Vasaras modes karstākās tendences. FOTO

Nost ar uniformu!

Iepriekšminētais kalpo kā vēstnesis vasaras stila galvenajam un estētiski priecīgākajam notikumam gan skatītājiem, gan aktieriem, proti, masveida atsvabināšanos no uniformas – džinsu biksēm. Par ielu diriģentu kļūst citas alternatīvas vai vismaz citi materiāli. Pelnīti. Mode šajā sezonā sola plašu izvēles brīvību. Apzīmējumu “mode” gan nevajadzētu saprast klišejiski kā ieteicamo ģērbšanās stilu, bet to, ka vēl vairāk tiek paplašinātas izvēles iespējas. Skumdina vien fakts, ka it bieži kolekciju uzpircēji ir pārlieku piesardzīgi un pat nenovērtē latviešu sievietes potenciālu un iespējamo drosmi sava tēla veidošanā. Visai bieži laika novirze starp Latvijas veikalu piedāvājumu un aktuālo pasaulē un daudzu iekāroto ir pārāk liela.

Slavas dziesma šobrīd tiek dziedāta krāsām no varavīksnes spektra. Tās nav vis tikai apdrukas, kas ar savu raibumu mēdz aizēnot pašu valkātāju, bet tīri un nesamocīti krāsu laukumi, sievišķīga piegriezuma kleitas vai disko ērai atbilstošākas kompozīcijas. Visai antīkos aizspriedumus par to, ka pareizi būtu saskaņot somiņu ar kurpītēm, cepurīti ar šallīti un tā joprojām (cik plaši vien sniedzas nejēdzīgu un ierobežojošu priekšstatu lauks), modes mākslinieki beidzot salauž vēl efektīvāk, vēl skaidrāk apliecinot šo stereotipu nelietderīgumu un limitētāja lomu sievietes garderobē. Vēl vairāk un pat ieteicams miksēt un kombinēt pēc pašas gaumes un saprašanas, galvenais – savam priekam un gandarījumam, nevis modei, tās kritizētājiem vai tās nosacījumu postulētājiem. Koši un sulīgi zaļais komplektā ar tikpat izteiksmīgu sarkano, zilais ar dzelteno un tā šurpu turpu atpakaļ (Versus, Sportmax, Prada, Jil Sander, Gucci). Īpašai efektivitātei šīs krāsas rindojas vienā komplektā – strīpās – attālā jūrnieku krekla radiniekā (Prada, Celine). Minētais attiecas arī uz grimu. Svinam atvadas no smokey acu ēnojuma, tā vietā stājas košas skropstu tušas un vēl spilgtākas acu ēnas. Tomēr nav noslēpums, ka tas, kas uz mēles un modes fotogrāfijās izskatās efektīgi un gaumīgi, ikdienā var gūt gluži apvērstu efektu, tādēļ tieši uz spilgto grimu būtu ieteicams paraudzīties daudz kritiskāk.

Modes demokrātiskums ir viena no lielākajām vērtībām – tās pieejamība un izvēles iespējas. Kā alternatīva varavīksnes spektra krāsām – it kā kailais, bēšais tonis vai citi klusinātie sārtie, zaļie, zilie u. c. toņi. Androgīnā bezdzimumu būtne ir palikusi ziemai, vasara atnākusi (atkal) ar sievišķīgo un romantisko tēlu, ko maigās krāsas arī lielākoties priekšnosaka. Buduāra stils, kas ir pārāk skaists, lai tiktu atstāts vien guļamistabā. Ar to aizrāvušies ne vien ļaudis no Chloe, Julien MacDonald, D&G, Marc Jacobs, Valentino u. c., bet arī Latvijas modes ainavā mītošie – KatyaKatya Shehurina, darba grupa Paviljons (Elīza Ceske, Vita Radziņa, Agnese Narņicka un Dace Krieviņa-Bahmane) kolekcijā Absinthe, Atis Artemjevs un, protams, zeķu-zeķbikšu dizaineres no SockBox.

Aizraujošākās un acis piesaistošākās biežāk mēdz būt it kā nepareizās tērpu kombinācijas, piemēram, izteikti sievišķīgos un smalko materiālu tērpus papildinot ar ādas jakām vai dumpinieciskākiem aksesuāriem, tādējādi mazinot iespēju ieslīgt pārlieku dziļā saldumā. Tāpat kā drosmīgi miksētas tiek krāsas, tikpat drosmīga ir pieeja tērpu materialitātēm un to nestajām konotācijām (Burbery Prorsum, Gucci un latviešu Paviljona komanda). Šis arī varētu būt ieteikums, kā baudīt gandrīz ēteriskos tērpus un vienlaikus neizskatīties kā patiesi tikko no guļamistabas. Galu galā, spēja brīvi un veiksmīgi (t.i., atbilstoši personībai) kombinēt savas garderobes sastāvdaļas ir atslēga stilam un gaumei, nevis skapja satura piepildīšana ar jauno piedāvājumu ik sezonu.

Katrā ziņā, lai ko sola un piedāvā mode, mums katrai pašai atliek izvēlēties un pieņemt detaļas, nianses, kas saskan ar sajūtām un pašas personību. Tikai tad, kad būs saskaņa ar galvas saturu un fasādi, sieviete būs skaista, gaumīga un ar sevi apmierināta. Šis pēdējais teikums, manuprāt, arī ir modes īstenais lozungs!

Anita Sedliņa, mākslas vēsturniece, modes blogere, Pastaigai / Foto: Aiga Rēdmane, Bulls Press