Ārste par botoksa mītiem un patiesību: "Tagad modē ir dabisks izskats, kas nenoved pie "iesaldētas sejas""

Cik tajos patiesības, “Pastaiga” jautā speciālistei ar daudzu gadu stāžu un ikdienas darba pieredzi – mūsu konsultante ir sertificēta dermatoloģe–veneroloģe un kosmetoloģe Aļena Soha.

Vispārzināms fakts – botulotoksīns ir inde. Galvenais jautājums, kas satrauc visus patērētājus un potenciālos lietotājus: vai, veicot skaistuma injekcijas, to var pārdozēt?

Botulotoksīns patiešām ir inde, turklāt visspēcīgākā no visām organiskajām. To ražo baktērijas clostridium botulinum, kas, nonākušas cilvēka organismā, mēdz izraisīt botulismu. Par šo slimību – saindēšanos, ko izraisa bojāta pārtika: konservi, desas un citi produkti, – droši vien daudzi ir dzirdējuši. Reizēm tāda inficēšanās beidzas letāli. Tā kā ar šo indi var inficēties, to arī ieelpojot, pēc Otrā pasaules kara botulotoksīnu sāka ražot, lai izmantotu kā spēcīgu bioloģisko ieroci.

Par laimi, 1972. gadā tas tika aizliegts, un visi indes krājumi tika iznīcināti. Taču zinātnieki turpināja pētīt šīs vielas īpašības un secināja, ka to var sekmīgi izmantot medicīnā. Pionieri bija oftalmologi, kuri ar botulotoksīnu sāka ārstēt blefarospazmas, tas ir, patvaļīgo mirkšķināšanu. Tagad to izmanto ļoti plašā spektrā – ārstē gan hronisku migrēnu, gan pastiprinātu svīšanu... Tāda ir priekšvēsture.

Tagad par devām un pārdozēšanu. Ir aprēķināts, ka viens grams botulotoksīna var nogalināt vienu miljonu cilvēku. Skan ļoti iespaidīgi. Taču... kas ir viens grams? Ja runa ir par cukuru, tas ir ļoti niecīgs daudzums. Savukārt grams botulotoksīna ir ļoti daudz. Medicīnā, tostarp estētiskajā, neizmanto gramus un pat ne miligramus. Tikai mikroskopiskas devas. Pārdozēt nevar! Droši vien kaitējums cilvēka veselībai teorētiski būtu iespējams, ja pacientu sašpricētu ar botulotoksīnu no galvas līdz kājām, turklāt ar milzu devām. Taču praksē tā nekad nenotiek.

No tautas mutes dzirdam, ka, gadiem ilgi špricējot botoksu, toksīns organismā uzkrājas arvien vairāk un vairāk… un tas varot beigties pat ar audu nekrozi.

Kārtējais šausmu stāsts. Toksīni organismā neuzkrājas – tie tiek izvadīti caur aknām. Uzkrāties var nevis toksīni, bet to antivielas. Tā varētu notikt tad, ja ārsts nav ievērojis protokolu, piemēram, botulotoksīna preparāts ticis ievadīts pārāk bieži. Nekrozes, protams, nebūs. Taču botulotoksīns vairs “nestrādās” – antivielas neitralizēs tā iedarbību.

Kāpēc visus botulotoksīna preparātus sauc par botoksu, lai gan faktiski tiem ir citi nosaukumi?

Tā ir ērtāk un vienkāršāk. Kompānijas “Allergan” preparāts “Botox” tirgū ienāca pirmais, un tā nosaukums kļuva par sugasvārdu. Tieši tāpat kā visas bērnu autiņbiksītes tagad saucam par pamperiem.

Savulaik “Allergan” nācās samaksāt astronomisku sodanaudu. Ko jūs zināt par šo skandālu?

Tas notika gadsimta sākumā, kad kompānija “Allergan” tika apsūdzēta par pretlikumīgu mārketingu. Tā aktīvi reklamēja “Botox” kā blefarospazmu, migrēnu un vairāku citu slimību ārstēšanas līdzekli, kaut gan oficiāli preparāts bija reģistrēts tikai estētisko korekciju veikšanai.

Bet ar to taču patiešām var ārstēt visas šīs kaites!

Tā ir. Būtībā ražotāji nebija noziedznieki, nemānījās un nekrāpās, bet juridiski likuma burts bija pārkāpts. Dažus gadus vēlāk preparāta indikāciju spektrs tika paplašināts un to – ar dažādiem nosaukumiem – sāka aktīvi izmantot medicīnā.

