Cenšos satuvināties, bet neizdodas... Mammu, kāpēc tu mani nemīli?
„Stāsts ir par manām un mammas attiecībām. Esmu uzaugusi ģimenē, kurā no triju mēnešu vecuma mani audzināja tētis. Mamma aizgāja strādāt, jo tā esot bijis izdevīgāk. Domāju, viss sākās jau tieši tad,” raksta Daiga (39).
Visas sev tuvās un labās bērnības atmiņas man saistās ar tēti, jo visvairāk laika ir pavadīts kopā. Patlaban pati esmu mamma trim bērniem (20, 17 gadus veci un 11 mēneši).
Sāpe ir tā, ka mammai nesen bija dzimšanas diena. Jau laikus pateicu, ka vēlos uzdāvāt lielo logu ar balkona durvīm istabā, jo biju ziemā aizbraukusi ciemos ar mazo bērnu un pat man bija vēsi, kur nu vēl mazajam. Cerēju, viņa būs par šo dāvanu priecīga. Taču mamma pieņēma to kā pašu par sevi saprotamu un man pat buču neiedeva! Kur nu vēl kopējā pasēdēšana pie tases kafijas – tās arī nebija... Manai mammai visu laiku savas darīšanas, un citiem viņai laika nepietiek. Viņa joprojām strādā, brauc ar mašīnu, dara visu, ko sirds kāro, īsāk sakot, dzīvo pati sev un tikai... Mammai ir arī draugs, ar kuru kopā vairs nedzīvo, jo abiem tā ērtāk – ir vienkārši draugu-ciemiņu attiecības. Mammai nesen palika 73 gadi. Mans tētis nomira pirms vairāk nekā desmit gadiem, ar viņu man bija labas attiecības, braucu pie viņa ciemos, viņš – pie manis, mazgāju viņam veļu. Ar mammu nekā tamlīdzīga nav bijis. Esmu viņu centusies vienmēr ar sievišķām lietām iepriecināt, dāvinot jau gadiem, piemēram, labu sejas kosmētiku, lai ilgāk izskatītos jauna, jo ir svarīgi rūpēties par sevi. Jā, vēl man sāpēja, ka par mazā bērniņa vārdadienu mana mamma vispār bija aizmirsusi. Tas taču ir viņas vismazākais mazbērniņš! Varbūt mamma vienkārši pieradusi, ka ap viņu viss notiek un grozās. Mamma prot ņemt, taču dot savu sirds siltumu piemirst... Kad viņai palika 70 gadi, kopā ar brāli sarīkojām balli ar dzīvo mūziku un dejām. Viņai, protams, patika. Bet atkal šķita tikai pašsaprotami. Kā ar šo sarūgtinājumu sadzīvot tālāk?”
