Kā izvēlēties efektīvu kontracepciju

No visām kontracepcijas metodēm, kas pieejamas Latvijā, vislielākā efektivitāte piemīt tieši hormonālajai kontracepcijai. Tas ir pats būtiskākais, patiesībā – gandrīz vienīgais apsvērums, kāpēc sievietei vajadzētu uzticēties hormonālās kontracepcijas metodēm. Dzīvojot seksuālo dzīvi, ikviena no mums tomēr vēlas būt vismaz par 99,9% droša, ka ir pasargāta no nevēlamas grūtniecības. Šo līdzekļu lietošana ir salīdzinoši vienkārša, jo, piemēram, lokālajiem līdzekļiem (svecītēm, lodītēm, gēliem un pārējiem spermicīdiem) ir ļoti daudz nosacījumu, kas jāievēro, lai tie pareizi «nostrādātu».

Hormonālo kontracepciju mediķi nosaka arī gadījumos, kad sievietei konstatētas hormonālas problēmas. Ginekologi joprojām nepārstāj brīnīties, ka šādos gadījumos sievietes nereti ārsta kabinetā sāk raudāt, domādamas, ka ārsti viņām izraksta kaut kādu «šausmīgu» medikamentu! Kaut ko ļoti kaitīgu un sliktu, kas viņām būs jālieto.

Sievietes joprojām nāk pie ginekologa vizītē ar kategorisku noliegumu, ka viņas nekādā gadījumā neizvēlēsies kontraceptīvās tabletes, sakot: «Tās bojā organismu! Man pēc tam nebūs bērnu! Es palikšu resna!» Bet tie ir tikai mīti, kuros nav ne kripatiņas patiesības.

Sievietei vispiemērotāko kontracepcijas metodi spēj ieteikt tikai un vienīgi ārsts!

Tās noskaidrošanai nav nepieciešams veikt hormonu analīzes.

Ginekologa rīcībā ir ļoti dažādi kontraceptīvie līdzekļi: hormonālā kontracepcija, barjermetodes un intrauterīnā kontracepcija (spirāles). Kopīgi paraugoties uz sievietes vajadzībām un vēlmēm (tostarp, noskaidrojot, vai tiek plānota grūtniecību un kad tā tiek plānota), kā arī, ņemot vērā sievietes vispārējo veselības stāvokli, ārsts iesaka, kādu konkrēti kontracepcijas metodi izvēlēties. Sievietes ziņā ir pieņemt to vai ne. Bet jebkurā gadījumā tas ir abpusējas sadarbības rezultāts.

Viens gan jāzina – lai sieviete varētu lietot hormonālās kontracepcijas tabletes,

viņai ir svarīgi pirms tam veikt ne tikai ginekoloģisko apskati un onkocitoloģisko uztriepi, bet arī noskaidrot, ar kādām slimībām sieviete slimo, vai ir medikamenti, ko pastāvīgi lieto, vai smēķē. Smēķēšana palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, un kombinācijā ar hormonālo kontracepciju šis risks palielinās vēl vairāk. Tāpēc smēķētājām pēc 35 gadu vecuma nebūtu ieteicams lietot hormonālo kontracepciju. Tāpat ir rinda saslimšanu, kad hormonālā kontracepcija nav vēlama, un medikamenti, kuru mijiedarbība ar hormonālo kontracepciju vājina viens otra iedarbību. Tāpēc sievietei ginekologa kabinetā nevajadzētu kautrēties atklāti izstāstīt par savām veselības problēmām!

Ārsti hormonālo kontracepciju iesaka brīdī, kad sieviete uzsāk regulāru dzimumdzīvi. Gadiem nav nozīmes, jo sievietei efektīva kontracepcija vajadzīga katrā vecumā. Tomēr, ja attiecības nav pastāvīgas, vienmēr vajadzētu atcerēties, ka tabletes nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām, bet vienīgi no grūtniecības, tāpēc, domājot par savu seksuālo veselību, līdztekus tabletēm noteikti vajadzētu lietot prezervatīvus. Tā ir plaša prakse visā pasaulē.

