Kā Vita Baļčunaite buras virtuvē

„Pirmais, ko daru no rīta uzreiz pēc izrāpšanās no gultas, – steidzos pie ledusskapja! (Smaida.) Pa dienu, skrienot no vienas nodarbes pie citas, gatavošanai laiku izbrīvēt neizdodas. Ja nav līdzi paķēries kāds sātīgāks kārums un izdodas izbrīvēt mirkli, tad maltīti ieturu kādā kafejnīcā. Vakarā gan palutinu sevi ar kārtīgām vakariņām, taču, tā kā parasti mājās no ikdienas rosības pārrodos pavēlu, tad tās būtu prātīgāk dēvēt nevis par vakariņām, bet par „naktariņām”. (Smaida.) Man vispār nakts stundās daudzas lietas veiksmīgāk padodas. Tad šķiet, ka pasaule pieklususi, apkārt ir miers, varu sakārtot domas, arīdzan grāmatu palasīt, apgūt jaunas dziesmas. Taču, ja neesmu paēdusi, aizmigt neizdosies gan.”

Tā kā pusdienas Vitai parasti nav nekādas sātīgās, viņa kārtīgi ieturas brokastīs. „Brokastīs varu ēst gandrīz jebko, pat ceptus kartupeļus, ja kārojas vai nekā cita pieliekamajā kambarītī neatrodas. Labprāt dienu iesāku ar ūdenī vārītām pilngraudu auzu pārslām papildinājumā ar zemeņu, aveņu vai upeņu ievārījumu.” Vita nevarot lepoties ar pašgatavotiem ievārījumiem, taču atzīst, ka dažreiz zemeņu laikā svaigas ogas saliek saldētavā. Vasarā putras vietā viņa labprātāk izvēlas musli vai kukurūzas pārslas ar pienu, kam pievieno sagrieztu ābolu, bumbieri, banānu vai žāvētus augļus, riekstus. Un vēl kāds interesants fakts – brokastojot Vita lasa ezoterisku literatūru vai dzeju, kas komplektā ar kafiju palīdz atmosties.

Ēšanas paradumi

Vitai diez ko nepatīk ēst ārpus mājas. Arī „restorānu kults” viņai nav tuvs, tāpēc, ja ir iespēja, gatavo pati un ļoti iecienījusi mammītes meistarotos ēdienus: „Ne vieta, bet cilvēki man ir būtiskākie. Dažkārt ikdienas steigā ar draugiem izdodas tikties vien retu reizi. Vasarā uzrīkojam kādu pikniku pie ezera vai arīdzan (lai nebūtu jādodas tālumā) – šeit pat, pie Daugavas. Tad gan panašķojamies ar tā sauktajām neveselīgajām lietām – čipsiem, marinētiem gurķīšiem. Vecrīga otrpus upei izskatās pasakaini skaista, īpaši saulrietā.” Receptes viņa nekrājot, bet, ja kaut ko sakārojas, gatavo pēc attiecīgā mirkļa noskaņojuma un sajūtām.

Pāris reižu Vita mēģinājusi kļūt par veģetārieti. „Viendien, kad vēl mācījos 11. klasē, kā ierasts, caurstaigājot tirgu, iegāju gaļas paviljonā un uz apkārt esošajiem kautķermeņiem paraudzījos no cita skatu punkta. Kopš tās dienas gaļu neēdu, taču izturēju vien mazliet vairāk nekā gadu. Kādā fizkultūras nodarbībā atskārtu, ka vairs nepietiek spēka salīdzinoši vienkāršiem vingrinājumiem.” Pirms pāris gadiem Vita mēģinājusi no gaļas atteikties vēlreiz, taču arī tad sapratusi, ka organismam pietrūkst būtisku, ikdienai nepieciešamu vielu, jo ziemā allaž bija neparasti auksti, turklāt mocījis bezspēks. Pašlaik Vita gaļu nelieto bieži, vien tad, kad kārojas – apmēram divas reizes nedēļā.

