Jānis Zuzāns: “Man patīk radīt spriedzes situācijas”
Mākslas centrā “Zuzeum” nupat atklāta vērienīga izstāde “Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi”, kas jau paguvusi saviļņot mākslas un porcelāna cienītājus. “Pastaiga” sarunājas ar mākslas mecenātu un kolekcionāru Jāni Zuzānu. “Man patīk, ja cilvēki par mākslu runā, strīdas. Man patīk radīt spriedzes situācijas, kad vieniem patīk, citiem nepatīk. Tas ir ļoti aizraujoši,” viņš intervijā saka.
Izstāde paver plašāku skatu uz Latvijā pirmo porcelāna ražotni, izdota arī porcelānam veltīta grāmata. Bet kā sākās Zuzāna aizrautība ar porcelānu? „Sāku vērot “Baltaru”, meklēt un iegādāties pirmos priekšmetus. Es maz zināju par porcelānu. Ar laiku noskaidroju, ka bijis ne tikai “Baltars”, bet arī “Ripors”, “Jessen”… Sākumā tā bija tieši mākslas porcelāna kolekcionēšana. Lēnu garu tas pārņēma, un mani sāka interesēt arī porcelāna sadzīves priekšmeti, kurus lietojam ikdienā: vāzes, šķīvji un tasītes.
Bija reiz mājās ļoti daudz ziedu. Visas puķes saliktas, tikai tādas ļoti garas lilijas palikušas. Mana dzīvesbiedre Ilze skatās uz vāzēm manā kabinetā, bet es saku: “Tās nav puķēm.” Hm, vāze un nav puķēm? Mums ir tādas vāzes, kas tomēr ir sargājamas. Tostarp arī no diviem kaķiem. Ir priekšmeti, ko lietojam, bet ļoti saudzīgi, sargājot. Un ir tasītes, kas tiek liktas lietā ikdienā – tās man ir pat kādas divdesmit, pēc noskaņojuma izvēlos. Kad saplīst, ir bēda, bet jāatceras, ka trauki plīst uz laimi. Ja iegūstu savā īpašumā divas vienādas tasītes, viena nonāk krājumā, bet otra – mājās uz galda.
Man nav tāda viena mīļākā priekšmeta porcelāna kolekcijā. Bet ir ļoti interesantas preses balvas – mums kolekcijā tādas ir trīs. Viena veltīta visu laikrakstu galvenajiem redaktoriem, otra karnevālam, bet trešā – kobaltzila ar tautumeitu – veidota tieši kā preses balva,” intervijā “Pastaigas” jaunajā numurā stāsta Jānis Zuzāns.
Vēl žurnālā:
* Tēma. Ievas kostīms feministei jeb raksts par tā saukto kailo modi. Savulaik dzimusi, lai kalpotu vīriešu priekam, tagad tā kļūst par spēcīgu feminisma ieroci. Un būtībā ir atbilde garlaicīgajam ērto apģērbu – hudiju, sporta tērpu un sporta apavu – vilnim, ko izraisīja pandēmija.
* Vārds. Stāsts par kulta modes zīmolu “Coperni”, kam, šķiet, ir izdevies atrast atbildi uz senseno retorisko jautājumu “Ko vēlas sievietes?”, turklāt piemīt arī izcila biznesa oža.
* Intervija. Gada nogalē izdevniecībā “Neputns” iznāca Initas Saulītes-Zanderes apjomīgā grāmata “Elegantā Rīga”. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.–1940. gadā. Kultūras interesenti par to burzguļo priekā un jūsmīgās atsauksmēs. Bet Initai nav laika gulšņāt uz lauriem – citas grāmatas jau sauc.
* 2023. gada pavasara/vasaras spilgtākās modes tendences un ceļvedis perfekta mēteļa meklējumos.
* Vīrietis. Pirms pāris gadiem kādā intervijā režisors Matīss Kaža teica, ka mēs vēl dzirdēsim par aktieri Gerdu Lapošku. Nebija ilgi jāgaida, un mēs ne tikai dzirdam par viņu, bet visi esam arī redzējuši. Tā paša Kažas filmās un Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Ļoti ātri ticis pie savas pirmās “Lielā Kristapa” nominācijas, Gerds jau var lepoties arī ar krietni plašu fanu pulciņu. Ar ļoti neparastu vizuālo faktūru un vēl īpašāku balsi apveltīts, viņš ātri kļuvis par teātra jauno zvaigzni.
* Rotaļlieta vai mākslas objekts? Šīs mantiņas nav domātas bērnu spēlēm. Tās pērk pieaugušie – medī izpārdošanās un izsolēs, nežēlo naudu par retiem eksemplāriem un nepacietīgi dīdās, līdz ilgotais pirkums tiek atsūtīts pa pastu... Šiem cilvēkiem rotaļlietas ir kļuvušas par kolekcionēšanas objektu, interjera rotu, prieku, baudu un kaislību un lielā mērā palīdz aizbēgt no drūmās vai saspringtās dzīves realitātes.
* Mana pasaule. Apģērba dizaineru ikdiena aizrit šaurās sliedēs: starp darbnīcu, kur tērpus šuj, modes šovu skatuvēm, uz kurām tos demonstrē, un veikaliem, kur tos pārdod. Tāpēc ir pierasts, ka šie cilvēki dzīvo savā profesijā un reti manāmi ārpus modes aprindām. Taču Latvijā – un ne tikai – labi pazīstamā dizainere, modes zīmola NOLO dibinātāja Viktorija Joniene ir izņēmums. Viņas interešu un vaļasprieku loks ir pat neticami plašs – no glezniecības līdz ekstrēmajiem sporta veidiem, no dārzniecības un golfa līdz kinoloģijai.
* Skaistuma portrets. Baiba Kokina uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dejo 20 gadu. Ir nodejojusi visas klasiskā baleta prīmas sapņu lomas. Divreiz kļuvusi par teātra balvas “Spēlmaņu nakts” laureāti. Divreiz – par māmiņu. Bez apstājas mācījusies divas svarīgas lietas: kā dzīvot saskaņā ar pasauli un sevi pašu – savu dvēseli, garu un ķermeni. Viņai ir atziņas, kurās dalīties gan ar saviem baleta skolas audzēkņiem, gan “Pastaigas” lasītājiem.
* Galamērķis. Ir labi doties uz Jamaiku tad, kad cilvēks ir laimīgs. Ne velti tas ir viens no populārākajiem kāzu ceļojumu maršrutiem. Taču vēl labāk ir tur ierasties nelaimīgam. Nu, teiksim, ne pavisam nelaimīgam, bet brīdī, kad pagalam nomocījuši stresi, esat aizmirsuši, kā priecāties par dzīvi, un vispār atmetuši sev ar roku. Jamaika dziedēs dvēseli labāk par jebkuru psihoterapeitu – visas problēmas šķitīs sīkas un viegli atšķetināmas, un pašvērtējums burtiski kāps debesīs.
* Jaunie un karstie. Daudzsološā dizainere Aļisa Ļeksunova.
