Vēsma Kontere McQuillan par pavasari modē. Ar mērkaķa prieku
Dzīvesstils

Vēsma Kontere McQuillan par pavasari modē. Ar mērkaķa prieku

Jauns.lv

Oslo dzīvojošā latviešu arhitekte un dizainere Vēsma Kontere McQuillanuzskata, ka nav aktuāli sekot modes tendencēm, bet meklēt modes namu DNA. Lai arī no Pradas banāniem modistes kļūst trakas.

Vēsma Kontere McQuillan par pavasari modē. Ar mērk...

Arhitekte un dizainere Vēsma Kontere McQuillan
Arhitekte un dizainere Vēsma Kontere McQuillan

„Pateicoties internetam, šobrīd modes sezona apsteidz reālo sezonu par pusgadu. Brīdī, kad ir jāiegādājas pavasara/vasaras kolekcija, mēs jau skaidri zinām, ko valkāsim nākamajā rudenī/ziemā. Faktiski situācija ir tāda, ka, koncentrējoties uz to, ko gribam, nākamās sezonas apģērbu atbilstošu nākotnes tendencēm varam nopirkt jau šobrīd (par puscenu, starp citu, – izpārdošanās). Šī sezonu pārklāšanās veicina to, ka sekot modes tendencēm un pirkt jaunas drēbes tādā veidā, kā bija pierasts vēl pirms gadiem pieciem, patiesībā nemaz nav aktuāli.

Es personīgi savu modes sezonas must have periodu izdzīvoju jau vidusskolā. Tad caurām naktīm sēdēju pie šujmašīnas, lai uzšūtu tieši tādus pašus rozā svārkus ar volāniem kā manām draudzenēm. Vai obligātās banānenes. Šobrīd man labāk patīk atrast lietas, kas ir katra modes nama vai dizainera, modes redaktoru valodā izsakoties, tā sauktais DNA, – produkti, kuru radīšanā konkrētais ražotājs ir vislabākais.

Nu, piemēram, pagājušajā sezonā mētelis bija ailītē “jābūt”. Pirms izdarīt izvēli par to, kuru mēteli pirkt, būtu labi zināt, ka labākos klasiskos mēteļus jau kopš Izabellas Rosellini bērnības laikiem piedāvā Max Mara, un tāds mētelis būs modē vienmēr. Tāpat būtu jāzina, ka moderns tēkrekls, ar kuru satriekt visus kādā vasaras ballītē, nav jāmeklē pie Max Mara, bet gan pie salīdzinoši nesen uzlēkušās amerikāņu modes zvaigznes Alexander Wang. Savukārt labākās vīriešu cepures fedoras (tādas, kas jaunībā piestāvēja Alēnam Delonam) ražo Borsalino. Zināt modes ražotājus ir tāpat, kā zināt vīnus. Tas prasa zināmu interesi un laiku, bet vainagojas ar stabilām zināšanām. Mode mūsdienās jau nav tikai vienas sezonas tēriņi. Daudz izdevīgāk ir iegādāties lietas, kuras varēs valkāt gadiem ilgi. Droši vien ikviena no mums ir lasījusi “franču sievietes obligātās garderobes sarakstu”. Ideāla melna kleita, ideāli šauri svārki, ideāls lietusmētelis, ideāla balta blūze utt. Izveidojot šādu sarakstu un izpētot ražotājus, ir vieglāk kontrolēt savu drēbju skapi un arī tēriņus apģērba pirkšanā. Kā arī daudz vieglāk sekot sezonas modes tendencēm un izvēlēties to lietu no jaunajām tendencēm, kuras tiešām trūkst tavā drēbju skapī.

Balta kleita

Pavasaris 2011 “obligātās garderobes sarakstam” piedāvā vēl nebijušu opciju: un tā ir ideāla baltā kleita.

