Dzīvesstils

Pētījums: ilgdzīvotāju noslēpums ir labi gēni, nevis veselīgs dzīvesveids

Jauns.lv

Kā liecina jauns amerikāņu zinātnieku pētījums, regulāras fiziskas aktivitātes, mērenība alkohola lietošanā un pareizs uzturs būtiski neizmaina izredzes nodzīvot līdz simts gadiem, un, lai sasniegtu šādu cienījumu vecumu, cilvēkiem nepieciešami labi gēni, vēsta britu laikraksts "The Daily Telegraph".

Pētījums: ilgdzīvotāju noslēpums ir labi gēni, nev...

Alberta Einšteina Medicīnas koledžas pētījumā tika aptaujāti gandrīz 500 aškenazi ebreji vecumā no 95 līdz 109 gadiem, un viņu sniegtā informācija par dzīvesveidu un veselības stāvokli salīdzināta ar datiem par aptuveni 3000 viņu vienaudžiem, kas tik ilgi nenodzīvoja.

Kā atklājās, ilgdzīvotāji ēda tikpat neveselīgi, dzēra un smēķēja tikpat daudz un nodevās fiziskām aktivitātēm tikpat slinki kā viņu sen mirušie draugi.

Kā pavēstīja profesors Nirs Barzilajs no Novecošanās pētījuma institūta, iepriekšējos pētījumos par ilgdzīvojošiem aškenazi ebrejiem tika noteikti gēni, kas pasargā viņus no ierastā rietumnieku dzīvesveida negatīvajiem efektiem. Tomēr kritiķi iebilda, ka viņi dzīvojuši veselīgāku dzīves veidu nekā tie, kas nomiruši agrāk, un ka veselīgs dzīvesveids ir noteicošais ilga mūža faktors.

Tomēr žurnālā "Journal of the American Geriatric Society" publicētais pētījums liecina, ka noteicošais faktors ir laba iedzimtība.

"Mūsu iepriekšējos pētījumos par ilgdzīvotājiem mēs identificējām gēnu variantus, kas atbildīgi par noteiktiem fizioloģiskiem efektiem, piemēram, paaugstinātu augsta blīvuma lipoproteīna jeb "labā holesterīna" līmeni," norādīja profesors Barzilajs. Pēc viņa vārdiem, jaunais pētījums tikai apstiprināja, ka šie un citi "ilgdzīvošanas" gēni palīdz "atvairīt neveselīga dzīvesveida negatīvos efektus".

Viņš piebilda, ka viena no intervētajām sievietēm - 109 gadus veca ilgdzīvotāja - pavēstīja, ka 90 gadu garumā smēķē 40 cigarešu dienā. Vairums cilvēku tik intensīvas smēķēšanas dēļ nomirtu no plaušu vēža vai kādas sirds slimības, nemaz nepietuvojoties simts gadu vecumam.

Profesors Barzilajs uzsvēra, ka pētījuma rezultāti nenozīmē to, ka cilvēki var dzīvot neveselīgi un cerēt, ka tas nesaīsinās viņu mūžu. "Lai arī tas liecina, ka daži ilgdzīvotāji var būt aptaukojušies, smēķēt un izvairīties no fiziskām aktivitātēm, šāds dzīvesveids nav laba izvēle vairumam no mums, kuru ģimenē nav ilgdzīvotāju. Mums vajadzētu uzmanīt savu svaru, nesmēķēt un būt fiziski aktīviem, jo ir pierādīts, ka tas atstāj milzīgu iespaidu uz iedzīvotājiem, tostarp arī pagarina mūžu."

LETA Daily Telegraph