Gribu iegādāties vokpannu. Kāda materiāla cepamtrauku izvēlēties?
Klasiskajai vokpannai ir apaļa apakša un augstas apaļas vai konusveida malas. Modernās pannas dibens ir plakans, pielāgots sildvirsmām, tomēr tā der tikai plītīm ar liesmu vai gāzes degļiem. Turklāt liesmai jābūt jaudīgai; uz parastā gāzes riņķa var likt tikai mazu panniņu.
Vokā gatavoto ēdienu faniem jālūko pēc gāzes plīts ar vienu lielāku degli vai īpaša statīva, uz kura novietot pannu. Vēl vajag restītes, kur novietot apceptos produktus, piemēram, gaļu vai zivi, ko dārzeņiem pievienos tikai pašās gatavošanas beigās. Vārot un tvaicējot vajadzēs arī vāku.
. Pirmās vokpannas gatavoja no māla, taču tagad var nopirkt alumīnija, tērauda, čuguna un dažādu pārklājumu pannas. Neizvēlies alumīnija un ļoti lētu pannu, jo to mūžs būs īss. Plānās tērauda pannas ir vieglas, tās ātri sakarst un ātri atdziest, taču tajās var veikli apmaisīt produktus – tos apmetot. Čuguna pannu tik viegli pavicināt nevarēs, tā lēni un vienmērīgi sasils, stabili stāvēs uz virsmas.
Panna labi jāsakarsē, tad vienmērīgi jāieeļļo. Visi produkti jāsagriež jau laikus un jāsaliek pa rokai, jo gatavošana noritēs zibenīgā ātrumā. Pēc lietošanas panna jāizmazgā ar karstu ūdeni, jāizslauka, jāizžāvē un jāieziež ar eļļu, lai nākamreiz gatavojot produkti nepiedegtu.
„Man patīk lietot kaltās tērauda vokpannas, jo tās nav pārāk smagas un ēdienu var apmaisīt, pametot gaisā. Šīs pannas ātri sakarst un ātri atdziest. Produkti strauji apcepas, bet nekļūst mīksti un neizjūk. Divu līdz piecu minūšu laikā maltīte ir galdā, pat ja ēdienu gatavo ar gaļu.”
