Vasaras obligātā literatūra: lasāmviela gan stāstu cienītājiem, gan uzjautrinātiem grāmatu tārpiem
Ieskaties žurnāla “Pastaiga” redakcijas grāmatu plauktā un izvēlies sev atbilstošu pludmales lasāmvielu.
Digitālā laikmeta iedzīvotājiem
Lasa/iesaka žurnāliste Anda Spriņģe
Te nu mēs esam – laikmetā, kad cilvēks kļūst digitāls gandrīz no piedzimšanas brīža! Nekad agrāk tā nav bijis, tāpēc zinātnieki tiecas pētīt jaunā fenomena priekšrocības un riskus. Pārregulējot savu uztveri no daiļliteratūras uz zinātniskāku frekvenci, par vērtīgu lasāmvielu šajā jautājumā var kļūt izglītības zinātņu profesores Zandas Rubenes monogrāfija “Digitālā bērnība”, kurā tiek apskatītas ne vien par citādu kļuvusī bērnība, izmaiņas bērnu un vecāku attiecībās, bet iztirzāts arī arvien aktuālākais jautājums: kādi digitālie paradumi veicina personības un sabiedrības attīstību, bet kādi – kavē?
Grāmata motivē noorientēt sevi 21. gadsimta trešā gadu desmita situācijā un attiecībās ar citām paaudzēm, kā arī rosina pārskatīt savus un savu bērnu tehnoloģiju izmantošanas paradumus, lai tās mūsu dzīvēs būtu palīgs, nevis traucēklis. Jo autore uzsver, ka “nobriedis digitālo mediju lietotājs ir tāds, kurš jebkurā brīdī ierīci var izslēgt un aiziet darīt kaut ko citu” (secinājumus izdariet paši!). Vērtīgi, ka grāmatā aprakstītie šodienas situācijas pētījumi papildināti ar ieteikumiem, raugoties nākotnē. Neceriet gan vienā skaisti noapaļotā teikumā atrast atbildes uz visiem jautājumiem, taču pārdomu vērtu ieteikumu te netrūkst. Izdevējs – “Jāņa Rozes apgāds”.
Stāstu cienītājiem
Lasa/iesaka žurnāliste Ieva Broka
Stāsti ir kā tādas mazas planētas, līdz kurām vari aizlidot īsā ceļojumā nedēļas nogalē. Kādu mirkli tur pabiji, tomēr tā ir atsevišķa planēta. Man patīk, kā tās saplūst un sajaucas. Pēc tam atceries nevis stāstu, bet rakstnieku un sajūtu. Arī stāstu gadījumā parasti tās ir rakstnieces. Vai man tikai tā liekas, ka latviešiem tagad vairāk raksta sievietes? Kaut kā tā sanācis, ka nu sakrita veselas trīs rakstnieces un viņu jaunie stāsti. Viena – Rute Kārkliņa – ir debitante, bet ar “Ellīgi skaistiem noslēpumiem” jau “Laligaba” nominante šogad.
Savukārt Lauras Vinogradovas “Vārnas” laikam pat skaitās īss romāns, nevis garš stāsts.
“Krīta apļi” bija jālasa, jo Džena Andersone sevi jau pierādījusi kā lielisku stāstu rakstītāja (arī šis krājums šīgada “Laligaba” izcilnieku sarakstos). Īsāk sakot, visas trīs noteikti ir grāmatas, ko vērts atrast grāmatnīcā, nopirkt un izlasīt. Izdevējs – “Zvaigzne ABC”.
Grāmata uzjautrinātam grāmatu tārpam
Lasa/iesaka žurnāla “Pastaiga” literārā redaktore Dzintra Ludborža
Jums ir izredzes par tādu kļūt, ja šo literatūras izstrādājumu – speciālisti to sauc par metatekstu – lasīsiet. Sakartveliešu (Latvijā pagaidām vēl gruzīnu) trīsdesmitgadnieka, taču jau labu laiku atzīta un godalgota talanta Bekas Adamašvili grāmata–apsolījums “Šajā romānā visi mirst” ir stipri mazāk drūma, nekā “varētu padomāt”. Toties tā piedāvā daudz domāt līdzi, tāpat kā rakņāties pa savas erudīcijas plauktiņiem.
No lidojošā “miminotaura” atvedināšanas uz padomju Gruzijas kinoklasiku līdz kopīgai Godo gaidīšanai zem slavenā vientuļā koka ar attiecīgiem varoņiem vai puķīšu plūkšanai kopā ar Virdžīniju Vulfu. Kaut kur – arī ilustrācijā, un par zīmējumiem atbildīgs Adamašvili pats – pavīdēs pat Šrēdingera kaķis. Vārdu sakot, garlaicīgi nebūs, ne velti izstrādājums saņēmis Eiropas Savienības Literatūras balvu (2019). Un, goda vārds, būs arī smieklīgi! Paldies tulkotājai Nonai Tauriņai un izdevniecībai “Latvijas Mediji”!
