Top aksesuārs - sejas maska. Tās nenovēršami iekaro gan ielu modi, gan luksusa modes industriju

Sargā sevi pats, un...

Eiropā pirmos sejas aizsegus ar medicīniska aizsarglīdzekļa funkciju sāka lietot viduslaikos – apkarojot buboņu mēri, kas tika ievazāts no Āzijas tatāru iebrukumu laikā. 14. gadsimta vidū, strādājot ar mirējiem, ārsti un to palīgi valkāja vaskotus apmetņus un draudīga paskata ādas maskas: to garajos knābjos pildīja aromātiskus sāļus, ārstniecības zālītes un ķiplokus.

Knābja satura uzdevums bija pirmkārt pasargāt medicīnas darbinieku no pūstošas gaļas smakas, bet ne mazāk svarīgi šķita atbaidīt ļaunos garus. “Tolaik un vēl ilgi pēc tam cilvēki neko nezināja par slimības izraisošām baktērijām un to izplatības veidiem. No vienas puses, bija skaidrs, ka mēris un citas kaites ir lipīgas, taču valdīja arī uzskats, ka tās ļaudīm uzsūtījuši velni un dēmoni,” uzsver Londonas Modes koledžas Kultūras un vēstures fakultātes vadītāja Karolīna Stīvensone.

Jau kopš 12. gadsimta maskas bija spēlējušas nozīmīgu lomu Venēcijas karnevālos. Sejas aizsegi no ādas, rotāti ar krāsainu stikla un košām spalvām, svētku dalībniekiem ļāva ignorēt stingro sabiedrības struktūru, kas republikas pilsoņus šķīra ikdienā: anonīmas izpriecas satuvināja cilvēkus no dažādiem sabiedrības slāņiem, mudināja uz brīvāku, ekscentrisku un pat vaļīgu uzvedību. Kad tā draudēja kļūt nekontrolējama, katoļu baznīca masku valkāšanu aizliedza. Taču samērā drīz, jau renesanses laikmetā, šī mode atgriezās un ienāca pat ikdienā, tiesa, ne tik izsmalcināta un dekoratīva. Bet kopš mēra laikiem par vienu no spilgtākajiem karnevāla tēliem ir kļuvis Medico della Peste jeb baisais Mēra dakteris.

Pasaules mērogā medicīniskās maskas kļuva nepieciešamas 1918.–1919. gadā – vairāk nekā pusotru gadu ilgās tā dēvētās spāņu gripas epidēmijas laikā. Tās cēlonis bija Covid-19 izraisītājam radniecīgs koronavīruss, kura uzbrukums cilvēcei sākās jau Pirmā pasaules kara laikā, bet sākotnēji tika ignorēts. Pēc mūsdienu aplēsēm, pandēmijā tika inficēti līdz pat 550 miljoniem cilvēku, nomira 50–100 miljoni saslimušo. Vissmagāk cieta Āzija, kur katastrofa sasniedza tādus apmērus, ka Japānas varas iestādes sāka izplatīt aizsargmaskas iedzīvotājiem profilakses nolūkos un to valkāšana bija obligāta. Visai drīz maskas trūkumu sāka tulkot kā necieņas izpausmi pret apkārtējiem, un šāds uzskats viegli iesakņojās pieklājīgo austrumnieku ikdienā, kļuva par psiholoģisku pārliecību. Masku valkāšanas paradumu pieņēma arī Koreja un Ķīna.

20. gadsimta otrajā pusē pārapdzīvotās metropoles sāka apdraudēt arī gaisa piesārņojums, un aizsargmaskas valkāšanu kā praktisku – un pat estētisku – novērtēja ne vien cienījama vecuma ļaudis, bet arī jaunieši, galvenie ielu modes tirgus klienti. Piemēram, 2011. gada marta News Post Seven aptauja Tokijas Šibujas rajonā atklāja faktu, ka tikai 30 % respondentu maskas valkā, lai sevi un citus pasargātu no baktērijām, – lielākā daļa tās lieto, jo uzskata, ka maskās izskatās pievilcīgāki... Protams, vietējie modes zīmoli šo pieprasījumu atbalsta un ražo aizsargmaskas, kas ir cita par citu skaistākas.

Gangsteru sabiedrotā, reperu ierocis

21. gadsimtā modes sekotāju sirdis iekaroja kalnu slēpotāju un noziedznieku iecienītās balaklavas. Šo aizsargcepuri, kas pārvelkama pāri visai sejai, galvai un kaklam, esot izgudrojuši britu karavīri, kuri cīnījās turku pusē Krimas kara laikā. Aukstajā 1854.–1855. gada ziemā viņiem netika izsniegtas laikapstākļiem atbilstošas ziemas formas, tādēļ lietā tika likta izdoma un… zeķes, kurās katrs pats izgrieza atveri sejai.

