Jūties vesela, bet nemitīgi sāp galva. Ko iesākt?

Sievietēm galva sāp biežāk

Statistika pierāda, ka astoņiem no desmit cilvēkiem galva sāp vismaz vienu reizi gadā. Reizi divās nedēļās viens no četriem cilvēkiem lieto pretsāpju līdzekļus. Galvassāpes iedala primārajās un sekundārajās. Lielākoties ciešam no primārajām galvassāpēm, jo to izraisītāji nav nopietni veselības traucējumi. Tā, piemēram, migrēna, stresa izraisītas galvassāpes, orgasma galvassāpes un citas. Sekundārās galvassāpes var būt atkarīgas no daudziem faktoriem. „Tās var būt no tā, ka cilvēkam iepriekš bijušas galvas traumas, tajā skaitā smadzeņu satricinājums, kas nav kārtīgi izgulēts. Tāpat diezgan izplatīts iemesls ir asinsspiediena problēmas – gan paaugstināts, gan pazemināts. Šeit gan jāpiebilst, ka pazemināts spiediens visbiežāk ir gados jauniem cilvēkiem, kamēr paaugstināts – vecākiem. Sievietēm sāpes var izraisīt hormonālā darbība – pirms menstruācijām, to laikā vai pēc. Ja pacients sūdzas par regulārām galvassāpēm, ārsts var nosūtīt uz asinsvadu skenēšanu. Tā ir nesāpīga procedūra, kuras laikā speciālists izmeklē galvas un kakla asinsvadus, pārbaudot to platumu, asins plūsmu, konstatē, vai nav nevēlamu izliekumu, trombu un tamlīdzīgi,” stāsta Dace Cibule. Izrādās, sievietēm galvassāpes ir biežāk nekā vīriešiem. „Sievietes ir emocionālākas, jūtīgākas, un bieži vien galvassāpju iemesls ir emocionālais sasprindzinājums un stress,” skaidro ārste. Tāpat nevar izslēgt, ka sāpju iemesls var būt arī ļoti nopietns, piemēram, galvas audzējs (sāpes parasti ir ļoti spēcīgas un rodas pēkšņi, bez izskaidrojama iemesla) vai meningīts – smadzeņu garozas bojājums (tas norit komplektā ar paaugstinātu temperatūru un apziņas traucējumiem). Ja tevi vairāku mēnešu garumā nomoka regulāras galvassāpes, obligāti veic papildu izmeklējumus, lai atrastu īsteno sāpju iemeslu.

Bieži vien galva ik pa laikam sāp arī tad, ja esi vesela. Tam var būt dažādi iemesli:

* Tu lieto pārāk maz ūdens (dienā šķidruma veidā jāuzņem vismaz 2,5 litri, karstā laikā un pie fiziskās slodzes – vairāk).

* Tu neuzturies pietiekami daudz svaigā gaisā (dienā tev jāpavada vismaz 15 minūtes svaigā gaisā, lai smadzenes saņemtu pietiekami daudz skābekļa).

* Tu par maz guli vai atpūties (pieaugušam cilvēkam nepieciešamas vismaz 8 stundas miega un sabalansēts darba un miera režīms).

* Tu bieži lieto kādu no šiem pārtikas produktiem: kafiju, vīnu vai šokolādi (visi šie pārtikas produkti atsevišķai cilvēku grupai mēdz izraisīt galvassāpes).

* Ilgstoši vienā pozā strādā pie datora (reizi stundā no vienas pozas ir jāizkustas, vismaz uz 5 līdz 10 minūtēm).

* Tev ir stresaina ikdiena (centies neielaist stresu savā galvā, jo viens no biežākajiem galvassāpju iemesliem ir tieši emocionālā pārpūle un uzbudinājums). „Metodes, ar kurām sākt cīņu pret galvassāpēm, ir vienkāršas, taču tajā pašā laikā visgrūtāk realizējamas. Mūsdienās cilvēki strādā par daudz, maz izguļas, daudz uzturas pie datoriem, maz svaigā gaisā, par maz lieto šķidrumu, nenodarbina sevi fiziski, un tas izraisa to, ka galva sāp aizvien biežāk un biežāk,” saka Dace Cibule. „Ja darbadienās nav iespējas iziet pastaigā, vismaz brīvdienās jācenšas vairāk laika pavadīt laukā, nevis sēdēt pie televizora, pēc smagas darbadienas jāvelta laiks sev, kaut vai pusstundu relaksējoties siltā vannā.”

Daudzi sāpju jautājumu risina, iedzerot kārtējo pretsāpju tableti. Ja tas notiek reti, zāles nekādu kaitējumu nenodara. „Tās darbojas kā smadzeņu signāla slāpētājs. Sāpes rodas mūsu smadzenēs, kad par tām atbildīgie nervu receptori sūta uz smadzenēm signālu. Pretsāpju zāles šos signālus pārtver, un sāpju sajūta pazūd. Taču ir jāatceras, ka, bieži un ilgstoši lietojot pretsāpju zāles, var iedzīvoties daudz nopietnākās problēmās. Var rasties dažādas kuņģa problēmas, izmaiņas asinsradē un asins sastāvā,  var rasties medikamentu izraisītās galvassāpes. Šādos gadījumos ārstēšana ir sarežģīta, jo, no vienas puses, pretsāpju līdzekļi ir jāatceļ, no otras – cilvēks joprojām cieš no izteiktām sāpju lēkmēm,” skaidro Dace Cibule. Ir jāņem vērā, ka cilvēkiem ir atšķirīgs sāpju slieksnis, un, kas vienam šķitīs pēdējā stundiņa, otram būs tikai neliels diskomforts. „Sāpju slieksni nosaka nervu receptori, kas katram no mums ir atšķirīgi, tāpēc tā ir ļoti individuāla lieta,” skaidro ārste.

Sāpju remdētājs – algologs

Ir situācijas, kad veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, nav arī iemesla uztraukties par pārmērīgu stresu, pārāk lielu darba slodzi vai citiem faktoriem, bet sāpes nepamet. Ko tad? „Ja ģimenes ārsts vai neirologs nevar atrast sāpju iemeslu, noteikti ieteiktu doties uz konsultāciju pie algologa,” saka Dace Cibule. Tas ir dakteris, kas ārstē sāpes – pārzina to veidošanos un ārstēšanas metodes. Un katram individuāli  piemeklē vislabākos risinājumus, arī medikamentus, ja nepieciešams.