Modes nams, kurš izveidojis gandrīz visu savu kolekciju par šo tēmu, ir Dolce & Gabbana. Tā bija viena no modes skatēm, kas manā atmiņā atstājusi visdziļāko pārdzīvojumu par šo sezonu. Baltās kleitas, kas pārpludināja mēli, atgādināja manus skolas gadus. Tad balta vidusskolas izlaiduma kleita bija katras meitenes pirmais modes sapnis. Par vidusskolas izlaiduma kleitu sāka domāt jau vidusskolas sākumā. Baltā kleita bija kā simbols ieiešanai pieaugušo dzīvē. Pēc tam balta pienācās tikai kāzu kleita. Itāļu dizaineru pāris piedāvā versiju, kad balta kleita varētu kļūt par katras vasaras obligātu sastāvdaļu. Manā sajūtā tā ir valkājama jūnijā, pirms Jāņiem, kad vēl neiedegušie pleci pagaidām neapstiprina banālo patiesību “tumšs iedegums vislabāk izskatās ar baltām drēbēm”. To, kādā veidā tikt pie savas ideālās baltās kleitas, katra izdomās pati. Ja nevar atrast veco izlaiduma kleitu vai pāršūt kāzu kleitu, tad var nopirkt to lēti H&M, lietotu preču veikaliņā vai samaksāt visu vasaras modes budžetu par vienu Dolce & Gabbana.

Dolce & Gabbana pavasaris/vasara 2011

Dolce & Gabbana pavasara/vasaras 2011 kolekcijas baltās kleitas

Pradas banāni

Tās no jums, kuras sekojušas ielas fotogrāfu bildēm no pavasara modes skatēm, būs pamanījušas, ka gandrīz visas zvaigznes un zvaigznītes bija izvēlējušās valkāt kaut ko no Pradas 2011. gada pavasara/vasaras kolekcijas. Vārdu salikums “Prada goes bananas” bija padarījis trakas arī visas modistes. Latviski grūti iztulkot izteicienu “goes bananas” tā, lai tur būtu kāds sakars ar banāniem (latvietes parasti saiet sviestā, nevis banānos). Mums toties ir lielisks izteiciens “karināt banānus uz ausīm”. Kaut ko stipri līdzīgu Mjuča ir arī izdarījusi. Šā pavasara kolekcija ir viena no retajām, kad lietas tika izpirktas jau pirmajās dienās. Pēdējos ādas brokus (nemiecētas ādas kurpes uz platformu zolēm) laimīgie noņēma vitrīnu manekeniem no kājām. Modes žurnālos var pat atrast piegrieztnītes, kā pagatavot sev banānu auskarus, jo īstos jau nemaz vairs nevar nopirkt. Pradas dzīvespriecīgā, spilgtu krāsu, svītru un smieklīgo banānu un mērkaķu apdruku kolekcija ir tieši tas, kas vajadzīgs pēc garās un grūtās ziemas. Varbūt tas, kas mums ir vajadzīgs, ir nevis joga un veselīgs dzīvesveids, bet gan rums un cigāri, ar ko svinēt vasaru un to, ka visi esam dzīvi un priecīgi. Tāds mērkaķa prieks par dzīvi.

Prada pavasaris/vasara 2011

Prada pavasara/vasaras 2001 kolekcija

Gari svārki + zemi papēži

Pavasaris 2011 ir beidzot pilnīgi un galīgi apgāzis iesakņojušos formulu, ka sievišķība un seksīgums ir īsi svārki + augsti papēži. Lielākā daļā dizaineru, sākot ar Dries Van Noten un Jil Sander, beidzot ar Karl Lagerfeld zīmolam Chanel, uz mēles bija palaiduši meitenes garos, brīnišķīgi plīvojošos svārkos. Šosezon ir arī brīnišķīga izvēle zempapēžu sandalēm: sākot ar Gucci auduma aukliņām, saturētām ar bambusa stiprinājumiem, beidzot ar Proenza Schouler vasaras puszābaciņiem.

Un cepures

Cepures, cepures, cepures. Sombrero, platmales, fedoras, beisbola cepures, cilindri un panamas. Paldies Dievam, šķiet, ka drīz parādīties uz ielas bez cepures būs vienkārši nepieklājīgi. Cepures interneta pasaulē ir ienākušas no tā laika, kad modes žurnālos vēl zīmēja ar roku. Un, kā rāda fotoattēli jau no nākamās sezonas, tās atnākušas pie mums uz ilgāku palikšanu.”

Vēsma Kontere McQuillan, Oslo, speciāli Pastaigai / Foto: Gatis Rozenfelds