Elīnas Doļģes atklāsmes: par košo dzīvi un stilu

Šopavasar Elīnas dzīves sajūta ir tikpat krāsaina kā viņas jaunie plastmasas gredzentiņi un tikpat garšīga kā nopietnā koncertā slepus notiesāta konfekte no draudzenes slepenajiem krājumiem.  

„Tie ir notikumi, kuriem gatavojos un kurus gaidu. Draugu lokā esam ieviesuši vairākas tradīcijas. Mums ir kopīgas brokastis darbdienu rītos, brīvdienu pusdienas ar draudzenēm pēc jogas nodarbības. Vismaz divreiz mēnesī rīkojam kopīgus spēļu vakarus, kur liekam lietā savus galda spēļu krājumus. Regulāri kāds no kompānijas pārējos uzņem ciemos, bet katrs viesis atnes līdzi kaut ko garšīgu pašgatavotu. Skaisti, ka manā dzīvē ir cilvēki, ar kuriem viegli būt kopā. Varam satikties kaut vai uz stundu, taču saskarsme un smiekli enerģētiski uzlādē visai dienai.”

„Vēl neesmu nonākusi līdz tādam stāvoklim, ka varētu ar jogu nodarboties stundu vai pusotru, taču pie tā cītīgi strādāju. Godīgi sakot, dažkārt man tik ilgai nodarbībai vienkārši pietrūkst laika. Taču es mācos neplānot darbus uz savas labsajūtas rēķina. Ja paredzēts treniņš, es to vairs neatlieku aizņemtības dēļ. Vienkārši citādi saplānoju dienu.”

„Taču grēkoju. Biežāk dzeru kafiju. Saprotu, ka ar sevi vēl daudz jāstrādā, jādara vairāk laba sev un savam ķermenim. Taču uzskatu, ka tas nedrīkst būt pašmērķis. Tā labā sevis palutināšanas sajūta patiesībā rodas neplānoti.”

„Turklāt dejošana ir lielisks veids, kā uzturēt sevi formā. Es dejoju laikmetīgās džeza dejas. Tas ir kaut kas ļoti skaists un emocionāls. Deja palīdz man atbrīvoties, sajust gan zemes enerģiju, gan to, kas nāk no augšas. Mēnešiem ilgi neesmu dejojusi nevienā klubā, taču arī tas man ļoti patīk. Tieši tāpat mājās deju solis man nav nekas neparasts. Jebkuram cilvēkam vajadzētu dejot, jo tas uzlādē.”

„Nebija nekāda pamudinājuma vai iemesla tam, kāpēc to sāku mācīties. Tikai impulss – gribējās, un viss. Katru nedēļu apmeklēju spāņu kultūras centru Seneka, kur ir ļoti interesanta mācību sistēma. Iestudējam izrādes spāņu valodā, rīkojam spāņu Bingo vakarus, gatavojam spāņu pusdienas. Mūsu pasniedzējs ir liels gardēdis, tāpēc viņš mums piespēlē lieliskas spāņu ēdienu receptes. Tagad manā somā vienmēr atrodas vieta kladītei, kurā ir lapiņas ar dažādiem vārdiem un izteicieniem spāņu valodā. Tā ir mana mācīšanās sistēma, jo mājās esmu ļoti reti, tāpēc visas lapiņas, ko varētu līmēt uz sienām, esmu novirzījusi uz pierakstu kladi.”

„Tāpēc man vienmēr mašīnā ir kastīte ar skaistām lentītēm un šķērēm. Aptinot ar lenti, katru nieciņu var padarīt svinīgu un īpašu. Arī ziedu pušķis iegūst pavisam citu veidolu, ja tam apsien skaistu, košu lenti. Bantīšu sasiešanas tehniku esmu guvusi ilgas un regulāras prakses laikā. Katru nedēļu vismaz viena jāsasien.”

„Man patīk daudz ziedu. Ja eju pie kāda ciemos, ir skaidrs – ziedi noteikti būs. Es jūtos labi, ja mana apkārtne ir skaista. Tāpēc, lai cik maz uzturos savās mājās, vienmēr parūpējos par to, lai tur būtu svaigi griezti ziedi. Tie atsvaidzina dzīves telpu. Arī manā pulkstenī jau ziemā uzziedēja puķes. Patiesībā pulksteņi man nemaz nepatīk, bet nu jau pāris mēnešu valkāju latviešu dizainēto May28th pulksteni ar košu ziedu motīvu.”

