba metode, kurā tiek izmantots tikai labs medus un dziednieka rokas. Medus, iemasējot to ķermenī caur ādu, ļoti ātri nonāk asinrites sistēmā un sāk pakāpeniski šķīdināt pienskābi, urīnskābi, apkaļķojumus un citus sārņus. To var saukt par dziļu organisma detoksikāciju, kas palīdz izvadīt vielas, kuras organisms pats vairs nevar izvadīt. Ar katru masāžas seansu medu ar savu roku enerģiju iedzenu arvien dziļāk ķermenī. Epidermālā apiterapija lieliski palīdz arī mugurkaula un locītavu problēmu gadījumos. Vienīgā diagnoze, kad šī metode nevar palīdzēt, ir ankilozējošais spondilīts.

Protams, dažādu problēmu gadījumos pie dziednieka jāvēršas laikus, nevis palīdzību jāsāk meklēt tad, kad jau moka sāpes. Bet, kā jau teicu, viss sākas ar šķidruma balansu. Ja dzesēšanas sistēma nestrādā, ķermenī pieaug karstums, asinis ir biezas un skābas, paaugstinās asinsspiediens, gļotu daudzums, un viss lēnām apstājās. Būtiska piebilde – jo ilgāku laiku karstās asinis bombardē mūsu smadzenes, jo neiecietīgāka kļūst nervu un veģetatīvā sistēma.

– Un ko jaunu esi atklājusi?
    – Pavisam nesen atklāju informāciju, kas manu darbu pašai padarīja vēl interesantāku, proti, ka kauls ir gars, mīkstie audi – dvēsele, cīpslas – saite starp garu un dvēseli. No psihosomatiskā viedokļa var izdarīt secinājumu – ja gars ir stiprs, tendēts uz attīstību, tad arī kauli ir stipri. Kaulos ir daudz informācijas, kas vajadzīga, lai veiksmīgi realizētu savu dzīves programmu. Tomēr ir ļoti būtiska piebilde – ja ķermenī ir nepareizs šķidruma balanss, ja daudz dzer kafiju, kas organismu pastiprināti skalo, ja labi nestrādā aknas vai nieres, no tā cieš arī kaulu sistēma. Piemēram, sažūst starpskriemeļu diski – tie vairs nespēj pildīt savu funkciju.

Manā praksē bijuši gadījumi, kad esmu palīdzējusi arī cilvēkiem pēc insulta. Kādam vīrietim pēc tā bija kustību koordinācijas traucējumi rokai. Sapratu, ka darbs būs ilgs, brīdināju, ka jābūt ļoti pacietīgam. Strādāju ar viņu četrus mēnešus, un rezultātā rokas kustīgums atjaunojās par četrdesmit procentiem. Papildus bija dažādas procedūras, vingrojumi bija jāveic arī mājās, jāliek lietā vizuālā domāšana. Vēlamā rezultāta vizualizēšana dziedināšanā ir ļoti svarīga. Ir ļoti daudz instrumentu, kā var iedarboties uz savu ķermeni bez medikamentiem un ķīmijas. Mūsu vislielākie palīgi ir daba, zināšanas un ticība.