Bail, ka nekļūstu par ļauno pamāti
„Man ir draugs, kas jau ir paziņojis sava bērna mātei, ka viņai būtu jāiet prom. Šī sieviete par viņu kopējo bērnu nemaz negādā, redzas ar mazo, 3,5 gadīgo meitu pāris reizes nedēļā, lai gan visi dzīvo kopā,” raksta kāda mammamuntetiem.lv reģistrētā lietotāja.
Sievietes stāsts
„Atlikušo laiku ar mazo pavada mans draugs vai viņa vecāki. Bet, kā jau tik maziņa, meita vienalga tiecas pēc mammas. Viņš paziņoja par šķiršanos. Esmu ar mieru uzņemties atbildību par mazo, bet man ir lielas bailes par to, ka mazā mani sāks ienīst, jo, publiski paziņojot, ka dzīvosim kopā, protams, no mātes puses viņai būs stāstīts, ka esmu atņēmusi tēti un viņai mazo. Tātad iespēja kļūt par ļauno pamāti ir liela. Manī mīt šausmas un bailes, nezinu, ko iesākt. Lūdzu, palīdziet.”
Atbild psihoterapeite Aelita Vagale.
"Labdien! Lai pavisam precīzi varētu atbildēt, man tomēr gribētos pajautāt — kā tas var būt, ka visi dzīvo kopā, bet mamma meitiņu redz tikai pāris reizes nedēļā? Kāds tam ir iemesls?
Jūsu rakstītajā jūtama tāda kā panika un sliktais scenārijs — mazā ienīdīs, no mātes puses sliktie stāsti, ļaunā pamāte....
Šādas negatīvas domas pilnīgi noteikti neveicina kaut ko labu. Bailes un satraukumu varu saprast, tomēr ar negatīvām domām jāstrādā, lai to nebūtu. Vienkārši jādomā, ka gribas, lai viss izdodas labi. Jāiztēlojas labākais, kas var notikt. Jo neticība sev ļoti var ietekmēt saskarsmi ar mazo meitenīti. Mazā to jutīs, pat, ja centīsities neizrādīt.
Mamma mazajai meitenītei šajā vecumā ir ļoti svarīgs cilvēks, tāpat kā tētis. Jums nav jākonkurē par mammas vietu, bet jāformulē sev, kas vēlaties mazajai būt, un jāsadraudzējas. Šajā vecumā bērniem jau ir attīstīta spēja draudzēties, sevišķi, ja tiek izrādīta patiesa uzmanība!
Bērniem, kuru vecāki šķiras, ir svarīgi, lai vismaz daļa ierasto lietu un rituālu paliek tādi paši — kurš ved uz bērnudārzu, kurš aprūpē, kurš un kad rotaļājas. Ja kopā ar draugu izlemsiet būt kopā, pārrunājiet — kas mainīsies un kas ikdienā mazajai paliks tāpat. Tad pārmaiņas tiks uztvertas vieglāk.
Svarīgi ir arī — vai Jums pašai ir bijusi saskare ar maziem bērniem, varbūt bailes un šausmas rodas tieši no šīs pieredzes trūkuma? Varbūt esat iztēlojusies, ka tas varētu būt grūti?
Protams, ka jebkuram šajā situācijā nebūtu viegli, tomēr gribu Jūs iedrošināt — mazā meitenīte savu priekšstatu par Jums veidos pati — esot kopā, runājoties, spēlējoties. Ja meitenītes mamma ir tik nesaprātīga, ka grib nodarīt sliktu mazajai ar savām runām un ietekmēšanu (ja tas tiešām tā ir un tās nav tikai Jūsu bailes), tad droši vien palīgā būs jānāk tētim — jums jāizrunājas, varbūt pat jātiekas ar meitenītes mammu un jāvienojas, ka pieaugušajiem savas attiecības jākārto pašiem, neizmantojot par starpniekiem bērnus. Lai Jums izdodas!”
