Vija Kilbloka nevēlas izpatikt

“Padomju laikos teica – “ļiš bi voini ņe bilo”, un, kamēr ir miera apstākļi, sūdzēties un gausties nav pamata. Man pat žēl tās paaudzes, kas piedzīvoja šo nepelnīto zelta lietu. Viss tomēr nāk ar nopietnāku darbu un pūlēm, tas cilvēku arī attīsta. Man nekad dzīve nav bijusi viegla, es nezinu, par ko tagad būtu jāsūdzas. Par to, ka bija vieglāk un ir žēl, ka atkal kļūst tik grūti? Man faktiski nekad citādi arī nav bijis.

Man kā padomju sievietei vienmēr gribējies pieņemt izaicinājumus (smejas). Pēc kaut kā tiekties. Lai arī cik sīkos posmos tas būtu sadalīts, bet nepārtraukti ir vēlēšanās apliecināties, darīt, vadīt, izlemt. Ļoti daudzi neuzņemas atbildību. Tā ir tāda dzīves pozīcija. Tieši tagad izdevniecībā top grāmata “Kāpēc jaukas meitenes netiek augstos amatos?”. Svarīgākā atziņa, ka tev vienkārši jāpārstāj būt meitenei un jākļūst par nobriedušu sievieti, jārīkojas kā nobriedušam cilvēkam. Sievietes vēlas atzinību, ļoti labi visu izdara, taču grib visiem patikt un beigās pieklājīgi nodomā – nu ko tad es? Vīrietis nekad to nepalaidīs garām. Tā ir netaisnība, jo augstajā amatā patiesībā ir daudz vieglāk. It sevišķi lielās kompānijās. Kāpēc visu darīt un neņemt to varu? Man arī nešķiet pareizi, ka Latvijā pie varas ir vīrieši, un savā masā tas ir diezgan tumšs spēks. Sievietes varētu būt tās, kas ienes lielāku izpratni un cieņu pret cilvēkiem. Bet sievietēm jābūt tam gatavām. Viņām nav jāklausās, ko vīrieši stāsta, kas viņām jādara un kā viņām ir jābūt sievietēm.

Sieviete uzņemas visus grūtumus, visu izdara un beigās pa priekšu pabīda vēl vīrieti! Ņem un vadi! Bet tā ir domāšana, tā gadsimtos esam audzinātas, ka jābūt jaukai meitenei, ja gribi patikt. Patiesībā tas neļauj sievietēm izpausties arī tad, ja viņas to grib. Ļoti daudzas sievietes pat to nedefinē – jā, gribu to augsto pozīciju, kāpēc ne? Tur ir vieglāk, tur dzīve ir skaistāka, beidzot tas ir labāk atalgots darbs. Kāpēc vīrieši? Tikai tāpēc, ka viņi māk bloķēties, to varas struktūru izveidot un pēc tam cits citu bīdīt? Pēc principa – jo lielāks kretīns... Tikai tāpēc? Turklāt vadošs amats neko neatņem no sievišķības. Jo brīvāka esi no rutīnas darbiem, jo vēl vairāk vari būt sievišķīga, ja vēlies tāda būt.”