Āda atceras katru UV staru, ar ko saskaras. Sauļošanās patiesā daba

Saule ir viltīga. Tā ir jauka un silta, taču veselībai rada gana raižu. Skaidro dermatologs Raimonds Karls:

„Sauļojoties āda brūno toni iegūst ultravioleto (UV) staru ietekmē. Precīzāk – saskaroties ar UVA un UVB stariem. (Saulei ir arī UVC stari, taču tie zemes virsmu nesasniedz, jo netiek cauri ozona slānim.) Kā UV stari iedarbojas? UVB skar ādas virsējo kārtu jeb epidermu, savukārt UVA – vidējo kārtu jeb dermu. Ādas virsējā slānī atrodas īpašas šūnas – melanocīti, kas UV staru ietekmē sāk ražot melanīnu. Melanīns ir kā sīki graudiņi, kas izkļūst virs ādas šūnām un izveido ko līdzīgu lietussargam, kas aizsargā ādu no nākamās UV staru ietekmes. Pats melanīns sargā ādas šūnas kodolu (DNS), kurā atrodas ģenētiskā informācija par pareizu šūnas dalīšanos. Ja kodols ir neaizsargāts, šūna var sākt dalīties, kā tai ienāk prātā, arī nepareizi. Ādas virsējos slāņos atrodas arī imūnās šūnas, kuras UV stari, vienkārši sakot, nogalina – ar katru pārmērīgu sauļošanos imūno šūnu kļūst arvien mazāk un mazāk. Imūnās šūnas ir kā ziņneši. Tās ziņo leikocītiem, ka ar šūnu dalīšanos kaut kas nav kārtībā. Ja šī informācija leikocītiem netiek nogādāta, tad nepareizās šūnas netiek iznīcinātas, bet sāk vairoties un var attīstīties ādas audzējs.

UVA stariem ir vēl kāds sliktums. Tie ir spējīgi nokļūt ādas dziļākajos slāņos un sagraut kolagēna šķiedru režģi, kas nodrošina ādai elasticitāti un gludumu. Tāpēc, pārāk daudz un bieži sauļojoties, āda priekšlaikus noveco – veidojas krunciņa pie krunciņas.

Visbeidzot, pats galvenais – UV staru ietekme summējas. Āda atceras ikvienu UV staru, ar ko saskārusies bērnībā, jaunībā, pagājušajā vasarā jūrmalā un šajā pavasarī solārijā. Katru apdegumu un čūlu tā ļaunatminīgi fiksē un laika gaitā vairs necenšas (pareizāk sakot, nav spējīga) sevi aizsargāt. Tāpēc veidojas ļaundabīgi audzēji. Protams, tas nenotiek uzreiz, nākamajā dienā pēc sauļošanās. Kā saka dermatologs Raimonds Karls, melanomu (visbīstamāko ādas vēža formu) parasti konstatē cilvēkiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Dzīves laikā uzkrātais saules starojums (pat visīsākās sauļošanās reizes) ir summējies un ādas aizsargspējas izlietotas. Starp citu, audzēji visbiežāk veidojas vietās, kas pakļautas vistiešākajai un intensīvākajai saules ietekmei – uz sejas, ausīm, kakla, galvas matainajā daļā (īpaši vīriešiem, kuri cieš no matu izkrišanas), uz pleciem un muguras. Secinājumu varam izdarīt pašas – āda vienmēr jāaizsargā!

Ar solāriju ir citādi. Tas ir kā slēgts trauks ar intensīvu UV staru iedarbību, kas aptver ķermeni no visām pusēm. To apmeklē ar vienu mērķi – lai iegūtu brūnu ādas toni pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, kas no veselības viedokļa nav nepieciešams.” Ārste stāsta, ka ļoti retos gadījumos sauļošanos iesaka ārstnieciskos nolūkos – piemēram, psoriāzes jeb zvīņēdes slimniekiem, kuriem ir tā sauktais slimības ziemas tips, kas nedaudz atkāpjas UV staru ietekmē.

Ergoline pārstāvniecības Latvijā projektu vadītāja Iveta Baldiņa faktam, ka solārijs būtu sliktāks par sauli, gan nepiekrīt. „Ādas ļaundabīgi veidojumi var veidoties arī cilvēkam, kas solāriju neapmeklē,” viņa saka. Turklāt solāriju apmeklēšanu regulē likums – Latvijā uz solāriju drīkst iet tikai, kad sasniegts 18 gadu vecums. Jaunākām personām jāuzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņa, ka veselības stāvoklis ļauj izmantot šādu pakalpojumu. Iveta Baldiņa apstiprina: „Jā, ja ir aizdomas par personas vecumu, solārija administratoram vienmēr jāprasa uzrādīt dokumentu – pasi vai autovadītāja apliecību. Solāriju pārstāvji, tieši tāpat kā citu nozaru darbinieki, nevēlas riskēt un pārkāpt likumu. Ir jaunieši, kas tiešām atgriežas solārijā ar ārsta izziņu, taču šādi gadījumi ir reti.” Solārijā klientiem izsniedz arī personīgā seansa apmeklējuma kartīti, un administrators var sekot līdzi, kad pēdējo reizi un cik ilgu seansu klients pavadījis solārijā. Tiesa, Iveta Baldiņa skaidro, ka nekad nevar zināt, vai cilvēks līdzīgu kartīti nav izņēmis arī citā solārijā un cik daudz viņš paralēli sauļojas saulē.

Un kā ar D vitamīnu?

