Kad visiem ir ko teikt par tavu izskatu… Sievietes līderes smagā nasta
Šoruden sabiedrības intereses degpunktā nonāca jaunas valdības veidošana – un, protams, pamatoti –, taču īpašu mediju uzmanību izpelnījās premjerministres nominēšana. To pavadīja dažādu spilgtu frāžu izvirdums, viņas frizūru, apģērba izvēli, sievišķību un pat “meitenes” statusu vērtējot.
Gadu gaitā pierasts pie ziņu portālu virsrakstiem: “Straujumai ir nekārtīgākie mati”, “Reizniecei-Ozolai koptākie nagi”, “Premjeres tēlā pamatīgs apjukums”… Tomēr tas raisa jautājumu – vai arvien, sievietei nonākot vadošā amatā, tik liela vērība jāvelta nevis viņas profesionālajām prasmēm un veikumam, bet gan izskatam? Kas izskatam kopīgs ar profesionalitāti? Lūk, vēl viens jautājums, par kuru ikdienā ir jādomā sievietei, kura ir pie uzņēmuma, politiskā spēka vai pat valsts vadības stūres, – lai gan sabiedrība, protams, sagaida, ka viņa koncentrēsies uz tiešajiem darba pienākumiem... Sieviešu līderu izskata un apģērba kritika ir sarežģīts jautājums, kas ietver vairākas dimensijas, un daudzas no tām tiek apskatītas žurnāla “Pastaiga” jaunajā numurā.
Vēl žurnālā
* Keta Gūtmane – tas nav stāsts par apģērbu, tikai par apģērbu. Keta – tas ir stāsts par modi. Drosmīgu, modernu modi. Par modi sajūtu cienītājiem. Talants, kas kaut kādā apbrīnojamā veidā Latvijā joprojām palicis “sejā neatpazīstams”.
* Zīmola stāsts. “Acne Studios”. Zviedru džinsa milzis. “Acne Studios” koncepts apvieno visu, kas mums patīk zviedru dzīvesstilā, taču aprakstīt zīmola dizaina valodu nav viegls uzdevums. “Acne” stils ir skandināviski minimālistisks, inovatīvs, ilgtspējīgs, tomēr gana skaļš un rotaļīgs, lai garāmgājējs uz ielas pagrieztu galvu un novērtētu eklektiskos krāsu savienojumus, formas, grafikas un audumu kontrastus. Izcelties starp pasaules lielajiem modes spēlētājiem šim zīmolam palīdz spilgtais raksturs un estētika. Un, protams, džinss – nemainīgais “Acne” stila DNS elements kopš tā pirmsākumiem.
* Kā modes preču otrreizējais tirgus kļuvis par biznesu ar daudzmiljonu apgrozījumu un atbildīgas patērēšanas modeli. Vēl nesen slow fashion vairumam no mums bija absolūti abstrakts jēdziens. Mode nemaz nevar būt “lēna”, domājām mēs, jo tās jēga ir nemitīga preču sortimenta nomaiņa, nebeidzams jaunu tendenču un stilu kaleidoskops. Taču laiks rit uz priekšu, un mēs esam izpratuši lēnās modes būtību, vēl vairāk – daudziem šis izteiciens kļuvis par dzīves devīzi.
Tagad piecu lētu un principā pat lieku lietu vietā mēs labāk nopērkam vienu, toties teicamas kvalitātes. Uzmanīgāk lasām etiķetes un apdomājam, kādu ceļu ir veikusi prece, pirms to redzam uz veikala letes. Izvēlamies izturīgus materiālus un siluetus, kam būs lemts nenovecot. Un vairs neslapstāmies gar “humpalu” veikalu stūriem – ejam tajos iekšā droši, bet doties uz ballīti savā “vecajā kleitā” uzskatām bezmaz vai par goda lietu. Un, kas galvenais, drēbes mēs nemetam ārā – jo tās mīlam, cienām un dodam tām otro iespēju, otru dzīvi.
