Jaunā modes māksliniece Agnese Narņicka gatava iekarot pasauli

Ja gribas ne tikai radīt skaistas lietas, bet arī pelnīt naudu, noteikti jāskatās uz starptautisko tirgu – tāda ir Agneses pārliecība. Vispirms, protams, ar sevi jāiepazīstina, un nekādā gadījumā nedrīkst mest plinti krūmos pie pirmajām neveiksmēm. “Utopiski būtu domāt, ka kāds pamanīs internetā un ieinteresēsies. Šādu jaunu zīmolu ir daudz. Ja paskatās, ko pārdod ārzemju veikalos, ko cilvēki pērk un nēsā, tad ir skaidrs, ka panākumi ir iespējami,” tā Agnese. Jaunā modes māksliniece sevi pieteikusi arī Vācijā un Austrijā. Nākotnes plānos – citas Eiropas valstis un varbūt pat Japāna.

Pusaudžu gados Agnese zināja vien to, ka nākotnē grib strādāt radoši: varbūt arhitektūru, varbūt glezniecību, varbūt mūziku (tolaik viņa spēlēja vijoli). “Kurš bija tas unikālais mirklis, kad nolēmu iet modes ceļu, neatceros. Noteikti tas nebija ieteikums no malas, bet ļoti mērķtiecīga pašas izvēle. Mode mani saistīja, daudzas lietas pati veidoju. Kad vēl negāju skolā, visai ģimenei sataisīju čības no kartona. Man patika praktiskas lietas gatavot nevis lellēm, bet gan reāliem cilvēkiem,” atceras Agnese. Viņas pirmā modes skola bija Rīgas Lietišķās mākslas koledža, pēc tam Mākslas akadēmija. Pēcāk bijusi iespēja skoloties Milānā.

“Modei ir praktiskais aspekts, jo tas ir apģērbs, kas pilda savu funkciju. Bet mode ir arī māksla, kas iemieso kādu konkrētu ideju. Pašlaik esmu nonākusi līdz dilemmai – no vienas puses, domāju par to, lai manis radītos darbus izvēlas, valkā un pērk. No otras – manī sēž nepārvarama tieksme būt māksliniecei, kas rada un nedomā par praktisko pusi,” atzīst Agnese.

Agneses kontā nu jau septiņas kolekcijas. Kā sievietēm, tā vīriešiem. Bet sirdij tomēr tuvāka vīru mode, jo tas, viņasprāt, ir mazāk apgūts lauks. “Es radu vīrietim, kam patīk baudīt dzīvi. Ja viņš nestrādā radoši, tad vismaz radoši prot dzīvot, viņš ir estēts, ne perfekcionists,” stāsta modes māksliniece.

Tikpat aizraujoša Agnesei šķiet „unisex” tēma, kad apģērbs lieliski der gan sievietēm, gan vīriešiem. “Dzimumam nav nozīmes, galvenais ir cilvēks,” ir pārliecināta dizainere.

Agrāk Agnese idejas meklēja no modes tālās jomās, piemēram, matemātiskās formulās un fizikā. Tagad viņu iedvesmo multfilmas un ielās sastaptie cilvēki. “Viens no pēdējiem iedvesmas avotiem bija multfilma „Caroline”. Un pat ne konkrētais tēls filmā, bet gan sajūta, ko guvu, to skatoties,” skaidro māksliniece.

Tikpat suģestējoši Agnesei šķiet Rīgas ielās sastaptie dīvaiņi. “Sabiedriskā transporta pieturā stāv onkulis, viņš pienāk klāt, palūdz naudu. Varbūt viņam nemaz nav dota iespēja izvēlēties, kādu apģērbu vilkt, bet viņš ir centies. Iespējams, viņš pilnīgi nejauši radījis kādu jaunu modes tendenci, kopā savelkot neiedomājami nepareizas lietas,” atzīst Agnese.

Studenti iedvesmo

Pasniedzējas darbs Mākslas akadēmijā, kur viņa strādā kopš septembra, ir nozīmīgs pagrieziena punkts. Un Agnesi nepavisam netraucē tas, ka viņa ir vien dažus gadus vecāka par saviem skolojamajiem. “Tā ir viena no pozitīvākajām niansēm, kas manā dzīvē notikusi. Tas ļoti motivē attīstīties un nestāvēt uz vietas, un saprast, ka mācīties tiešām var visu mūžu. Pasniedzēja svarīgākais uzdevums ir saskatīt un atraisīt to unikālo, kas katrā studentā ir. Reizēm vajag pavisam maz – konkrēti, bet pamatoti pateikt par ko tādu, kas ir lieks, un tas jau var daudz palīdzēt,” skaidro Agnese.