Dziedātāja Ieva Kerēvica kopā ar pašmāju slavenībām atklāj latviešu tautastērpa noslēpumus

Tajā šarmantā dziedātāja Ieva Kerēvica dosies ceļojumā pa visu Latviju, lai piestātu tās novados un meklētu saknes vienam no spilgtākajiem tautas kultūras mantojumiem – tautastērpam. No kurienes tas cēlies? Ko par mūsu pagātni stāsta īpašās rakstu zīmes, kas gluži kā spēka mantras ieaustas tērpos? Ko par valkātāju vēsta saktas un kāpēc novadu tautastērpos vērojamas tik krasas krāsu atšķirības? No Alsungas līdz pat Madonai, no suitu brunčiem līdz pat Lielvārdes jostai – Ieva Kerēvica kopā ar sabiedrībā zināmām personībām – Olgu Rajecku, Anci Krauzi un citiem - izzinās dažādu novadu tradīcijas, uzklausīs tautastērpu izcelsmes stāstus, pētīs darināšanas īpatnības, un katra tērpa elementa vietu kopējā ansamblī. Interesanti, ka tautastērps tradicionāli tika dēvēts par zemnieku goda apģērbu, kuru 19. gadsimtā, mainoties Eiropas ģērbšanās kultūrai, nomainīja krietni pilsētnieciskāks ietērps. Tagad tas ir saglabājies kā nenovērtējams kultūras mantojums un mūsu identitāte, kas atspoguļo Latvijas vēsturi, valkātāja personību un tradīcijas. Tā ir mūsu vērtība, kas cauri gadu simtiem, par spīti kariem un varas spēlēm, saglabājusies un ir kā apliecinājums tam, ka mēs esam latvieši.

Pirmajā raidījumu cikla sērijā Ieva Kerēvica dosies uz Alsungas pusi, lai iepazītu suitu tautastērpu, kas pamatoti tiek dēvētas par vienu no krāšņākajiem. To raksturo balts, pagarināts krekls, krokotas piedurknes un īpaši greznas aproces. Tās bija izšūtas gan ar baltu diegu, gan bagātinātas krāsainiem rakstiem. Kreklu aizdarīja ar raibu apkaklīti, kuru sasēja ar lina striķīti un sasprauda ar saktām. Tolaik pat bijusi sīva sacensība meitu starpā – jo vairāk saktu, jo dāma bagātāka. Cimdu,  kreklu, zeķu un jostu rakstos suitiem īpaši raksturīgs “žoga” raksta elements, kas veidots dažādās košās krāsās  - gan rozā, gan zilā, dzeltenā un citās. Viena no dāmu greznākajām rotām – brunči tika veidoti no 5 līdz 7 metru plata sarkanos toņos ieturēt auduma, kuru rotāja balta maliņa. Tā simbolizēja gaišumu un tīrumu ne tikai apģērbā, bet arī valkātājas raksturā. Neiztrūkstoša tautastērpa sastāvdaļa bijusi arī zeķes, kas suitu pusē rotātas dažādiem raibiem rakstiem. Visbeidzot pie tautastērpa dāmas vilka pastalas vai ādas zābaciņus, kuru papēdis īpaši turīgām dāmām bijis apkalts. Alsungas tērpam raksturīga ne tikai villaine, bet arī raibs lakats, kā arī sārtos toņos ieturēta īsa jaciņa, kas sniedzās līdz viduklim. Pavisam mazas meitenes kopā ar tautastērpu valkāja lakatiņus, taču jaunietēm galvu rotāja vainadziņi, tā simbolizējot, ka meita gatava iziet pie vīra. Gan sievu, gan vīru tautastērpus suitu pusē papildināja dūrgali, kas tiek dēvēti arī par pulsa sildītājiem vai maučiem un rotāti grezniem rakstiem. Savukārt jau nākamajā raidījumā skatītāji varēs iepazīt Lielvārdes tautastērpu, kurā iepretim Alsungas krāšņajām drānām, dominē vienkāršība. Tajā nav raksturīgas lielas saktas vai raibi toņi, tā paužot pārliecību, ka cilvēks rotā tērpu, nevis tērps cilvēku.

Iedvesmojoties no raidījuma cikla “Katram savu tautastērpu” un kopā ar skatītājiem gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, STV Pirmā! aicina ikvienu parādīt savu tautas tērpu, tā godinot latviskās tradīcijas un visā krāšņumā atklājot tautastērpa burvību. Publicē foto tautastērpā sociālajās vietnēs Facebook vai Instagram, pievieno tēmturi STVkatramsavutautasterpu un iespējams tieši tu saņemsi īpašu balvu no STV Pirmā! – krāšņus tautastērpa brunčus. Bet jau nākamnedēļ ik darbadienas vakaru STV Pirmā! izzini tautastērpa noslēpumus kopā ar Ievu Kerēvicu un pašmāju slavenībām raidījumu ciklā “Katram savu tautastērpu.”