Atkarība no attiecībām. Kā tā izpaužas?

Atkarīgās attiecībās cilvēka psiholoģiskais un emocionālais komforts vai diskomforts ir atkarīgs no otra. Atkarīgais sevi vairs nejūt kā atsevišķu personību, bet ir pārņemts ar savu partneri: mēģina saprast, ko viņš domā, jūt, kāpēc rīkojas tā vai citādāk, pastāvīgi uzmana, cenšas uzminēt noskaņojumu un vēlmes. Viņš ir pārliecināts – tikai darot laimīgu otru, pats spēs būt laimīgs, tādējādi liedz otram piedzīvot skumjas, sāpes, nogurumu, kas ir tikai dabiski. Atkarīgais cer, ka viņa pūles vainagosies un partneris kā balvu sniegs maigumu, uzmanību, sirsnību, drošību, ģimeniskumu.

Visa pamatā ir milzīgas bailes zaudēt savas atkarības objektu. Ja partneru attiecības pasliktinās, krītas arī atkarīgā pašsajūta, viņš jūtas aizvien mazvērtīgāks. Viņš visu laiku cer uzlabot esošās attiecības, domājot pēc shēmas: ja es būšu labāks (labāka), viss atkal būs kārtībā. Pat tad, ja attiecības ir sliktas un sagādā tikai ciešanas, šķiršanās atkarīgajam ir ļaunākais scenārijs, jo viņa dzīvei jēgu piešķir tas, ka viņš ir kādam vajadzīgs. Nereti vienas destruktīvas attiecības nomaina citas. Atkarīgs cilvēks cenšas otru izmisīgi mīlēt nevis tāpēc, ka mīlestības viņā ir pārāk daudz, bet gan tāpēc, ka viņā tās nav.