Našķis – biezpiena muslis

Kad sagribas ko gardu, Vita gatavo našķi, kas var būt arī kā brokastu ēdiens. Ņem 9% biezpienu, 25% skābo krējumu, nedaudz cukura, un visu samaisa. Pievieno karstā ūdenī izmērcētus žāvētus augļus vai riekstus. Starp citu, Vita vienmēr izvēlas tikai treknos piena produktus, jo tikai tiem piemīt īstā garša.

Vitas mammītes gardā sautējuma recepte

Vita nevarēja izlemt, ko gatavos – biešu frikadeļu zupu vai sautējumu. Sakārojās biešu frikadeļu zupu, tomēr viņa padalās arī ar tikpat vienkāršo un gardo sautējuma recepti.

Kubiciņos sagriež daudz burkānu (ap 500g) un ieber katliņā, pieliek veselu sīpolu un pārlej ar ūdeni tā, lai viss nosegts. Pieliek lauru lapas, piparu graudiņus un sāk vārīt. Tajā laikā pannā sacep sagrieztus sīpolus un kubiciņos sagrieztus vistas filejas gabaliņus, kam pievieno speciālās garšvielas vistas gaļai vai citas pēc pašas ieskatiem. Kad tas apcepts, pieliek burkāniem un turpina sautēt. Sagriež vienu dzeltenu un sarkanu papriku un pievieno sautējumam. Var pielikt vienu vai divus tomātus (bez mizas) un zaļos zirnīšus. Kad sīpols kļuvis mīksts, to var no katliņa izņemt. Atsevišķā traukā aukstā vārītā ūdenī iemaisa četras ēdamkarotes miltu un piejauc skābo krējumu. Kad burkāni gatavi, krējuma un miltu biezeni lēni iemaisa sautējumā un uzvāra.

Biešu-frikadeļu zupa

Nepieciešams:

•    bietes

•    kartupeļi

•    burkāni

•    sīpols

•    liellopu maltā gaļa

•    ola  

•    garšvielas – pipari, lauru lapas, sāls, citrons vai citronskābe.

Katliņā uzvāra ūdeni un liek tajā veselu sīpolu, piparus un lauru lapu. (Sīpols ir vērtīgs arī tādēļ, ka uzsūc visu „ne īpaši labvēlīgo”, kas uzkrājies citos produktos. Kad tas kļūst mīksts, sīpolu no zupas var izņemt). Sagriež burkānus un kartupeļus, pievieno vārošajam ūdenim. Sarīvē vai sagriež kubiciņos jau iepriekš novārītas bietes. Sajauc malto gaļu ar olu un garšvielām. Kad burkāni un kartupeļi mīksti, pievieno bietes un sāk veidot mazas frikadelītes, ko liek katlā. Pievieno 0,5 citrona sulas vai šķipsniņu citronskābes. Kad frikadelītes uzpeldējušas, zupa ir gatava. Vita vien iesaka uz kādu mirkli vēl uzlikt katlam vāciņu un ļaut virumam kādu laiciņu pasautēties tāpat bez uguns. Zupu ēd ar skābu krējumu. Zaļumu vietā Vita iecienījusi nevis lociņus un pētersīļus, bet gan smalki, smalki sagrieztu svaigu gurķi. Citām zupām viņa pievieno dilles.

Kraukšķis

Nepieciešams:

•    Liepkalnu rupjmaize ar ķiplokiem

•    eļļa vai margarīns cepšanai

Maizi sagriež šķēlēs un apcep no abām pusēm. Vita sapratusi, ka labāk meklēt maizi ar īstiem ķiplokiem, jo pašai aromātiskus ķiplokus lielveikalu plauktos ne vienmēr izdodas atrast. Kad kraukšķi gatavi, tos var ēst vienus pašus vai kopā ar vīriešu zapti, biezpienu ar krējumu un sāli vai arīdzan pirms tam, cepšanas laikā, uz tiem izkausēt kādu siera ripiņu.

Paldies par atsaucību un viesmīlību Karaliskajam Bites Blūza klubam – Vitas kādreizējai darbavietai, kur viņa darbojusies paralēli mācībām Kultūras akadēmijā un kas joprojām ir viņas iemīļotās mūzikas klausīšanās vieta.

Laura Jansone, žurnāls „Stella” / Foto: Aigars Hibneris