Kurp pēckrīzes laikā dodas Latvijas mode
Dzīvesstils

Kurp pēckrīzes laikā dodas Latvijas mode

Jauns.lv

Tikai pirms dažiem gadiem latviešu modes industrija uzņēma līdz tam nepieredzētus apgriezienus – strauji pieauga zīmolu skaits un viens pēc otra durvis vēra Latvijā radītās modes veikali. Tagad attīstījusies jauna dizaineru paaudze, kas luksusa vietā dod priekšroku interesantam ikdienas apģērbam un nevēlas iegrožot savu jaunradi peļņas vārdā.

Kurp pēckrīzes laikā dodas Latvijas mode...
Blogere un zīmolu ligzdas MATKA darbiniece Agnese Kleina.
Blogere un zīmolu ligzdas MATKA darbiniece Agnese Kleina.

“Mums ir rinda tādu jauno dizaineru, kas nepiedalās modes nedēļās, netaisa oficiālas kolekcijas divreiz gadā, nepiedāvā „baigāko” skatu nākotnē un vēl nedomā par eksportu vai dalību šovrūmos ārzemēs, bet vienkārši kaut ko uztaisa. Kaut ko foršu un ikdienā valkājamu,” uzskata modes blogere Agnese Kleina. Pie tādiem var pieskaitīt pēdējos gados radītos zīmolus “BlankBlank”, ZIB, “Eduardo Cattus”, Zani Porieti, Daigu Zvirgzdiņu un vēl daudzus citus.

Modes aģentūras „The-N Agency” vadītāja Anita Irbe.
Modes aģentūras „The-N Agency” vadītāja Anita Irbe.

Jaunākajiem zīmoliem raksturīgi vienkārši piegriezumi un materiāli, piemēram, kokvilna, kā arī demokrātiskas cenas. “Manuprāt, tā ir atbilde uz jaunu tirgu, kas attīstās gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē,” domā modes aģentūras “The-N Agency” pārstāve Anita Irbe. “Latvijā tie ir cilvēki, kas vēlas atbalstīt latviešu modi, taču nav ļoti turīgi. Cilvēki visā pasaulē meklē oriģinālu, dabai draudzīgu un neatkārtojamu dizainu.” Viņa domā, ka tādi Latvijas tirgū nostabilizējušies zīmoli kā “KatyaKatya Shehurina”, “Amoralle”, “Narciss” un Atis Artemjevs tika dibināti pirmskrīzes gados, kad sieviešu pēc 30 gadu vecuma tirgus segmentā bija pieprasīti izsmalcināti apģērbi. Taču tagad liela interese par modi parādījusies jaunu cilvēku vidū, kuri nav bagāti, taču ar labu stila izjūtu un “nacionālā lepnuma piešprici”.

    Latviešu modes meka ir “Paviljons”, kas nesen Rīgas centrā atvēra otro veikalu. Izaudzis no Latvijas Mākslas akadēmijas modes nodaļas diplomdarbu skatēm ar tādu pašu nosaukumu, tas ir galvenais tirgotājs ne vien labi pazīstamiem latviešu modes zīmoliem, bet arī jaunpienācējiem.

Interneta veikala „CreativeLatvia.lv” vadītāja Līga Bizune.
Interneta veikala „CreativeLatvia.lv” vadītāja Līga Bizune.

Gandrīz vienlaikus ar “Paviljonu” durvis vēra arī citi modes veikali - “Taste Latvia”, “Klase”, kā arī līdz šim vienīgais internetveikals “Creative Latvia”. Lai iekļūtu “Creative Latvia” sortimentā, dizaineriem esot jāpiemīt “ne tikai kreatīvam, bet arī biznesa domāšanai”, uzsver tā vadītāja Līga Bizune. “Tas ir līdz precizitātei izstrādāts zīmola koncepts, zīmola unikalitāte un pievienotā vērtība, atšķirības simbolika, izstrādāta mājaslapa un vēstījums savai mērķauditorijai,” viņa norāda. Kā nopietnu kritēriju viņa min arī jaunu kolekciju izlaišanu divas reizes gadā.

Neizpaliek arī mēģinājumi sniegt palīdzīgu roku jaunajiem dizaineriem. “The-N Agency” mērķis ir palīdzēt jaunajiem zīmoliem, atrodot to identitāti, veicot mārketinga pasākumus, vedot sarunas ar potenciālajiem tirgotājiem un tamlīdzīgi. Aģentūrai pateicīgas ir zīmola “Eduardo Cattus” vadītājas Evija Kalve un Inga Radeiko, jo tā ieteikusi, kā uzrunāt ārzemju interneta veikalus – parasti tādas lietas jaunajiem dizaineriem jāiemācās pašiem ar mēģinājumu un kļūdu metodi.

Runājot par jaunās paaudzes nākotni, Bizune uzsver, ka jauno dizaineru skaita palielināšanās ir laba tendence, taču jāsaprot, ka izdzīvos stiprākie. “Tikai tie, kam būs izstrādāts koncepts, virzība, īpaša atšķirība no citiem un pievienotā vērtība,” viņa sacīja.

Savukārt Kleina nav tik skeptiska un uzstāj, ka katram zīmolam jāmeklē sava niša, pēc kuras noteikumiem tas ir gatavs spēlēt. “Galu galā vienu ir dizaineri-makslinieki, bet citi – dizaineri-mārketinga speciālisti vai pārdevēji,” viņa secina.

Turpmāk portālā Kasjauns.lv lasiet par dažiem no spilgtākajiem jaunajiem latviešu dizaineriem!


Annija Vīnkalna/Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva arhīva