No topošās māmiņas uztura atkarīgs, vai bērnam būs nosliece uz tuklumu
Grūtniecības laikā lietotais uzturs var ietekmēt gaidāmā mazuļa DNS, paaugstināt bērna aptaukošanās risku un iespēju vēlāk saslimt ar sirds slimībām un diabētu, liecina jauns starptautisks pētījums.
Zinātnieki paziņojuši, ka pētījums devis pirmos zinātniskos pierādījumus, kas saista grūtnieces uzturu ar bērna aptaukošanos turpmākajā dzīvē - būtisku sabiedrības veselības problēmu.
"Šis ir milzīgs izrāviens, jo tas pirmo reizi dod mums iespēju izstrādāt optimālu diētu, kas mātei būtu jāievēro," atzīmēja Oklendas universitātes profesors Pīters Glukmens.
Viņš pauda cerību, kas tas varētu palīdzēt cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju.
Lielbritānijā, Jaunzēlandē un Singapūrā veiktais pētījums liecina, kas sievietes uzturs grūtniecības laikā var mainīt gaidāmā bērna DNS caur procesu, ko sauc par epiģenētiskām izmaiņām.
Bērniem ar lielām epiģenētiskām izmaiņām, visticamāk, attīstīsies vielmaiņa, kas uzkrās vairāk tauku, novedot pie aptaukošanās, liecina pētījums.
Sešu līdz deviņu gadu vecumā šādi bērni ir aptuveni par trīs kilogramiem smagāki nekā pārējie vienaudži, atzīmēja Glukmens.
"Tas ir liels liekais svars šādā vecumā," viņš piebilda, norādot, ka liekie tauki, visticamāk, saglabāsies, arī bērnam pieaugot, palielinot risku iedzīvoties diabētā un sirds slimībās.
Zinātnieki izmantoja nabassaites audus, lai noteiktu epiģenētisko izmaiņu apmērus 300 mazuļiem, pēc tam pētot saistību ar viņu svaru sešu līdz deviņu gadu vecumā.
"Savstarpējā saistība bija ļoti liela, sākumā mēs tam neticējām, tāpēc mēs to atkārtojām atkal un atkal," skaidroja profesors.
Pētījums liecina, kas šis efekts nav saistīts ar mātes un bērna svaru dzemdību laikā. Proti, slaidai sievietei var piedzimt mazs bērns, kas tik un tā vēlāk cietīs no aptaukošanās, jo to jau noteikušas epiģenētiskās izmaiņas dzemdē.
Glukmens atklāja, ka epiģenētisko izmaiņu apmēri, iespējams, saistīti ar mazu ogļhidrātu patēriņu pirmajos trīs grūtniecības mēnešos. Tomēr vēl ir par agru izdarīt konkrētus secinājumus un nepieciešami tālāki pētījumi.
Iespējams, ka embrijs, kas uzturā saņēmis maz ogļhidrātu, pieņēmis, ka piedzims ogļhidrātiem nabadzīgā vidē, un attiecīgi mainījis vielmaiņu.
Tas nozīmē, ka embrijs uzkrājis vairāk tauku, ko var izmantot kā enerģijas avotu pārtikas trūkuma gadījumā.
Glukmens atklāja, ka šis pētījums apstiprinājis jau ilgi pastāvošās aizdomas, ka nabadzīgs pirmsdzemdību uzturs var ievērojami ietekmēt jau pieaugušu cilvēku veselību.
Tas savukārt nozīmē, ka, cīnoties pret augošajiem aptaukošanās apmēriem, attiecīgajām iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība grūtnieču veselības uzlabošanas politikai, nevis tikai jāapkaro pieaugušo liekā svara problēmas.
Pētījums sniedz pārliecinošāko argumentu nepieciešamībai uzlabot mātes un bērna veselību kā līdzekli hronisko slimību mazināšanai, uzsvēra pētījuma vadītājs.
