Jūties neapmierināta ar sevi? Instrukcija, kā to izmantot savā labā

Neapmierinātībai mēdz piedēvēt svarīgu lomu ne tikai cilvēka personības attīstībā, bet arī zinātnes sasniegumos. Labi, varbūt ne augstākajā matemātikā, bet, piemēram, visikdienišķākās lietas – spilvena – radīšanā gan tai bijusi loma. Nav svarīgi, tieši kurš izgudroja spilvenu. Ir zināms, ka sākotnēji zem galvas likts akmens, koks, metāls, porcelāns un cits nemīksts materiāls. Kāda gan var būt gulēšana uz tāda cieta paliktņa? Nebūdami mierā ar pagalvja sajūtām, ļaudis izdomāja mīkstu, ar sienu, pūkām un putnu spalvām pildītu spilvenu. Nu, re, neapmierinātība paveikusi labu darbu! Tagad varam naktis gulēt saldi.

Brīdinājuma signāls

Ja no augstajiem zinātnes un izgudrojumu plauktiem nolaižamies uz zemes – ikdienas dzīvi, tad neapmierinātība ir signāls tam, ka tavas vēlmes neatbilst īstenībai. Kaut kas nenotiek tā, kā esi iecerējusi. Tas ir visai nepatīkams brīdinājums, jo var radīt gan fizisku, gan psiholoģisku diskomfortu. Tas nedod mieru – tirda un urda. Neapmierinātība var būt gan pašai ar sevi, gan ar apkārtējo pasauli, un abos gadījumos tā ir vienlīdz traucējoša. Lai no šīs uzmācīgās izjūtas atbrīvotos, jāņem talkā gribasspēks un jābūt gatavai nopietnam darbam ar sevi. Vēlāk redzēsi, ka ar neapmierinātību var ne tikai cīnīties un tikt galā, bet arī izmantot savā labā kā pozitīvu impulsu mainīties uz labo pusi – tiekties sasniegt augstākus mērķus, ģenerēt jaunas idejas. Krievu klasiķis Ļevs Tolstojs savulaik teicis, ka neapmierinātība ar sevi ir saprātīgas dzīves nepieciešams notikums un tikai šī neapmierinātība mudina pilnveidot sevi. Viedi vārdi, kas attiecīgajā situācijā var pierādīties arī tavā dzīvē.

Neļauj sevi izmantot

Droši vien arī tev dzīvē „ceļu pārskrējis” kāds pagalam neapmierināts cilvēks. Bubina, kašķējas par katru sīkumu, nekas un nekad viņam nav labi, sejā drūmi pelēki akmens vaibsti. „Nedod Dievs, man par tādu kļūt!” satiekot šādu cilvēku, tu nodomā. Lai tā nenotiktu, svarīgi neapmierinātību uztvert kā stimulu kaut ko darīt savā labā, pilnveidoties, nevis pieņemt kā normālu stāvokli, kurā atrasties. Ja neapmierinātībai ļausi vaļu, tā nekavēsies arvien vairāk pārņemt tavu dzīvi, un pēcāk ar to būs grūti cīnīties. Sevišķi bīstami tiem, kas jau kopš mazotnes tendēti pasauli uztvert depresīvi, jo tie mēdz neapmierinātību kultivēt, līdz pamazām ieslīgst automātiskā negatīvā domāšanā. Savukārt, ja skaties uz dzīvi pozitīvi, visticamāk, neapmierinātību izmantosi kā jaunu iespēju. Lūk, ikdienišķs piemērs – tu ej pa ielu, kāja sašķiebjas un kurpei nolūzt papēdis. Ja uz dzīvi skaties galvenokārt no negatīvās puses, šādai ikdienišķai ķibelei vari piešķirt traģēdijas apjomus. Savukārt, ja no dabas esi atvērta un pozitīva, nolūzis papēdis tevi pamudinās beidzot iegādāties kurpes, kuras jau sen esi kārojusi. Nav izvēles – tuvākajā apavu veikalā ir jāiet, gribi vai negribi.

Saskati īsto iemeslu

Lai varētu savas nepatīkamās izjūtas izmantot pozitīvos nolūkos, svarīgi definēt, kas īsti tevi neapmierina. Piemēram, tu pārnāc mājās no darba ar neizturamām galvassāpēm. Blakus dzīvoklī no darba pārradies kaimiņš un ieslēdzis gaužām nepatīkamu mūziku. Tas nu noteikti nav tas, kas vajadzīgs, lai galvassāpes rimtos. Kāda ir tava reakcija? Protams, esi dusmīga – par ko gan šādā situācijā priecāties? Tomēr, ja iedziļināsies apstākļos, pēc brītiņa aina šķitīs citāda. Padomā labi, kas ir neapmierinātības īstais iemesls – tas, ka kaimiņš klausās skaļu mūziku, vai tas, ka tev sāp galva? Paroc vēl dziļāk. Varbūt tevi neapmierina tas, ka neproti saplānot laiku, strādā naktīs un, lūk, rezultāts – galvassāpes? Tātad ļoti svarīgi neapmierinātību nosaukt vārdos. Ja tas nepadodas, mēģini situāciju izstāstīt uz lapas – iespējams, tā būs vieglāk definēt neapmierinātības cēloni.

Griez monētu uz otru pusi

Tā nu ir, ka pirmā palīdzība neapmierinātības mazināšanai ir pozitīvo domu spēks. To apliecina pat situācijas, kas ir gana skaudras. Kaut vai, piemēram, tik jūtīgs jautājums ikvienai no mums – darba zaudēšana. Tādā situācijā, šķiet, uzbrūk gan tie dēmoni, kas ir apkārtējā pasaulē, gan tie, kas mitinās pašā. Tad jāturas pretim, jāgriež monēta uz otru pusi – iespējams, tā ir pat spožāka par pirmo. Jā, nav darba, toties ir laiks domāt, ģenerēt jaunas idejas, saprast, kas vislabāk patīk un ko patiesi vēlies darīt. Nav naudas? Bet varbūt tieši šajā brīdī dzims spoža ideja, kas nākotnē sniegs lielāku materiālo nodrošinājumu, nekā bijis līdz šim. Ne velti ir teiciens – kas meklē, tas atrod. Ikviens var atrast.

Konsultēja psihoterapeite Kristīne Veckrāce/Anta Blumberga, žurnāls „Stella” / Foto: Shutterstock