Madara Biedriņa: "Vai Amerika tiešām ir lielo iespēju zeme?"

Kad atbraucu uz valsti, kuru esam raduši iztēloties kā iespēju pilnu pārokeāna kontinentu, sāku iedziļināties ne tikai cilvēkos, kas ir šīs valsts pilsoņi, bet vēl vairāk tajos, kas šeit atbraukuši laimi meklēt. Vai šeit ir lielākas iespējas īstenot savus sapņus nekā citur? Nesen runāju ar pazīstamu meiteni, kura, būdama amerikāniete, veido modeles un aktrises karjeru. Viņasprāt, labākais solis, ar ko sākt vīt paziņu tīklu, – pastrādāt kādā bārā. Taču paralēli tam nepagurstoši jāstrādā ar sevi, turklāt ārpus bāra, jo daudzas meitenes sāk ar bāru un... tur arī paliek desmit gadus, profesionālo karjeru pametot novārtā. Meitene, ar kuru runāju, savu karjeru veido veiksmīgi, bet viegli tas nav – neskaitāmi kastingi nedēļā, no kuriem iztur tikai dažus.

Viens no šādiem gadījumiem ir Mila Kunisa, Ukrainā dzimusī aktrise, kas uz ASV pārcēlās 1991. gadā no mazas pilsētiņas Chernivsti. Šīs aktrises karjera izvērtās strauji un neaprakstāmi veiksmīgi. Nesen kādā intervijā, ko viņa sniedza Ukrainas televīzijai, Mila runāja ukraiņu valodā, kas liecina par viņas patriotiskajām jūtām pret savu valsti. Cita starpā viņa arī atzina, ka veidot aktrises karjeru ASV izvēlējusies darba trūkuma dēļ Ukrainā. Tāpat kā vairākas citas Holivudas slavenības un ne tikai.

Ir vēl ceturtais, gluži pragmatisks, faktors – vai tev ir vai nav uzturēšanās atļauja. Tās trūkums ir viens no lielākajiem šķēršļiem, kas traucē iebraucējiem veidot veiksmīgu karjeru. Par to esmu ļoti daudz domājusi, jo pašai tāpēc bija liegts iestāties kādā ASV augstskolā. Uzturēšanās sistēma speciāli izveidota tā, lai iebraucējiem nebūtu iespēju šeit veidot savu dzīvi un viņi pilsoņiem neatņemtu darba vietas. Varbūt šī sistēma ir pareiza, taču mani tā attālina no ticības domai, ka ASV ir pasaulē demokrātiskākā valsts. Ja reiz viņi cīnās par demokrātiju citviet, tad nevajadzētu liegt cilvēkiem iespējas iegūt izglītību un darbu arī ASV. Eiropas Savienības valstīs šādu problēmu nav.

Ir vēl kāds paradokss. Katram taksistam vai apkopējai, kas nākusi no Meksikas vai Indijas, ir zaļā karte. Tikmēr baltajam cilvēkam no Eiropas vai Krievijas krietni jānopūlas, lai varētu palikt ASV un īstenot savus sapņus. Tas vedina domāt, ka ASV vēl joprojām cilvēkus iedala slāņos. Pie viesnīcas reti kad ieraudzīsi kādu amerikāni, kas tev pavērs durvis. Vai arī krāsotāju, kas nebūtu meksikānis. Šķiet, valsts sistēmai ir izdevīgi nelaist iebraucējus pie lielā maizes kukuļa. Tas arī ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc tik ļoti grūti šeit veidot savu karjeru.

Teksts: Madara Biedriņa, žurnāls OK, Foto: no Madaras Biedriņas personiskā arhīva, Bulls Press