Pērn Latvijā bijis otrs zemākais jaundzimušo skaits kopš 1998. gada
2010.gadā Latvijā bija otrs zemākais dzimušo bērnu skaits kopš 1998.gada - 19 200, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 1998. gadā Latvijā pasaulē nāca 18 400 bērni.
Kā atgādina CSP, tas notiek apstākļos, kad vēl joprojām ir mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Tas kopumā rada nelabvēlīgas tendences Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvā un, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā turpinās iedzīvotāju novecošanās process.
Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits laika posmā kopš 2000.gada samazinājies par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 18% 2000.gada sākumā līdz 13,7% 2011.gada sākumā. Pateicoties īslaicīgajam dzimstības pieaugumam, kas bija novērojams iepriekšējos gados, šis kritums paliek lēnāks. Ja 2000.gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010.gadā - par 2600.
Kopš 2000.gada iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu vecumā ir palielinājies par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieaudzis par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieaudzis no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem.
Analizējot iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma, var secināt, ka 2010.gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu par 2,2 %, vecuma grupā 15-64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars - par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.
Bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā slodzē kopš 1993.gada ir mazāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru, jo ir samazinājusies dzimstība, pieaugusi darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstība un migrācija.
2011.gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits.
2010.gadā bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27 Eiropas Savienības valstīs. Vēl lielāks samazinājums nekā Latvijā (4,2%) ir tikai Lietuvā (5,2%) un Kiprā (5,9%).
Arī veco ļaužu (vecumā virs 65 gadiem) īpatsvars Eiropas Savienībā ir pieaudzis par 1,8%. Latvijai ir ceturtais lielākais pieaugums šajā vecuma grupā - 2,5%, aiz Slovēnijas (2,6%), Maltas (2,7%), un Vācijas (4,4%).
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, izņemot Dāniju, Grieķiju, Itāliju, Vāciju, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Slovēniju, Spāniju un Franciju, ir palielinājies iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
