Brīnumu gaidot
Runā, ja kaut ko vēlas tieši Jaungada naktī, kad pulkstenis sit divpadsmit, tas piepildās. Gadumija ir brīnumu laiks, tāpēc dzirdēts ne mazums rituālu, kurus cilvēki pusnaktī izmēģina, ticot, ka kvēlākais sapnis piepildīsies. Un daļai arī piepildās!
Renāte, 27 gadi: “Ar draugiem pagājušogad izmēģinājām tādu variantu – jau laikus uz nelielas lapiņas sarakstījām vēlēšanās nākamajam gadam, pēc tam šīs lapiņas sadedzinājām un pelnus sabērām glāzēs. Un tieši pusnaktī šos pelnus kopā ar šampanieti izdzērām. Daļa vēlmju ir piepildījušās.”
Skanot salūtam
“Mums ar draudzenēm ir tāda tradīcija: pašā Jaungada naktī, kad pulkstenis sit divpadsmit, mēs ārā, salūtam fonā rībinot, rakstām uz lapiņām savas vēlēšanās un pēc tam tās sadedzinām. Process nav nemaz tik viegls, jo, kamēr, rokām salstot, saraksta, tad ar to degšanu arī šad tad tik viegli nesokas. No paša salūta neko gan īsti neredzam, toties vēlēšanās mēdz piepildīties.”
Ieva, 32 gadi: “Mēs ar ģimeni parasti Jaungada naktī lejam laimītes. Piemēram, pagājušogad izlēju kāzas, un tā arī notika – man tuvi draugi apprecējās, un mani uzaicināja par vakara vadītāju.”
Zvīņas bagātībai
“Katru Jaungada nakti makos liekam zvīņas, lai nākamajā gadā nauda būtu. Šogad būs laikam jāsaliek pavairāk, lai grūtajos laikos nepietrūktu naudas.”
Rita, 26 gadi: “Tieši divpadsmitos naktī, skatoties pulkstenī, veselu minūti vēlos vai drīzāk lūdzu, lai piepildās manas vēlēšanās, lai ar maniem tuvajiem viss ir labi, lai man darbā viss būtu kārtībā un tamlīdzīgi.”
VIEDOKLIS
“Lai vēlēšanās piepildītos, vajadzīga ticība brīnumam. Tā ir dziļa sajūta. Ja tevī sēž skeptiķis, kurš spēj sagraut jebko, tad nekas nesanāks. Savukārt, ja cilvēks tiešām no sirds dzīlēm notic, koncentrējas, nevis tikai mētājas ar frāzēm, domas materializējas. Izvēlēties laiku tam var jebkuru, bet kāpēc lai tas nebūtu pašlaik, pavasara gaidās, kad savākt jaunus spēkus. Ja apņemšanās ir pamatīga, tad brīnums piepildās.”
Janīna Kursīte:
“Mēs katru dienu nevaram domāt par brīnumu, tam vienkārši neatliek laika. Savukārt Ziemassvētki un Jaunais gads ir brīži, kad vajag apstāties, apsēsties, padomāt par to, par ko citkārt nesanāk. Aptveram, ka pagājis vēl viens gads, un tagad jādomā uz priekšu – kas būs. Folklorā ir tāds termins “tumšie laiki“, kas ir pirms gadskārtām. Tas ir brīdis, kad starp tumsu un gaismu ir tukša plaisa. Svētku priekšvakarā nedrīkst visu sasteigt, pa tukšo šaudīties, šajā laikā ir jādomā labas domas.”