„Iedodiet man spīdīgu vāku, daudz lappušu un papīra smaržu – tā ir laime! Tieši tāpēc draugi man uzdāvināja gada abonementu britu izdevumam Vogue. Manu lasāmo žurnālu klāstam pievienojušies arī kāzu žurnāli, jo nodarbojos ar kāzu organizēšanu un vadīšanu. Šajos žurnālos es smeļos iedvesmu.”

„Es gan šo nodarbošanos neromantizēju, taču man patīk dāvāt prieku. Visskaistākais ir mirklis, kad iekšēji jūtu – viss ir labi, visi ir mierīgi, apmierināti un laimīgi. Un nav svarīgi, kurā svētku posmā šī sajūta atnāk, galvenais, lai tā ir. Šovasar man uzticētas vairākas kāzas, tāpēc jau tagad sagatavošanās darbi rit pilnā sparā. Idejas pie manis nāk visu laiku – gan no fotogrāfijām, gan no nejauši noķertām sajūtām, krāsām, skaņām.”

„Daudzi man jautā – kā tad būs ar gaļu? Ja es to nelietoju, vai maz varēšu pagaršot savu viesu veikumu? Paldies Dievam, šī lieta atrisinājās pati no sevis. Centrālais varonis, kam tā gaļa un arī jebkurš cits ēdiens būs jāpagaršo, tomēr būs mana viesa īpašais cilvēks, nevis es. Tieši viņam raidījumā tiks gatavots lielais, garšīgais pārsteigums. Taču arī man patīk gatavot ēst. Savus īpašos cilvēkus vienmēr cenšos pacienāt ar ko jaunu un vēl nebaudītu. Vajag gatavot un ēst tā, lai būtu interesanti visiem. Manām draudzenēm ir daudz foršu recepšu, ar kurām padalāmies.”

„Šeit es gan atpūšos, gan satiekos ar draugiem, gan vienkārši strādāju pie datora. Te ir lieliska atmosfēra. Te strādā un nāk cilvēki, kas man ir labi draugi, paziņas vai vienkārši – patīkama publika. Man patīk, ka te vienmēr ir padomāts arī par tiem, kuri neēd gaļu.”

„Pirms kāda laika man uzdāvināja iPhone, ko pati droši vien nebūtu nopirkusi. Tas man ļāva saprast „ābolīša” burvību, tāpēc vajadzēja turpināt draudzību ar Apple. Iegādājos šī zīmola datoru, kas tagad  ir mans sabiedrotais un darba instruments. Katru dienu rakstu vēstules, scenārijus, vienošanās, līgumus.”

„Izvēloties rotas, paļaujos tikai uz izjūtām un impulsiem, jo noteikti neesmu no tām sievietēm, kas par īstām rotām uzskata tikai zeltu un dārgakmeņus. Šajā pavasarī man patīk koši plastmasas gredzeni. Ieraudzīju un nopirku vairākus uzreiz. Ikdienā taču jāprot par sevi pasmieties. Un šādi plastmasas nieciņi piešķir tēlam humoriņu. Ir jautrāk!”

„Tādu niansīti spēj uzburt manas draudzenes Madaras slepenie konfekšu krājumi. Viņai vienmēr somā ir saldumi. Viņa gan taisnojas – tas tāpēc, ka mājās ir mazs bērns, taču patiesībā tie viņai somā bija arī pirms tam. Zemes stundā bijām uz skaistu un nopietnu Juventus koncertu un pēkšņi izdomājām, ka mums vajag ēst tās Madaras konfektes. Centāmies papīriņus attaisīt, cik vien klusu spējām, un tas mums, protams, sagādāja lielu un slepenu jautrību.”    

„Tādos brīžos es lasu (pārsvarā izzinošo literatūru) vai izpaužos mākslinieciski. Man patīk knibināties ap maziem rokdarbiem. Tā var būt gan skaista dāvaniņa, gan vienkārši sedziņa vai glezniņa. Rezultāts pat nav mans mērķis. Burvība slēpjas procesā.”