Ar ko sākt dzīvesveida revīziju? 3 ieteikumi veselīgam ķermenim un garam

Lai fiziskais ķermenis būtu vesels, katrai šūnai kā jau dzīvam organismam katru dienu ir nepieciešams tīrs ūdens. Un ne jau no krāna, bet gan dzīvs avota ūdens, bez ķīmiskā piesārņojuma. Vispirms jāraugās, cik daudz ūdens mēs katru dienu izdzeram. Nepieciešamais ūdens daudzums katram cilvēkam ir individuāls. To var pavisam vienkārši noteikt pēc urīna krāsas un smakas. No rīta pēc piecelšanās urīns ir tumšs un ar smaku, dienas laikā jāizdzer tik daudz ūdens, lai pēcpusdienā ap pulksten trijiem četriem tas būtu gaišs un bez smakas. Šis ieteikums der tikai veseliem cilvēkiem. Ja ir slimības, kas izmaina urīna izskatu un aromātu, tad ir cits skatījums. Bet arī slimniekiem ir svarīgi dzert tīru ūdeni.

C vitamīns

Nevis kampaņveidīgi, bet katru dienu jāuzņem svaigs C vitamīns. Tam jābūt svaigam, nevis no bundžiņas. Latviešiem tas ir ļoti viegli, jo mēs vārām ievārījumus, kaltējam un saldējam ogas, gatavojam sīrupus un spiežam svaigas sulas. Pašu audzētās vietējās ogas ir vislabākās – upenes, brūklenes, cidonijas, smiltsērkšķi, dzērvenes un visas pārējās. Ja nekā tāda mājās nav, var spiest citrona sulu un dzert ar ūdeni.

Lai ķermenis būtu vesels, ļoti svarīgas ir kustības. Pēc pēdējiem Pasaules Veselības organizācijas datiem, cilvēkam katru dienu svaigā gaisā jāstaigā 30 minūtes pa trim reizēm. Tas ir pietiekami, lai saglabātu sirds un asinsvadu veselību, normālu apasiņošanu, nodrošinātu audus un šūnas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu un uzturētu labu pašsajūtu. Staigāšana ir pats fizioloģiskākais kustību veids cilvēkam.

Ziemā

Uztura režīms katram jāizvēlas individuāli atkarībā no dzīvesveida. Lai uzturētu skābju un sārmu līdzsvaru organismā, būtu svarīgi katru dienu uzturā iekļaut svaigus dārzeņus un augļus. Tiem vajadzētu veidot 30 procentus no kopējā produktu daudzuma. Ja cilvēks nepanes svaigus dārzeņus un augļus, tad var dzert svaigi spiestas sulas, kas nesatur šķiedrvielas. Latviešiem laba izeja ir skābēti kāposti, kas ļoti patīk aknām un labi noder tieši atveseļošanās periodā.

Mūsu fiziskais organisms ir diezgan līdzīgs dzīvnieku organismam, tāpēc ir ļoti svarīgi iekļauties dabas ritmā. Tagad dabā ir iestājies miega periods, augi un dzīvnieki guļ un atpūšas. Ziemā nav daudz jāēd, jo vielmaiņa ir zema, visas norises rit lēni, tāpēc arī cilvēka organismam būtu jāatpūšas. Pavasarī un vasarā var aktīvi strādāt, tad ir jāēd daudz vairāk un jāuzkrāj rezerves ziemai. Bet mēs visu darām otrādi un tāpēc arī nejūtamies labi. Es pati ziemā neēdu un arī citiem neiesaku ēst augļus un dārzeņus, kas ievesti no svešām zemēm. Latvijas dārzeņiem piemīt īpašība uz pavasari palielināt C vitamīna saturu. Tā kā mūsu reģiona augi domā par mūsu veselību. Būtībā cilvēka organisms rudenī uzkrāj visus vitamīnus, kas vajadzīgi ziemai. Vienīgais izņēmums ir C vitamīns, kas jāsagatavo rudenī un pēc iespējas katru dienu jāuzņem. Tāpēc cilvēki kopš senseniem laikiem veido krājumus ziemai – vāra, kaltē un citādi saglabā ogas un augļus, skābē kāpostus utt. Nekad nevajadzētu pārēsties, jo ziemā organismam neko daudz nevajag. Taču jāņem vērā dzīvesveids: ja strādā fiziski smagu darbu, piemēram, mežā, tad gan jāēd vairāk.

Zināšanai

Antroposofā pieeja balstās uz ideju par pareiza ritma atjaunošanu. Zemes un cilvēka attīstība notiek ritmiski – ir laikmetu, gadsimtu, gadalaiku, mēnešu, nedēļu un dienu ritms. Cilvēkiem ir sirdsdarbības, elpošanas ritms, sievietēm – menstruāciju cikla ritms, nieru un citu orgānu darbības ritms. Ja kāds no ritmiem tiek izjaukts, cilvēks saslimst.