Nevērtīgās pārtikas posts

Katram dabiskajam produktam ir sava misija, uzskata veselīga dzīvesveida kluba “Figūras Draugi” uztura speciāliste ārste Inga Pūce. Tieši šos produktus cilvēks kā bioloģiska būtne spēj viegli pārstrādāt, un organismā nerodas dažādas pretreakcijas, piemēram, alerģija. Taču patērētāju sabiedrība pieprasa arvien vairāk pārtikas, savukārt lielveikali – produktus, kurus var uzglabāt iespējami ilgāk.

Agrāk produktu konservēšanai izmantoja dabiskos konservantus – cukuru, sāli, ko tagad ir aizstājuši mākslīgie, kas ne tikai ļauj produktu uzglabāt mēnešiem ilgi, bet vienlaikus arī pastiprina tā garšu. Visu E vielu iedarbība uz organismu nav līdz galam izpētīta, bet ir pierādīts, ka, piemēram, izteikti sāļi ēdieni rada augstu sāls koncentrāciju siekalās. Tas savukārt garšas kārpiņām neļauj uztvert ēdiena dabisko garšu – cilvēkam tas šķiet bezgaršīgs, un viņš ēdienam pievieno arvien vairāk sāls un garšvielu.

Iegādājoties pārtiku, jāpapēta ne tikai uz iepakojuma norādītais sastāvs, bet jāpievērš uzmanība arī produkta konsistencei. Piemēram, normāli maize un gaļa būtu jāsakošļā. Taču nereti veikalā nopērkamie šašliki burtiski kūst mutē, bet maize mutē saplok un pielīp pie aukslējām. Ja tā notiek, tas nozīmē, ka ar mākslīgo irdinātāju palīdzību brutāli ir izjaukta produkta struktūra.

Kā liecina klīniskie pētījumi, kas gan netiek plaši publicēti, dažādi garšas uzlabotāji un produktu irdinātāji visbiežāk cilvēkiem izraisa alerģiskas reakcijas. “Viss, kas nonāk kuņģa un zarnu traktā, pēc laika projicējas uz ādas. Tāpēc var parādīties izsitumi, nieze, ādas apsārtums,” saka Inga Pūce.

Nereti cilvēkus, domājot par ēdienu, uztrauc kaloriju daudzums, taču daudz būtiskāk ir uztraukties par ēdiena bioloģisko vērtību. Jāapzinās, ka mākslīgie konservanti un arī pasterizācija samazina pārtikas bioloģisko vērtību. Līdz ar to šādu pārtiku cilvēkam nepieciešams uzņemt vairāk, lai nodrošinātu organismam nepieciešamo. “Mēs nereti lielveikalos redzam cilvēkus, kas ar pārtikas produktiem piekrāvuši pilnus iepirkuma groziņus, taču nākamajā dienā viņiem atkal nepieciešams pirkt tikpat daudz ēdiena. Tas tāpēc, ka apstrādātie produkti nerada sāta sajūtu, cilvēkam vajag vēl un vēl,” stāsta Inga Pūce. Cilvēkiem nereti šķiet, ka bioloģiski vērtīgos produktus viņi nevar atļauties, jo tie ir dārgāki, taču neapzinās, ka tos arī patērēt nepieciešams mazāk. Turklāt, ja, piemēram, maizei papildus tiek pievienoti cukurs un tauki, kas palīdz maizi irdināt, cilvēka organisms saņem signālu, ka nepieciešams uzkrāt rezerves. “Tas tāpēc, ka taukvielas organisms pārstrādā gluži citādi nekā citus produktus. Uzņemot taukvielas, organisms saņem signālu, ka jāieslēdz izdzīvošanas režīms. Līdz ar to šie produkti rada papildu risku, ka veidosies liekais svars,” skaidro Inga Pūce. Turklāt, nesaņemot bioloģiski vērtīgus produktus, cilvēki bieži jūtas noguruši, un organisms, lai atgūtu spēkus, prasa papildu pārtiku.

Ko izvēlēties veikalos?

Kā atšķirt, kurus produktus vajadzētu iegādāties ikdienā, bet kurus atstāt vienīgi svētku reizēm? “Ļoti nozīmīga ir piena produktu grupa. Tātad vajadzētu iegādāties pienu, kefīru, biezpienu. Nevajadzētu aizrauties ar saldajiem sieriņiem, krēmiem, smērējamiem sieriem, jo tajos pievienots daudz mākslīgo konservantu. Jāatceras, ka var lietot pienu pat ar 4% tauku saturu, tā nav problēma, ja vien cilvēks papildus vēl nelieto sviestu un krējumu,” uzsver Inga Pūce. No taukvielām svarīgi izvēlēties labu eļļu cepšanai, arī salātu gatavošanai. Ja ir vēlēšanās lietot majonēzi, labāk izvēlēties to, kurai augstāks tauku procents. Jo liesāks produkts, jo vairāk tam pievienotas citas sastāvdaļas, kas pastiprina dažādas garšas. Šā paša iemesla dēļ labāk izvēlēties augstvērtīgu sviestu nekā liesu margarīnu. Uzmanība jāpievērš arī produkta lietošanas termiņam – jo tas garāks, jo produkts ir nevērtīgāks.

Izvēloties gaļu, vajadzētu iegādāties svaigu gaļu un to gatavot pašiem. Droši var iet garām desu stendam, jo šajos izstrādājumos izmanto pārsvarā sojas maisījumu, ūdeni, želatīnu. Arī pērkot zivis, vajadzētu izvēlēties tās, kas nav pagatavotas ar majonēzi, un citām piedevām.

Pērkot maizi, nepieciešams pievērst uzmanību tās cenai. Lēta maize noteikti nebūs labākā. Svarīgi, lai maize būtu blīva, lai to vajadzētu sakošļāt. Veikalā var izvēlēties, iegādāties vienas dienas maizi, ko cep uz vietas lielveikalos, rūpnieciski ražoto vai maizi, ko izgatavo pēc sentēvu metodēm. Piemēram, “Lāču maizi” raudzē 36 stundas, cep lielos kukuļos, lai tajā veidotos sīkporas, kurās iekļūt cilvēka siekalām, kas šķeļ produktu. Jebkurai kvalitatīvai maizei mīkstums būs blīvs, neelastīgs, tas nebūs kā švamme, stāsta “Lāču maizes” saimnieks Normunds Skauģis. Maizi, kas būs dārgāka, vajadzēs ēst mazāk, jo no tās sāts radīsies ātrāk. Ne velti agrāk zemnieki uz lauka līdzi ņēma pāris rupjmaizes šķēles, rūgušpienu un gaļas šķēli un ar to jutās paēduši. Tagad bez “Lāču maizes” dabisku maizi cep vienīgi mazās ražotnes, pazīstamākās ir “Ķelmēni”, “Jaunkalēji” un “Liepkalni”.