Vēlaties, lai jums piedzimst ruds Andrītis vai zilacaina Monika? Lūdzu!
Lielos frī, dubulto čīsburgeru un vidējo kolu… Gluži kā pie ātrēdiena letes jau drīzā nākotnē, iespējams, varēsim pasūtīt sapņu bēbīti – zilām acīm, blondiem matiem un apskaužamu IQ.
Šis fantastikas filmas cienīgais scenārijs jau daļēji materializējies reālajā dzīvē. Pašlaik, ja vien ir vēlēšanās un nauda, bērna dzimumu var nopirkt. Sakrāj nieka 9000 dolāru, un taizemiešu dakteri tev priecāsies palīdzēt.
Šos mazuļus dēvē par „uzmodelētajiem bērniem”. Viens no tiem jau sasniedzis padsmitnieka vecumu. Džesikas vecāki ļoti vēlējās meitu un atrada veidu, kā savu sapni piepildīt. Vienkāršā valodā runājot, ideja ir šāda: vīrieša spermā tiek atlasīti spermotozoīdi-puisīši (ar Y hromosomām) vai spermotozoīdi-meitenītes (ar X hromosomām).
Pēc tam laimīgie uzvarētāji dodas uz mēģeni – ciemos pie sievietes olšūnām. Tādā veidā – atsijājot atsevišķus gēnus – var izravēt arī dažas slimības, nepieļaujot to iedzimšanu. Tieši medicīniskais aspekts bija sākotnējais šī zinātniskā atklājuma mērķis, taču arvien biežāk par motivāciju kļuva dzimuma izvēle.
Teiksiet – kas tur slikts, ja vecāki, kas audzina trīs dēlus, kāro pēc meitiņas peciņas un par to parūpējas?! Bet var gadīties arī galējības no sērijas: „Gribu smuku puisīti, kas piestāvēs manam kabrioletam!” Kas apstādinās šādu iekarsušu pāri doties uz Taizemi?
Jau tagad atsevišķas valstis piedzīvo medicīnas tūrisma bumu tieši šajā jomā. Piemēram, ik gadu Taizemē tiek radīti ap 4000 mēģeņu embriju, un tie ir tikai oficiālie skaitļi. Te gan jāpiemin, ka vairumā valstu tomēr šāda prakse aizliegta.
Bet zinātni tas neapstādina. Kāda Losandželosas klīnika jau paguvusi piedāvāt iespēju izvēlēties savam bērnam matu un acu krāsu. Pēc klaji negatīvā sabiedrības spiediena programma slēgta, taču nav šaubu – kaut kur mazāk oficiāli to praktizē. Nozares eksperti nešaubās, ka pienāks diena, kad vecāki kā lielveikalā, staigājot gar pārtikas plauktiem, varēs atlasīt bērnam vēlamās īpašības, pat uzvedības tipu un intelekta koeficientu. Turklāt ne tikai sava genofonda ietvaros. Te secinājums viens – kas pēc Dieva gribas būtu rudmatains Andris, pēc meistarīgām spēlītēm ar gēniem tikpat labi var būt zilacaina Monika.
Var mēģināt šīs lietas kārtot arī pēc sentēvu metodēm: sekot līdzi mēness kalendāram vai censties ietrāpīt laimīgajās dienās – meitenītei 2 – 5 pirms ovulācijas, puisītim – tieši ovulācijas viducī. Bet kurš sniegs garantiju?
Juris Šteinbergs, molekulārbiologs:
„Iespēju izvēlēties izskatu un citas specifiskas īpašības diez vai mēs un mūsu bērni piedzīvosim. Taču reproduktīvo funkciju izpēte attīstās strauji. Vēl pirms vairākiem gadiem mums apgalvoja, ka placenta ir barjera un augļa molekulas nenonāk mātes asinsritē. Tagad pierādīts pretējais. Un pēc grūtnieces venozajām asinīm tiešām var noteikt bērna dzimumu. Arī mums Latvijā izdevies. Ja pierādītu, ka šī metode ir 100% ticama, tad vismaz viena ultrasonogrāfijas funkcija – dzimuma noteikšana – zaudētu savu aktualitāti.
Tam gan pretojas ārsti, jo baidās, ka valstīs, kur dominē vīriešu kults, palielināsies abortu skaits. Bērna dzimuma izvēlē es nesaskatu nekā biedējoša. Pirms apaugļošanas noķer spermotozoīdu ar X vai Y hromosomām, kurus var atšķirt pēc svara un kustībām. Mākslīgā apaugļošana notiek agrīnā dīgļa stadijā, embriju atlasa šūnas līmenī, tāpēc tas nespēj būt drauds, piemēram, cilvēka seksuālajai orientācijai. Aizliegt to nevar, jo vienmēr būs valstis, kas, aizbildinoties ar brīvas izvēles tiesībām, atļaus šādu praksi. Esmu optimists un paļaujos uz cilvēka veselo saprātu. Turklāt šī medicīniskā sfēra tiek stingri kontrolēta.”
Kasjauns.lv / Foto: Bulls Press
