Havjera Garsijas gardā paelja. Recepte

Havjera Garsijas gardā paelja. Recepte

Jauns.lv

Paelja ir spāņu ēdiens, kuru negatavo dažām personām, bet gan lielai ģimenei, draugu pulkam vai abiem kopā.

Havjera Garsijas gardā paelja. Recepte...
Lai arī pavārs Havjers Garsija ir meksikānis, spāņu paelju viņš gatavo lieliski!
Lai arī pavārs Havjers Garsija ir meksikānis, spāņu paelju viņš gatavo lieliski!

­Jau vairāk nekā pusgadu Havjeram Vecrīgā ir pašam savs latīņu restorāns, kurā viņš saviem viesiem pasniedz Latīņamerikas tautu populārākos ēdienus, kurus iecienījuši eiropieši. Tostarp lielisku paelju. “Paelja ir spāņu ēdiens, tāpēc nav nekādas pretrunas faktā, ka paelja ir ļoti populāra arī Meksikā. To gan tur dēvē pat arroz con... proti, rīsiem ar... Piemēram, arroz con camarones y verdures – rīsiem ar garnelēm un zaļumiem. Rīsiem var pievienot arī gaļu, tomātus, zirņus, pākšu pupiņas. Man vectētiņš bija spāņu izcelsmes meksikānis, un viņam ļoti garšoja paelja, tāpēc mana vecmāmiņa konsekventi sestdienās vai svētdienās pēc dievkalpojuma baznīcā taisīja paelju visai ģimenei. Ar visu ģimeni Meksikā ir jāsaprot ne tikai manu vecāku un vecvecāku ģimene, zem viena jumta dzīvoja arī manas mammas māsas ar savām ģimenēm, un vecmāmiņa paelju gatavoja visiem. Panna bija liela, man ļoti garšoja. Paelju var ēst arī aukstu – ja nepagūst uz brīdi, kad tā ir karsta... Tas ir ēdiens lielai ģimenei vai plašam draugu lokam, jo nav jēgas gatavot vienu vai divas porcijas,” teic Havjers.

Protams, labākie rīsi paeljai ir bomba, taču savā restorānā Havjers to gatavo arī no basmāti rīsiem. “Svarīgi ir izmantot olīveļļu, citādi garša nebūs īstā. Ielejam pannā, uzkarsējam un tajā apcepam ķiplokus, lauru lapu – tikai tik daudz, lai eļļa savilktos ar šīm garšām, un tad ņemam ārā. Tad liekam apcepties vistu vai trusi. Receptē es ieliku vistas fileju, jo tā ir vienkāršāk, bet tikpat labi var izmantot vistas stilbiņus vai jebkuru citu gabaliņu ar vai bez kaula. Un vēl – paelja nav paelja, ja tai nav klāt īsta spāņu safrāna. Jā, safrāns ir dārgākā pasaules garšviela, jo no viena krokusa zieda der tikai trīs drīksnas, taču – to jau nevajag daudz, tikai pašos pirkstu galos!”

2 saujas mazu garneļu

2 saujas mīdiju

10 šķēles čoriso

2 sarkanās paprikas pākstis

2 zaļās paprikas pākstis

2 sīpoli

3 citroni

2 svaigas čili pākstis

2 saujas olīvu

2 tomāti

Šķipsna safrāna

3 lauru lapas

Jūras sāls – pēc garšas

Pa zariņam timiāna, raudenes, rozmarīna, pētersīļa – ja vēlies

Pagatavošana:

Pannā uzrasini olīveļļu. Pārgriez uz pusēm ķiplokus, liec karstajā eļļā kopā ar lauru lapām un garšzālēm. Sagriez citronu daivās. Kad ķiploks apcepies un garšas saēdušās, izņem ārā. Aromātiskajā eļļā liec apcepties vistas vai truša filejas gabalus. Pa to laiku smalki sagriez tomātus, sīpolus, papriku, sakapā pētersīļus, liec pannā pie gaļas, pārkaisi ar jūras sāli, apcep.

Liec pannā jūras veltes, apcep, ņem ārā. Vienmērīgi ieber rīsus, ieputini safrānu. Atceries, ūdenim tilpumā ir jābūt trīs reizes vairāk nekā rīsiem: sākumā pannā virs rīsiem ūdenim ir jābūt divu pirkstu biezumā! Kopš šā brīža maisīt nedrīkst, citādi rīsi salips. Rīsi sasūksies ar buljonu, uzbriedīs. Atceries arī, ka rīsus nedrīkst pārvārīt – tiem uzkožot viducī ir jābūt nedaudz cietiem. Pieliec klāt pusi no citrona daivām un čili. Samazini liesmas intensitāti un turpini sutināt uz mazākas uguns.

Kad rīsi ir gatavi, saliec tajos izsutinātās jūras veltes, čoriso, pārējās citrona daivas, olīvas, garšaugus. Liec galdā ar visu pannu, lai visiem prieks par krāšņo skatu!

Teksts: Signe Šēnfelde, žurnāls OK, Foto: Andris Tone