Režisors Cipsts Maskavā dzīvo Staļina ārsta dzīvoklī

Pirms gada kanāls TV3 jauno rudens sezonu sāka ar seriālu "Šķiršanās formula", ko augstu novērtēja kino lietpratēji. Bet kopš pavasara seriāla režisors Uldis Cipsts atrodas Maskavā, kur pēc Jeļenas Isajevas scenārija uzņem vērienīgu seriālu par naidu un mīlestību.

Ar Holivudas kvalitāti

Zināms, ka topošajā seriālā piedalās aktrise Marija Kuļikova, ko Latvijas skatītājs redz teju katrā otrajā Krievijas filmā, piemēram, kanāla LNT nesen rādītajā seriālā Smaržu pasaulē. Vēl Cipsta seriālā filmējas Jūlija Takšina (Neglītais pīlēns un Virtuve), Romāns Poļanskis un daudzi citi. Darbu pie seriāla paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Cipsts par darba procesu Krievijā ir sajūsmā. „Ražotāji man nodrošina 80 cilvēku komandu un Holivudas kvalitāti,” atklāj režisors, būdams pārliecināts, ka tas būs viņa līdz šim labākais veikums. Vaicāts par plāniem Latvijā, Cipsts neslēpj, ka tādi bijuši, taču, saprotot, ka finansējums nav pietiekams, lai darbu paveiktu patiešām kvalitatīvi, ar iecerēm iepauzējis.

Uzspodrina seno godību

Šobrīd režisors pārcēlies uz Maskavu un ar dzīvi ir apmierināts. „Varu justies kā zvaigzne – man ir dzīvoklis pašā centrā, šoferis un iespēja fantastiskam radošam darbam,” sarunā ar Kas Jauns stāsta Cipsts, pie tā visa gan piebilstot vienu trūkumu – kamēr viņš ir Maskavā, ģimene diemžēl Rīgā. Atbraukt uz Rīgu apciemot savējos – sievu un četrus bērnus – Uldim sanākot tikai reizi mēnesī. Šādā ritmā viņš strādās līdz gada beigām, kad iecerēts 24 sēriju melodrāmu pabeigt.

Izrādās, Maskavas centra dzīvoklī, ko filmu kompānija noīrējusi Cipstam, savulaik mitinājies Staļina ārsts, un joprojām dzīvoklis pieder ārsta meitai – 80 gadu vecai ebrejietei. Viņa to izīrē. Režisors ar kundzi arī ticies – abi pārrunājuši „ārstu lietu” un to, kā tēvs 20 gadu sēdējis cietumos.

Lai arī kopš tiem laikiem pagājis vismaz pusgadsmits, dzīvoklī joprojām esot vecais parkets un pat trauki. Cipsts atklāj, ka skapī „pie krāmiem” uzgājis kristāla traukus, kā arī sudraba kafijas komplektu, kas dāvināts ārstam. Tas bijis nosūbējis melns un neglīts, bet Uldis to cītīgi nospodrinājis ar zobu pastu. Bet kristāla trauku plauktā Uldi pārsteidzis karafju klāsts. Pēc tām var saprast, kad režisors mērojis ceļu no Rīgas. Proti, pēc atgriešanās tās visas viņš piepilda ar lidostā pirktu konjaku.

„Maskavā konjakts ir divas reizes dārgāks, tāpēc „aiz skopuma” sapērku lidostā,” nosmej režisors. Tiesa, brīvā laika gan viņam esot ļoti maz, un, ja gadās kāds brīvs vakars, režisors to pavada GUM veikalā, kur izveidots skaistākais kinoteātris, kādu redzējis, – ar lieliem jūgenda logiem līdz grīdai un sarkaniem aizkariem, kas aizveras pirms seansa.