Dažkārt sievietes maldīgi domā, ka hormonālā kontracepcija, īpaši tabletes, piemērota tikai tad, ja ir pastāvīgas attiecības. Patiesībā kombinēto orālo kontracepciju var izmantot kaut tikai divus, trīs mēnešus, kamēr attiecības ir, un pārtraukt to lietot, tiklīdz attiecības beidzas. Hormonālā kontracepcija reāli darbojas tikai tajā ciklā, kad sieviete to lieto. Kādu hormonālo kontracepcijas metodi izvēlēties? Būtiskākā atšķirība ir tikai lietošanas veidā. Tabletes jādzer katru dienu, vēlams – vienā un tajā pašā laikā, kas nozīmē, ka sievietei jābūt pietiekami disciplinētai. Riņķi ievada makstī uz trim nedēļām, pēc tam izņem, lai ievērotu vienas nedēļas pārtraukumu. Plāksteri pārlīmē reizi nedēļā trīs nedēļas pēc kārtas, pēc tam ievēro vienas nedēļas pārtraukumu. Visiem šiem līdzekļiem ir vienāds darbības mehānisms, atšķiras tikai hormonu ievades veids. Tie visi nomāc olnīcu aktivitāti, neļaujot nobriest olšūnai, un sabiezina dzemdes kakla gļotas, liedzot spermatozoīdam nokļūt tālāk dzemdes kaklā un dzemdē. Ar šo darbības mehānismu hormonālā kontracepcija ir visdrošākā kontracepcijas metode.

Savukārt, ja sieviete vēlas lielāku pauzi starp bērnu nākšanu pasaulē vai jau jūtas savu reproduktīvo plānu «izpildījusi», viņa labprāt izvēlas hormonālo dzemdes sistēmu jeb hormonālo spirāli vai nehormonālo dzemdes spirāli, kas turpmākos piecus gadus viņu pasargās no grūtniecības.

Intrauterīnā sistēma jeb hormonālā spirāle, neietekmē olnīcu darbību, tā iedarbojas lokāli – uz dzemdes iekšējo slāni, tāpēc menstruālā asiņošana samazinās vai tās nav.

Kāpēc mums visām neder vienas un tās pašas tabletes?

Tās visas sastāv no divu veidu sievišķajiem hormoniem, tātad no divām daļām: estrogēnās un gestagēnās daļas.

Estrogēnā daļa visās tabletēs ir vienāda, atšķiras tikai deva (izņēmums ir jaunās paaudzes kontracepcijas tabletes, kuru sastāvā ir sievietes dabiskā estrogēna priekštecis). Savukārt gestagēnā daļa ir tā, kas atšķir tabletes vienu no otras. Tieši tā nosaka tabletes «panesamību» un iespējamās blaknes un ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tablete, par ko tik sajūsmināta mana draudzene, nav man piemērota.

Tieši gestagēnam piemīt tik dažādās nianses, kuru dēļ šo hormonālo kontracepcijas metodi ārsti izmanto ārstnieciskos nolūkos. Galvenokārt jau paaugstinātu vīrišķo hormonu gadījumā, kad apmatojums novērojams sievietei netipiskās vietās – uz virslūpas, zoda un vēdera priekšējās sienas. Gestagēni spēj samazināt vīrišķo hormonu izraisītos negatīvos efektus sievietes organismā. Tāpat tie savstarpēji atšķiras ar to, cik spēcīgi iedarbojas uz endometriju jeb dzemdes iekšējo slāni. Ja ginekologs redz, ka sievietei ir problēmas saistībā ar endometriju, tad var izvēlēties kādu no tabletēm, kurai ir visspēcīgākā ietekme uz šo dzemdes iekšējo slāni.