Kopumā dermatologi ir ļoti negatīvi noskaņoti pret cilvēku vēlmi iegūt brūnu ādas toni, sauļojoties saulē vai solārijā. Ārsti nepārtraukti atgādina, ka ādas vēzis ir izplatītākais vēzis pasaulē. Pēdējos gados īpaši daudz šādu gadījumu konstatēts Skandināvijā. Tomēr ir arī oponenti, kuri apgalvo, ka ziemeļu platuma grādos dzīvojošie cilvēki izjūt objektīvu saules trūkumu. Visvairāk tas ietekmē D vitamīna iegūšanu, kas ādā veidojas UV staru ietekmē. Šajā jautājumā dominē divi viedokļi. Viens – D vitamīnu var uzņemt arī citādi, piemēram, ar pārtiku un aptiekā nopērkamajiem preparātiem. Otrs – D vitamīna veidošanās procesam pietiek ar 15 saulē pavadītām minūtēm dienā.

Daļa cilvēku sauļošanos saista ar pozitīvām emocijām, kas pēc speciālistu vērtējuma pārāk lielās devās saucama par atkarību. Pasaulē atkarība no brūnas ādas un sauļošanās kļūst aizvien aktuālāka. Tam pat ir dots nosaukums – tanaholisms. Dermatologs Raimonds Karls atklāj, ka pašlaik starptautisku ievērību gūst uzskats, ka UV starojums izraisa līdzīgu atkarību kā alkohols un narkotikas. ASV šajā sakarībā plāno pilnībā aizliegt solāriju izmantošanu, savukārt cilvēkiem, kas to dara, gatavojas uzlikt papildu nodokli, kas ir līdzīgs akcīzes nodoklim.

Psiholoģe Gunta Krūma piekrīt, ka atkarība no saules pastāv, un skaidro, ka tanaholisms, līdzīgi kā citas atkarības, saistīts ar vēlmi būt īpašam, izcelties. Stipri nosauļojies cilvēks uz citu fona taču tiek ievērots! Bet kādēļ viņam tas nepieciešams? Izrādās, visbiežāk tādēļ, ka cilvēks jūtas nenovērtēts no vecāku, vienaudžu, kolēģu un citu līdzcilvēku puses. Psiholoģe ir arī pārliecināta, ka savu pirkstu šīs atkarības veicināšanai pielikušas mediju reklāmas, kurās aplūkojamas skaisti iesauļotas (patiesībā – nogrimētas) meitenes. Sievietes grib viņām līdzināties, taču faktu, ka šāds izskats panākts ar grimu, neņem vērā (neviens to īpaši neakcentē).

Pasaulē izmanto universālu skalu, pēc kuras nosaka indivīda izturību pret saules apdegumiem. To dēvē par MED jeb minimālo eritrēmas devu. Šī skala nosaka slieksni, cik ilgi cilvēks var atrasties saulē vai mākslīgajā UV staru apgaismojumā, lai nerastos apdegums. Tiesa, šo devu spēj izvērtēt tikai speciālists – ādas ārsts vai solārija administrators, kurš var noteikt cilvēka ādas tipu un ieteikt vēlamo sauļošanās kursu, neradot draudu veselībai. Un arī tad tas nav objektīvs rādītājs, jo jāņem vērā ne vien saulē pavadītais laiks jeb sauļošanās ilgums, bet arī UV staru intensitāte, kas dažādās vietās un laikos atšķiras.

Derīgas pamācības

•    UVA starus aiztur tikai tādi saules aizsargkrēmi, uz kuru iepakojuma norādīts SPF 50+. (Uzmanība jāpievērš atzīmei „+”)

•    Pirms sauļošanās ir jānomazgājas. Uzturoties saulē, nevajadzētu izmantot smaržas, dezodorantu un tonālo krēmu. Ķīmiskās vielas, kas ir šajos līdzekļos un nonāk uz ādas, UV staru ietekmē var radīt nelabvēlīgu reakciju – var iesauļoties plankumi, veidoties apdegums un čūlas.

•    Bērniem paredzētie saules aizsargkrēmi ir iekrāsoti zilā tonī, lai labāk varētu novērtēt, kur krēms uzklāts.

•    Saules aizsargkrēms jāatjauno ik pēc 2 stundām.

•    Pēc kosmētiskajām procedūrām jāpajautā speciālistam, pēc cik ilga laika drīkst pakļaut ādu saules iedarbībai.

•    Pēc sauļošanās jāuzklāj mitrinošs krēms.

Viela pārdomām

•    Pasaulē ik gadu konstatē aptuveni 130 000 melanomas gadījumu, ap 37 000 cilvēku katru gadu no šī audzēja mirst. Galvenais melanomu veicinošais iemesls – ilgstoša ultravioleto staru ietekme. Šo starojumu āda saņem, atrodoties gan saulē, gan mākslīgajā apgaismojumā – solārijā un kvarca procedūrās.

•    Pēc biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” sniegtajiem datiem 2010. gadā Latvijā ādas vēža formas, tai skaitā saistītas ar ultravioletiem stariem, konstatētas 823 cilvēkiem, miruši 35 cilvēki. Melanoma dažādās slimības stadijās 2010. gadā konstatēta vēl 220 pacientiem, 83 cilvēki no tās miruši.

•    Kopumā melanomas gadījumu skaits Latvijā laika posmā no 1985. līdz 2010. gadam ir dubultojies. 1985. gadā bija konstatētas gandrīz 100 saslimšanas ar melanomu, 2010. gadā – vairāk nekā 200 (nāves gadījumu skaits ir trīskāršojies – 1985. gadā – 30 gadījumi – 2010. gadā – 90 gadījumi). Kopš 1992. gada nemitīgi pieaug arī saslimstība ar citām vēža formām.

Konsultēja Juglas medicīnas centra dermatoloģe Liene Matuzele, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs, dermatologs Raimonds Karls, psiholoģe Gunta Krūma un SIA BG, Ergoline pārstāvniecības Latvijā projektu vadītāja Iveta Baldiņa.