Vai tavs bērns ēd pareizi?

Kā cīnīties ar bērnu aptaukošanos?

Bērnu aptaukošanās Latvijā ir problēma, kas skar bērnus pat ļoti agrīnā vecumā. Ja zīdaini baro ar krūti un viņš ir mazs apalītis, tad to uzskata par pilnīgi normālu parādību. Bet, ja uzturā pārsvarā ietverti mākslīgie maisījumi un arī bērns ir apaļīgs, tad ir laiks uzmanīties. Aptaukošanās iemesls var būt ne tikai nepareizs uzturs, bērni tagad arī maz kustas, viņus vadā ar mašīnām, viņi stundām ilgi sēž pie datora vai televizora. Turklāt viņi ēd saldumus un čipsus. Tas ir bīstami, jo aptaukošanās ar laiku var izraisīt cukura diabētu, sirds slimības un citas hroniskas saslimšanas. Ja vecāki pamanījuši bērna tendenci uz aptaukošanos, viņiem būtu jāpalīdz savam mazulim mainīt ēšanas paradumus, ierobežot saldumu, sviesta, baltmaizes, kartupeļu un makaronu lietošanu uzturā. Protams, vecākiem ar savu personīgo piemēru bērni būtu jāiedvesmo aktīvam dzīvesveidam.

Vai bērns var pilnvērtīgi attīstīties bez gaļas ēdieniem?

Augošam organismam vajadzīga pilnvērtīga pārtika, tostarp gaļas produkti – neaizstājams olbaltumvielu un ogļhidrātu avots. Šīs olbaltumvielas nesaņemsi, ēdot riekstus vai augu produktus. Kad bērns pieaugs, tad jau viņš varēs izlemt – ēst gaļas ēdienu vai ne.

Vai visiem bērniem vajadzīga zivju eļļa?

Jau skolas vecuma bērniem, īpaši ziemas periodā, būtu jāietver ēdienkartē zivju eļļa. Ja bērns ir veselīgs un stiprs, vasarā zivju eļļu var arī neiekļaut viņa uzturā. Bet dažiem bērniem tā būs vajadzīga arī vasarā lietainā laikā.

Vai tā ir taisnība, ka ar nepareizu ēšanas režīmu bērnībā cilvēks var sabojāt savu veselību uz visu dzīvi?

Viss ir atkarīgs no organisma izturības. Protams, ēdienkartē nevajadzētu iekļaut produktus, kas satur konservantus. Līdz gada vecumam bērniem uzturā vajadzētu lietot dabiskos baltos jogurtus kopā ar svaigiem augļiem un ogām. Līdz gadam gan nevajadzētu bērnu dzirdīt ar sulām, jo tajās ir daudz cukura. Mazos bērnus jāmāca dzert tīru ūdeni. Ja mazulis nedzer ūdeni, ar to var atšķaidīt sulas, arī svaigi spiestas.

Zupa, otrais ēdiens, deserts – tā mūs agrāk baroja mūsu mammas un vecmāmiņas. Vai tiešām bērnam katru dienu būtu vajadzīgi vairāki siltie ēdieni?

Protams. Vienīgais – tagad mammām nav laika gatavot trīs ēdienus pusdienās. Bērniem nedrīkst ļaut ēst, skatoties animācijas filmas, kā arī bieži našķēties. Daudzi bērni vienkārši nezina, kā jāēd pie pusdienu galda, kad tur pulcējas visa ģimene. Pie galda kultūras būtu jāradina jau kopš agras bērnības. Kas notiek realitātē? Viens ēd pie televizora, otrs – pie datora. Arī tas ietekmē gremošanas procesus. Un nav jāstāv aiz bērna ar karotīti – lūdzu, ieēd! Ja bērns negrib ēst, labāk lai viņš izlaiž ēdienreizi un mazliet pabadojas. Citādi viņš zaudēs priekšstatu par ēšanas kultūru un pēc tam visu dzīvi ēdīs nepareizi – atskries, sagrābs, aizskries.

Grūtniecei garšo sālīti gurķīši un apelsīni. Vai tas neizraisīs alerģiju viņas bērnam?

Viss atkarīgs no iedzimtības – vai ir bijusi alerģija vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem. Ja ir, tad grūtniecei vajadzētu sevi ierobežot uzturā. Bet grūtniecība nav slimība, tāpēc vesela topošā māmiņa var ēst visu, ko ēdusi agrāk. Piemēram, ja viņa grūtniecības laikā bieži ēdusi vīnogas, bērns pierod pie tām, un alerģiska reakcija no vīnogām, visticamāk, viņam neradīsies. Tieši tāpat ir ar citrusaugiem. Pirmajos mēnešos pēc dzemdībām māmiņas bieži atsakās no daudziem produktiem, baidoties izsaukt bērniņam alerģiju. Bet nevajadzētu ieslīgt galējībās, jo bijuši gadījumi, kad sievietes “knapi” turas uz kājām, zaudē spēkus, ēdot putras bez piena. Vajadzētu mazliet pamēģināt no visa un pārbaudīt, vai bērnam nebūs alerģijas. Galvenais alergēns ir govs piens un zemes rieksti. Nākamie alergēnu sarakstā ir citrusaugļi. Šie produkti uzturā ir jālieto ļoti piesardzīgi. Lai izvairītos no alerģijām, tagad arī zīdaiņu barību sāk dot vēlāk – nevis divu, trīs mēnešu vecumā kā agrāk. Turklāt jāatceras, ka alerģija var rasties no jebkura produkta. Ēdienu, kas izraisa alerģiju, nosaka ar izslēgšanas metodi: trīs nedēļas mazulim vai mātei netiek dots aizdomas raisījušais produkts. Ja alerģija šajā laikā mazinās, bet pēc produkta iekļaušanas uzturā atkal atjaunojas, tas nozīmē, ka vainīgais ir atrasts.

No kura vecuma bērnam var sākt dot pārtikas pienu?

Daži ārsti iesaka iekļaut uzturā pienu tiem bērniem, kas sasnieguši divu gadu vecumu. Citi uzskata, ka pienu var lietot arī, kad mazulim apritējis viens gads. Parasti alerģiskas reakcijas šajā vecumā vairs nav novērotas.  

Tagad modes kliedziens ir barot bērnu ar krūti. Vai divus, trīs gadus vecam bērnam ieteicams mātes piens?

Mātes piens ir ļoti vērtīgs. Bet, ja māmiņai pēc gada barošanas ar krūti sāk izkrist mati un tiek novērots spēku izsīkums, nevajadzētu sevi mocīt un turpināt barošanu. Ja māte un bērns jūtas labi, tad barošanu ar krūti var turpināt. Krūts piens paaugstina imunitāti, radot bērna organismā antivielas, kas palīdz cīnīties ar infekcijām. Šīs antivielas mazuļa organismā funkcionē līdz 5–6 mēnešu vecumam.  Pēc tam jau bērna organismā tiek izstrādātas pašam savas antivielas. 

Konsultēja bērnu ārste Guna Deksne

kasjauns.lv/Foto: Bulls Press