Kādu ūdeni labāk dzert – cietu vai mīkstu?
Var dzert gan cietu, gan mīkstu ūdeni. Ūdenī ar zemu mineralizācijas pakāpi (80 – 100–120 mg uz litru), ko mēdz dēvēt par mīkstu, izdosies gardāka tēja un kafija. Skaidro dietologs Atis Tupiņš.
Vēl īpašāka garša varētu būt destilētā ūdenī vārītiem dzērieniem. Tomēr destilētā ūdens pagatavošana ir gana piņķerīga (par dabīgi destilētu ūdeni varētu uzskatīt arī lietus ūdeni). Par sāļu trūkumu organismā, dzerot mīkstu ūdeni, nevajadzētu uztraukties, ja cilvēks ēd sabalansēti. Tad tikai pusi no diennaktī nepieciešamā ūdens daudzuma – 1–1,5 litrus jāuzņem ūdens vai dzērienu veidā, bet otru pusi ar augļiem, dārzeņiem, piena produktiem un citu pārtiku.
Atsevišķos gadījumos labākā izvēle ir ūdens ar lielu mineralizācijas pakāpi jeb ciets ūdens. Pēc stipras svīšanas vai caurejas un vemšanas organismam strauji jāatjauno zaudētie sāļi: tad noder minerālūdeņi. Ja ūdens ir ar augstu mineralizācijas pakāpi – virs 1 g/l, 1,5 g/l, tad tas jau uzskatāms par ārstniecisko minerālūdeni. Atkarībā no sāļiem, ko tas satur (nātriju, magniju, kalciju, sulfātus saturošajiem sāļiem), to var lietot dažādu problēmu risināšanai. Ja ūdens mineralizācijas pakāpe pārsniedz 500 mg uz litru (0,5 g/l), tad dietologs iesaka raudzīties, kāds ir nātrija saturs šajā ūdenī. Kad cilvēka organismā nātrija ir par daudz, jārēķinās – viņu piemeklēs tūska, lieka šķidruma uzrāšanās organismā. Šajā gadījumā jāraugās, kā līdzsvarot nātrija daudzumu ar kāliju. Vai nu izvēloties ūdeni ar lielāku kālija daudzumu, vai ēdot kāliju saturošus produktus – aprikozes, vīnogas, zemenes un citas ogas.
Žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: AFP/LETA
