Aptauja: tikai 2% māmiņu un tētu Latviju atzīst par bērniem piemērotu vidi

"Māmiņu kluba" vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka pastāstīja, ka aptaujā, kurā piedalījās 500 vecāku ar bērniem, puse respondentu atzinuši, ka vide nav pietiekami draudzīga, lai Latvijā redzētu saviem bērniem pozitīvu nākotni. 27 % atzina, ka klājas grūti, bet 3 % neciešamo apstākļu dēļ plāno pamest valsti. Ceturtā daļa aptaujāto ir vairāk apmierināti, nekā neapmierināti ar dzīves apstākļiem.

Valstij jaunās ģimenes pārmet ilgtermiņa ģimenes politikas plānu trūkumu - 39% uzskata, ka tas ir viens no galvenajiem “bērniem nedraudzīgās” Latvijas iemesliem.

Aptaujā secināts, ka 70% pašlaik neizjūt arī pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem. 18% gan atzina, ka nav pietiekami interesējušies vai ir vāji informēti par pašvaldību sniegtajām iespējām, bet 12% vērtē pozitīvi pašvaldību veikto darbu ģimeņu stāvokļa uzlabošanā.

39% aptaujāto ir rīdzenieki, no kuriem 71% uzskata, ka nav izjutuši būtisku atbalstu no savas pašvaldības. Rīgā dzīvojošās ģimenes gan atzina, ka pozitīvi vērtē arvien pieaugošo bērnu rotaļlaukumu skaitu un pašvaldības līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem. Tāpat vecāki izsaka atzinību par vienreizējiem piedzimšanas pabalstiem un dažādiem bez maksas pasākumiem, kur Rīgas pilsēta īpaši aicina ģimenes ar bērniem. Lai gan Rīgā ir plašs bērnu pasākumu un draudzīgu vietu skaits, arvien māmiņas sūdzas par ratiņu uzbrauktuvju, sabiedrisko tualešu trūkumu un neērtu veselības iestāžu pieejamību ar bērnu ratiņiem.

"Māmiņu klubs", aptaujājot vecākus, lūdza sniegt vērtējumu dažādiem vides “draudzīguma” faktoriem, lai noskaidrotu, kas ģimenēm ar bērniem šķiet vislielākie trūkumi, lai Latviju sajustu kā saviem bērniem draudzīgu vidi, kur uzaugt.

Aptaujā 74% atzīst, ka pabalsti ir pārāk mazi. Tikai 9% norādījuši, ka no valsts vai pašvaldības neko negaida un finansiāli bērns ir tikai vecāku atbildība. 6% nesaskata līdzšinējā pabalstu politikā problēmas, jo valsts un pašvaldības tomēr kaut ko dod.

Secināts arī, ka trūkst vietu bērnudārzos, tāpēc ir apgrūtinoši atgriezties darba tirgū. To atzinuši 42% aptaujāto, kamēr 38% neizjūt bērnudārzu problēmu, jo ir tikuši pie savām vietām pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs. 4% izvēlējušies privātos dārziņus, tāpēc kā problēmu to neizjūt.

Kā vēl viena problēma norādīta sabiedrisko vietu pieejamība ar bērnu ratiņiem - 59% atzina, ka tā ir problēma, kur nepieciešami daudz uzlabojumu. 26% norāda, ka ratiņu uzbrauktuves un ēku pieejamība nav problēma, jo daudzas vietas jau ir pielāgotas. 8% uzskata, ka tā pavisam nav problēma, jo zina, kā paprasīt palīdzību. Parasti lielākās sūdzības ir par veikaliem, vēsturiskajām celtnēm.

Sabiedriskā transporta pieejamība ar maziem bērniem un ratiņiem ir problēma 67% aptaujāto. 13% uzskata, ka tā nav problēma, jo cilvēki ir izpalīdzīgi, palaiž apsēsties, palīdz iekāpt ar ratiem. 3% norāda, ka sabiedriskais transports ir draudzīgs bērniem un māmiņām. Daudzas māmiņas, kam bērni ratiņos, atzina, ka nepārvietojas ar sabiedrisko transportu, jo uzskata, ka tas nav iespējams.

Aptaujātie arī norāda, ka Latvijā ir maz sabiedrisku vietu, kuras apmeklēt ar maziem bērniem - tā domā 45% respondentu, kamēr 36% to neakcentē kā problēmu. 18% māmiņu atzina, ka reti apmeklē sabiedriskas vietas, vairāk laika ar maziem bērniem pavadot mājās vai parkos, rotaļu laukumos.

Kultūras pasākumu nepieejamību ar maziem bērniem atzinuši 35% aptaujāto, piekrītot, ka trūkst dienas un speciālo māmiņu/bērnu seansu koncertos, operās, arī muzeji nav pietiekami atvērti. 57% gan neatzīst kultūras pieejamību kā problēmu. Kā vienu no “nedraudzīgajām” kultūras iestādēm ģimenēm ar maziem bērniem min Nacionālo teātri. Negatīvi tiek vērtēts arī “ģimenes biļešu” trūkums.

58 % aptaujāto neizjūt negatīvu sabiedrības attieksmi, bet 37 % uzskata, ka cilvēki tiešām nav draudzīgi un izpalīdzīgi māmiņām ar maziem bērniem, galvenokārt, minot darba devējus. Māmiņas atzina, ka arī bērna ēdināšana ar krūti sabiedriskās vietās joprojām izsauc nesapratnes pilnus skatienus un komentārus.

Tāpat 58% aptaujāto atzīst, ka bērnu aprūpei nepieciešamās pamatpreces - autiņbiksītes, pārtika, medikamenti - ir ļoti dārgas. Tikai 20% atļaujas visu bērnam nepieciešamo. 9% pārsvarā izvēlas iegādāties lietotas bērnu preces un apģērbu "second hand" veikalos.