Cik stipra ir sieviete?
Lūk, visai tipiska situācija – vīrs zaudē darbu, sieva turpina strādāt. Laiks rit, bet vīrs darbu nemeklē, pat negrasās to darīt: “Nav vērts! Krīze taču. Bezdarbs. Zemē nomests laiks tā darba meklēšana. Nav jēgas.”
Krīze ir ne tikai pārbaudījumu, bet arī iespēju laiks. Skan nudien banāli, tomēr – tiesa, kas tiesa. Ejam tālāk! Krīze ir dzīves posms, kurā stresa dēļ tu ne tikai ciet, bet esi spiests būt tāds, kāds esi, jo ir ļoti grūti, pat neiespējami, aiz kaut kā aizslēpties. Pieņemsim, ka “uz skatuves” risinās dzīves izrāde – vīrietis zaudē darbu, sieviete turpina strādāt. Šāda situācija no visa spēka zvetē pa tradicionālajām vērtībām. Esam taču gadsimtu gaitā pieraduši, ka galvenokārt vīrietis ir pelnītājs, kurš atnes mamutu un nosviež sievietei pie kājām. Savukārt sieviete medījumu “fiksi” sadala gabalos un izvāra katlā. Te pēkšņi mūsu tradicionālās lomas apmetas kājām gaisā. Nu sieviete ir spiesta stiept mamutu, kaut velkot pa zemi, ja nevar panest, jo līdz mājām tas jebkādiem līdzekļiem ir jādabū. Šajā punktā ir jāapstājas un jāpadomā, jo rodas jautājumi, kas prasa ātras un konkrētas atbildes. Vai sieviete vispār spēj un grib atzīt, ka ir stipra? Ka viņa var būt neatkarīga no vīrieša? Tieši otrais jautājums ir ļoti svarīgs, ja ne galvenais. Ja ģimenē vai sabiedrībā atzīstam, ka vīrietis ir galvenais pelnītājs, it kā automātiski pieņemam, ka mēs, sievietes, esam no viņa atkarīgas. Atkarīgas no viņa naudas un tādējādi zināmā veidā pat it kā pērkamas. Taču varbūt tomēr – NĒ? Varbūt šis ir laiks, kad sieviete varētu justies daudz vērtīgāka. Vīrs sēž mājās bez darba? Jā, nu un? ES, sieviete, taču tieku ar dzīvi galā! Uzsit pati sev uz pleca, paslavē! Ja tā padomā – jā, vīrietis var atnest mamutu. Bet es – divus zaķus! Vakariņām sanāks! Tas ir visai nopietns atbalsts paštēlam un pašapziņai.
Katram cilvēkam ir sava vērtību sistēma, taču, iespējams, tradicionālās vērtības ir viens liels izdomājums? Tradicionālās vērtības ir kaut kas abstrakts, kam ilgu laiku esam ticējuši, bet, paskat, mainās apstākļi, un tās vairs nedarbojas. Vai nav interesanti? Varētu tās pārvērtēt! Kādreiz gaužām nesatricināma šķita verdzības radītā vērtību sistēma, taču krīze to satricināja un deva iespēju cilvēkiem kļūt brīvākiem. Krīze paver ceļu uz brīvību. Uz garīgu brīvību. Kāds varbūt teiks, ka ar garīgo brīvību paēdis nebūsi, taču es oponēšu – jo brīvāks cilvēks, jo vairāk viņš nopelnīs, jo vairāk iespēju viņam būs pelnīt.
Otra medaļas puse ir vīrietis, kurš paliek bez darba un teic, ka nav jēgas to pat meklēt, jo – nav taču! Interesanta aizsargpoza. Acīm redzami, cik ļoti viņam ir bail! Meklēt un atrast darbu laikā, kad valda šausmīga konkurence, patiešām ir milzīgs izaicinājums. Uz vienu darba vietu konkurējot 65 cilvēki. Nu, parādi, cik liels tu tiešām esi! Var jau mēģināt paslēpties aiz krīzes, bet patiesībā nekas nesanāk, jo meitene ar diviem zaķiem ir klāt! Ko nu? Izrādās, ka “knapi”, bet ar diviem zaķiem var iztikt. Vai vīrietim arī vēlāk, kaut pēc brīža, kad spēki šķitīs atgriezušies, pietiks spēka un apņēmības atkal iziet ielās un noķert mamutu?
Varbūt vīrietis var uzņemties mamuta sadalīšanas, atvainojos, zaķa mizošanas, darbus jeb sievietes lomu? Tas, protams, arī prasīs lielu drosmi. Vai nu tu, vīrietis, negribēdams aiz krīzes slēpties, atteiksies no tradīcijas un darīsi “sieviešu” darbus, vai arī esi tik nedrošs, ka domā, ka tava vīrišķība tāpēc pazudīs? Varbūt ieguvumu būs vairāk nekā zaudējumu, kaut vai tāpēc ir jāpamēģina! Tas atkal ir stāsts par tradicionālām lomām un brīvāku pieeju tām. Ir labs laiks mēģināt!
