9 gadus veca puikas izmisums: "Bez televizora mājās jūtos kā bomzis!"
"Dēlam ir 9 gadi. Mūsu mājās nekad nav bijis televizors, minimāli ļauju lietot datoru, spēles telefonā dēls spēlē gan. Pēdējā laikā puika pieprasa televizoru vai Xbox spēļu konsoles, jo citādi viņš klasē jūtas kā bomzis, jo visiem ir, bet viņam nav. Tas, ko pieprasa dēls, ir pretrunā ar to, ko es kā mamma vienmēr esmu uzskatījusi par vērtību, pie tam televizora fona troksnis man arī radītu diskomfortu. Piedāvāju filmas skatīties datorā, bet viņam vajag tieši tv, lai ir kā citiem bērniem. Kā risinās šādu situāciju?"
Atbild bērnu psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.
Šis ir vecums, kad ļoti svarīgi ir iekļauties vienaudžu vidē un pašvērtējums ir svārstīgs, lielā mērā atkarīgs no ''mantām''. Izklausās, ka puika starp vienaudžiem ir pieņemts, bet vēlme pēc TV vai Xbox ir viņa paša ideja. Iespējams, ka tā viņš daļēji pārbauda vecāku audzināšanas un principu robežas. Svarīgi būtu mammai saglabāt savu pārliecību un pie tās turēties, jo diez vai tiešām visiem ir TV un/vai xbox. Mūsdienās diezgan bieži ģimenes tomēr neizmanto TV. Jo mamma būs pārliecinātāka par to, ka viņa zin, kas dēlam ir vajadzīgs, un kādas vērtības viņa grib iemācīt, jo vieglāk dēls to pieņems.
Neraugoties uz to, ka šī situācija rada konfliktus un daudz emocijas, vajadzētu ar dēlu par to runāt, lai viņam būtu iespēja paust savas emocijas, viedokli un pamatojumu, kādēļ viņam to vajag. Pēc tam mamma var pamatot savu nostāju un to, ka viņa kā mamma zina un izvēlas, kas dēlam šobrīd ir labākais, piedāvāt alternatīvas, kopīgi par kaut ko vienoties.
Ir taču iespēja to pašu xBox spēlēt, piemēram, pie draugiem. Vajadzētu arī pārrunāt, ko tad īsti viņš saprot ar vārdu "bomzis" un palīdzēt ieraudzīt plusus tam, ka viņš vai viņu ģimene ''nav kā visi'', atrast kaut ko tādu, ko viņš varētu atbildēt klasesbiedriem, ja tie jautā, kādēļ viņam mājās nav TV. Bieži bērniem tiešām ir grūti izskaidrot citiem un pieņemt pašām tās lietas, ar ko viņa ģimene atšķiras no citām. Varbūt izdodas šo situāciju pavērst tā, ka viņš ar to lepojas. Vēl šajā vecumā svarīgs ir taisnīgums, tādēļ runājot ar dēlu, vajadzētu panākt, lai viņam nepaliek sajūta, ka TV neesamība ir netaisnīga. Apkopojot var teikt, ka nekā savādāk kā daudz runājot un meklējot kompromisus, nav iespējams šajā situācijā gūt pamieru vai atrisinājumu.