Viens no galvenajiem botoksa pretinieku argumentiem: tas sastindzina vaibstus, seja izskatās pēc maskas. Mēs tiešām esam redzējuši daudz šādu seju, piemēram, Holivudas zvaigžņu aprindās.

Kad pirms apmēram 25 gadiem botulotoksīnu sāka izmantot estētiskajā medicīnā, tā devas bija milzīgas – trīsreiz lielākas nekā tagad. Tik agresīva toksīna lietošana bieži tiešām beidzās ar “iesaldētu seju”, jo mīmikas muskuļi tika pilnībā paralizēti. Tagad modē ir dabisks izskats, tāpēc toksīna deva preparātos ir stipri samazināta.

Klīst baumas, ka skaistuma injekcijas var padarīt mīmikas muskuļus tik slinkus, ka tie vairs vispār nedarbosies…

Tas ir mīts. Nedaudz iedziļināsimies anatomijā. Kā darbojas botulotoksīns? Tas paralizē mīmikas muskuļus, kuri ir atbildīgi par mīmikas krunciņu rašanos. Sākuma fāzē krunciņas ir dinamiskas, tas nozīmē, ka attiecīgā rieva sejā ievelkas tikai tad, kad muskulis strādā. Taču ar laiku tās kļūst par statiskām grumbām, tas ir, top redzamas arī tad, kad mēs sejas muskulatūru nedarbinām. Šis process notiek sevišķi strauji, ja cilvēks “runā ar visu seju” – ļoti aktīvi izmanto mīmikas muskuļus. Regulāri ievadot botulotoksīnu, mēs mainām šo muskuļu uzvedību. Slinkāki tie nekļūs. Jūs, tāpat kā iepriekš, varēsiet, piemēram, saviebties vai paust izbrīnu, taču muskuļu kustības būs daudz mērenākas, apvaldītas. Krunciņām un rieviņām būs mazāk izredžu gan izveidoties, gan nostiprināties.

Vēl runā, ka organisms pie botoksa var pierast, ja to špricē daudzus gadus pēc kārtas,  un tad tas uz injekcijām vairs nereaģē.

Tā var notikt, ja organismā uzkrājas liels daudzums antivielu, par ko runājām jau iepriekš. Tādos gadījumos mēs vai nu taisām pauzi, vai mainām preparātu. Latvijā ir reģistrēti trīs estētiskajām korekcijām paredzēti preparāti: amerikāņu “Vistabel”, franču “Dysport” un vācu “Bocouture”.

Vai tiesa, ka mūsdienās ārsti iesaka nevis ievadīt botoksu vienā konkrētā problēmzonā, bet līdzsvaram samērīgi iešpricēt visās sejas zonās?

Pilnīgi noteikti. Šim estētiskās medicīnas protokolam dots nosaukums “Full Face”, un patlaban tas mūsu nozarē ir atzīts par labo toni.

Kālab tas tiek darīts? Dabā darbojas kompensēšanas princips: ja sejas vienā zonā mīmikas muskuļi atslābst, citā var notikt pretējais process un rasties tā sauktais hipertonuss. Piemēram, ievadot lielu daudzumu botulotoksīna pieres zonā, riskējam iegūt izplūdušu sejas ovālu vai uzacu noslīdējumu. Lai no tā izvairītos, nelielas preparāta devas tiek ievadītas precīzi noteiktos punktos visās sejas zonās, reizēm arī kakla un dekoltē rajonā. Tā var saglabāt dabiskus vaibstus un mīmiku, vienlaikus iegūstot labu liftinga efektu. Taču nebūtu jāsatraucas, ka tāpēc “Full Face” paredz piecas vai desmit reizes lielāku preparāta daudzumu. Nē, devas šajā gadījumā ir pavisam niecīgas. Taču šādu procedūru drīkst veikt tikai ļoti pieredzējis ārsts, kas jau ilgi strādā ar šiem preparātiem un ļoti labi pārzina anatomiju. 

Vai taisnība, ka ar injekciju palīdzību var pat mainīt sejas vaibstus, piemēram, vizuāli saīsināt degunu?

Vai arī pagarināt – atkarībā no tā, kurus muskuļus izvēlamies koriģēt. Jā, patiešām, botulotoksīna injekcijas palīdz pielabot sejas formu – kvadrātveida seju var padarīt ovālāku, lūpas kuplākas, bet to kontūras – precīzākas un izteiksmīgākas. Un bez jebkādiem filleriem, tikai pateicoties muskuļu blokādei.