Turklāt šajos laikos svarīgs faktors ir arī kontracepcijas līdzekļa cena. Kombinētai orālai kontracepcijai tā svārstās no 5 līdz 10 latiem vienam mēnesim. Tāpēc ārsti vienmēr cenšas izrakstīt tabletes, ko sieviete reāli spēj arī nopirkt.  

* Pētījumi neapstiprina, ka hormonālās tabletes negatīvi ietekmē svaru. Ja gadījumā sievietei ir liekā svara tendence, noteikti  pats svarīgākais ir ievērot pareizu, sabalansētu uzturu un aktīvu dzīvesveidu!  Tad svara pieaugums nedraudēs! Ja nu gadījumā šķiet, ka vainīgas ir tabletes, ārstam var droši lūgt tās nomainīt. Tabletēm piemīt atšķirīga spēja aizturēt audos šķidrumu.

* Kontracepcijas izvēlē tomēr centies uzticēties savam ginekologam, jo galu galā tu esi atnākusi pie speciālista, nevis pie pārdevējas uz veikalu! Taisnības labad jāatzīst, ka katras sievietes organisms ir individuāls, tāpēc 100% paredzēt, kāda būs hormonālās kontracepcijas līdzekļu iedarbība, nav iespējams. Tieši tāpēc ginekologi vienmēr saka – ja jums kas nepatīk, vienmēr ir iespēja pārtraukt, meklēt problēmas cēloni un mainīt kontracepcijas līdzekli. Katrs organisms reaģē uz hormoniem individuāli.

* Ar pierādījumiem pamatota medicīna teic, ka tabletes var lietot tik ilgā laika periodā, cik nepieciešams. Speciāli pārtraukumi nav jāparedz. Ir, protams, gadījumi, kad sieviete lieto tabletes desmit gadus, tad pārtrauc, un mēnešreizes pazūd. Tad vienkārši nepieciešams gaidīt, kamēr tās atjaunojas, jo hormons, kas raida olnīcai signālus, ir tik tālu nomākts, ka nespēj uzreiz pats sākt strādāt. Bet tā nav bieža parādība. Sievietei ir svarīgi saprast, ka tā var notikt, ka viss nokārtosies, un parasti arī nokārtojas.

* Hormonālās tabletes organismā nekur neuzkrājas un neakumulējas. Pēc to lietošanas nav «jāattīrās».

* Bieži sievietes nāk pie ārsta un saka – redziet, dakterīt, mana draudzene piecus gadus dzēra tabletes un tagad nespēj palikt stāvoklī. Tas nav tāpēc, ka viņa piecus gadus dzēra tabletes. Problēma bijusi jau pirms tam vai arī ir nesaistīta ar hormonālo kontracepciju. Kontracepcijas lietošana fertilitāti neietekmē.

Ir labi, ja ginekologam kabinetā ir ultrasonogrāfijas aparāts un katrreiz vizītes laikā var veikt sonogrāfiju. Tādējādi var novērtēt, vai nav mainījies olnīcu lielums, kāds ir dzemdes iekšējais slānis, un laikus reaģēt uz iespējamajām problēmām. Nevis atklāt tās tikai tad, kad sieviete ilgstoši nevar ieņemt bērniņu.

* Sieviete, lietojot hormonālo kontracepciju, stāvoklī visbiežāk paliek tāpēc, ka kaut kas sajūk tablešu lietošanā. Aizmirst tās iedzert vai arī sāk tās lietot, kad grūtniecība jau iestājusies. Paliekot stāvoklī,  hormonālā kontracepcija vienkārši jāpārtrauc. Negatīva ietekme uz augli nav novērota.

* Arī sievietēm premenopauzes periodā nevajadzētu baidīties no hormonālās kontracepcijas lietošanas, jo šis brīdis sievietes dzīvē arī ir visai «sarežģīts». Grūtniecība var iestāties arī tad, kad šķiet – tūlīt jau klāt menopauze, mēnešreizes  kļuvušas retākas un manas olnīcas jau droši vien vairs nav aktīvas.