* Saruna ar ukraiņu mākslinieci Darju Kalašņikovu par viņas dzīvi Latvijā, mākslu kara laikā un ukraiņu sieviešu stresa noturību. Kad 2022. gada maijā Darja ieradās Rīgā, šeit viņai nebija ne paziņu, ne pat kontakttālruņu. Taču bija skaidrs plāns tuvākajai dzīvei. “Atbraucu uz Rīgu ne tāpēc, ka meklētu patvērumu, kur glābties no kara. Meklēju pilsētu, kas var kļūt par manu štāba mītni, no kuras es komunicēšu ar Eiropas publiku, stāstīšu tai par Ukrainu ar savu radošo darbu.” Viņas balss ir sadzirdēta. Pusotra gada laikā Darja Rīgā kļuvusi par pamanāmu mākslas pārstāvi – sarīkojusi vairākas spilgtas performances un personālizstādi, realizējusi vairākus videoprojektus, piedalījusies diskusijās sarunu festivālā “Lampa”. Drīz izdevniecība “Aminori” klajā laidīs viņas grāmatu “Ēna un jūra”…
* Arhitektūra. Starp apjomīgām izglītības iestāžu būvēm, biroju ēkām, kultūras objektiem un medicīnas iestādēm, kas šogad nominētas Latvijas Arhitektūras gada balvai, ir arī kāds pavisam neliels projekts – vēsturiska klēts, kas pārbūvēta par četru apartamentu viesu mītni. “Zušu klēts” piejūras īpašumā Bērzciemā apliecina, ka lielums var slēpties arī mazumā.
* Skaistuma portrets. Viņa sev saka: “Malacis, Dacīt!”, kad ir apmierināta ar savu darbu vai attēlu spogulī. Raud treniņu zālē un nepārtraukti mācās. Izskatās kā savu bērnu vienaudze un izvairās no skaistumkopšanas saloniem. Filmē kino, kas saņem balvas starptautiskos kinofestivālos. Teātrī debitē ar izrādi, kur uz skatuves ir vairāk nekā 30 aktieru, un tiek galā arī ar to. Malacis, Dacīte! Dace Pūce – režisore, mūziķe, pasniedzēja, māte, sieva, vecmāmiņa, gudriniece un skaistule.
* Atradumi! Desmit pārbaudīti produkti skaistuma kūrei mājas apstākļos. Kad nepieciešams labi izskatīties, taču nav laika apmeklēt salonu, ir labi, ja pa rokai ir efektīvi līdzekļi, kuru iedarbība ir tuva profesionāļa sniegumam.
* Skaistums. Labi mitrināta āda ir skaista un vesela, bet cik daudz mēs par to zinām patiesībā? Kā mitrums veidojas ādā, un kā tas tiek ādā noturēts? Ko spēj un ko nespēj paveikt sejas krēms? Un, kas sevišķi svarīgi, kā neiekrist kosmētikas ražotāju mārketinga saukļu lamatās?
* Jaunie un karstie. Tādu cilvēku kā Juris Gogulis nav daudz. Tik aizrautīgu un mērķtiecīgu, tādu, kuri sapņo lielus un trakus sapņus, un pats svarīgākais – dara visu iespējamo un neiespējamo, lai tos sasniegtu. Pilnīgs nestandarts, ja tā var teikt. Pats sevi sauc par pasaules pilsoni, bet no sirds mīl Latviju. Tas nolasāms gan viņa vārdos, gan darbos. Horeogrāfs, režisors un producents, par kuru vēl daudz dzirdēsim.
* Sezonas modes aktualitātes. Šoziem mēs ģērbsimies krāšņi – iedziļināsimies saturā, iejutīsimies lomās, veidosim spilgtus, eklektiskus tēlus.
* Stila idejas. Stilīgāko mēteļu, kažoku un dūnu jaku apskats.
* Izstādes pasaulē, rudens/ziema 2023. No Gabrielas Šaneles Londonā līdz Azedinam Alaijam Parīzē.