Estētiskās medicīnas speciālisti bieži teic, ka botoksa injekcijas jāsāk veikt, kamēr vēl nav dziļo grumbu, – teju no pusaudžu vecuma. Vai tā tiešām ir?

Preventīvo korekciju galvenais princips patiešām ir “jo ātrāk, jo labāk”. Tas īpaši attiecas uz tiem, kam ir jau pieminētais paradums runāt ar visiem sejas muskuļiem jeb hipermīmika. Tādējādi mēs apturam mīmikas krunciņu attīstību dinamiskā procesa fāzē (krunciņas ir redzamas tikai tad, kad saviebjamies). Jo tad, kad ir izveidojušās statiskās grumbas (mēs neviebjamies, bet tās vienalga ir), ar botulotoksīnu tās vairs nevarēs novērst. Jā, var padarīt mazāk dziļas, bet ne izlīdzināt. Un, jo agrāk sāksiet tām pretoties, jo vēlāk šīs grumbas veidosies. Tomēr, ja runa ir par estētisko medicīnu, procedūras ar botulotoksīnu drīkst veikt tikai no 18 gadu vecuma. Pirmās mīmikas grumbas var parādīties jau 15 vai 16 gadu vecumā. Taču mums ir jānogaida līdz pacienta pilngadībai, lai varam būt droši, ka tas ir viņa vai viņas personīgais lēmums, nevis, piemēram, māmiņas iegriba.  

No kā atkarīgs skaistuma injekciju iedarbības ilgums? Kāpēc vieni pacienti to efektu jūt pusgadu un ilgāk, bet citi tikai divus trīs mēnešus?

To pirmām kārtām nosaka mīmiskās aktivitātes veids. Tiem, kuri “runā ar seju”, efekts ir salīdzinoši nenoturīgs – tikai divi trīs mēneši. Pirms 20 gadiem, kad tika izmantotas ievērojami lielākas preparāta devas, arī efekts bija ilgāks – līdz pusgadam vai pat deviņiem mēnešiem. Toties seja izskatījās pretdabiski sastingusi, “iesaldēta”.

Vai bieži gadās, ka pacientam nepatīk procedūru rezultāts? Un vai nepatīkamu iznākumu var labot?

Ja ārsts ir labi izanalizējis pacienta sejas anatomiju un mīmikas aktivitāti, ja viņi abi ir detalizēti apsprieduši vēlamo rezultātu, pacients parasti ir apmierināts ar iznākumu. Tomēr dažreiz gadās nevēlamas sekas, piemēram, smagu plakstiņu vai uzrautu uzacu efekts. To parasti novēro jau piektajā līdz astotajā dienā pēc procedūras. Tādā gadījumā vienkārši jāzvana savam ārstam un jāiet kļūmi koriģēt. Visbiežāk mēs problēmu atrisinām, papildus ievadot nelielas preparāta devas attiecīgos sejas punktos. Galvenais, lai speciālistam ir atbilstoša kvalifikācija un izpratne par savu darbu.

Cik populāras ir botulotoksīna injekcijas pret pastiprinātu svīšanu?

Ļoti populāras! Un ļoti efektīvas. Tās veic gan padusēs, gan plaukstās un/vai pēdās. Tā mēs varam samērā vienkārši atrisināt problēmu, kas sagādā ļoti lielas neērtības.

Ārzemju plašsaziņas līdzekļos raksta, ka botulotoksīns ir izmantojams arī pret papēžu sāpēm, ko izraisa augstpapēžu apavu valkāšana. Ko jūs par to varat pastāstīt? 

Botokss tiek injicēts papēžos jau salīdzinoši sen, taču tikai ar medicīniskām indikācijām, piemēram, ārstējot papēža piesi. Savukārt šī jaunā mode sākusies slavenību aprindās. Parasti tādos gadījumos botoksu iešpricē ne tikai pēdās, bet arī apakšstilbos. Protams, sasprindzinājums zūd, un kājas vairs nejūt ne sāpes, ne diskomfortu. Turklāt izskatās slaidākas. Taču pēc šādas procedūras ir ļoti nopietns traumu risks – ja muskuļi ir tik vāji, kāju viegli var izmežģīt vai pat salauzt. Tāpēc es nevienam neieteiktu šo procedūru. Neesmu arī dzirdējusi, ka Latvijā kāds ārsts kaut ko tādu darītu.