Šīs galvassegas nosauca par godu britu bāzes vietai – Balaklavas pilsētiņai (tagad – Sevastopoles daļa). Kopš tā laika balaklava ir iekļauta britu armijas ziemas formas komplektā, bet dažādu valstu bruņotie spēki un policijas īpašās vienības šādas maskas izmanto, lai nodrošinātu savu darbinieku anonimitāti. Ar tādu pašu nolūku to diemžēl dara arī teroristi, gangsteri un citi likumam nepakļāvīgi sabiedrības locekļi.

Pateicība par balaklavu debiju modes industrijā pienākas reperiem un hiphoperiem. Mūsdienās hiphops ir miljardus dolāru vērta industrija un paši mūziķi ir visai tāli no ielu bandām, taču viņu bizness ir slikto puišu tēla kultivēšana. Balaklava vai sejai priekšā aizsiets lakatiņš jeb bandana ir jebkura gangstera galvenā rota, to krāsas un apdrukas noder par identifikācijas zīmēm un apliecina piederību vienam vai otram grupējumam. 90. gadu hiphopa zvaigznes Tupaks Šakurs, Snoop Dog un P. Diddy mēdza atdarināt šo gangsteru stilistiku ar kontrastējoši dārgiem itāļu uzvalkiem mugurā.

Pirmie hiphopa mākslinieki, kuri atļāvās sejsegus uzvilkt publiski, bija Kanje Vests un A$AP Rocky. Kamēr kritiķi uzskatīja, ka šādai modei plašākā mērogā nav nākotnes, Kanje sava 2013. gada albuma Yeezus koncerttūres dalībnieku kostīmus papildināja ar sava sadarbības partnera Maison Martin Margiela dimantiem un zvaigznēm rotātājām maskām no zīmola 2013. gada pavasara/vasaras augstās modes kolekcijas.

Savukārt A$AP Rocky devās uz Ņujorkas modes nedēļu, uzvilcis zīmola Y-3 sarkano balaklavu, un reklamēja šo aksesuāru kā glābiņu gan no ziemas aukstuma, gan liekas paparaci vai līdzcilvēku uzmanības. Bija dzimusi jauna modes tendence – kolēģu piemēram sekoja arī Treviss Skots, 2 Chainz, Tyga, Dreiks un citi, nesmādējot arī vienkāršākas, bandanas tipa sejas rotas.

Jaunā jēga

Aksesuāri ir ikviena laikmeta liecinieki un tā sabiedrisko norišu spogulis. “Maskas slēpj izteiksmīgākās mūsu sejas daļas. No vienas puses, tās ir paredzētas aizsardzībai, no otras – tās ir arī solidaritātes simbols. Un tad, kad procesā iesaistās modes industrija, maska kļūst par iespēju demonstrēt individualitāti,” apstiprina Ņujorkas Kostīmu institūta Izglītības un izpētes centra kuratore Melisa Marra-Alvaresa. Mēs vēl aizvien neuztveram masku kā ierastu modes vai sabiedriskās ainavas elementu, tādēļ tās loma joprojām ir pamanāma un uzkrītoša.

Vēl 2017. gadā reperis Future ar Swarovski kristāliem rotātu masku uzvilka kā sev, tā meitai, dodoties uz BET balvu pasniegšanas ceremoniju, turpretī citi šā žanra mūziķi – duets Ayo & Teo, hiphopere Leikeli47 – savu imidžu balstījuši uz sejas slēpšanu kopš sākta gala.

Modes industrija šo prasību, protams, ir pamanījusi un centusies apmierināt. Pirmie reaģēja BAPE un Off-White, vēlāk ielu modes zīmoliem sekoja luksusa pasaules pārstāvji. Kanjes Vesta partneru Maison Martin Margiela piemēram sekoja Gucci (2017), Calvin Klein un Christian Dior (2019) – pēdējo sejsegus valkāja mūziķe Rianna, piedaloties 2017. un 2018. gada Coachella festivālā, bet ar Gucci maskām uz skatuves kāpa Treviss Skots un 2 Chainz.

Pamazām balaklavu nomainījušas respiratoru stila maskas – jau kopš 2019. gada pavasara un rudens ar tām aizrāvušies vesela virkne luksusa zīmolu: Dolce & Gabbana, Alexander Wang, Moschino, Comme des Garçons, Marine Serre u. c. Nu tām ir ne vien estētiska, bet arī funkcionāla nozīme.

Zīmola Gucci radošais direktors Alesandro Mikēle uzsver, ka maskas palīdz novērst uzmanību no modeļa dzimuma, ļauj mums, skatītājiem, vieglāk pieņemt to, ka sievietes valkā vīriešu drēbes vai otrādi. Tās kļūst par universālu līdzekli dzimuma piederības, ādas krāsas un citu individuālo fizisko īpatnību apslēpšanai, vienlaikus uzsverot visai planētai kopīgās problēmas – pandēmiju un ekoloģiskās katastrofas draudus. Tā vai citādi masku kārti savās modes skatēs izspēlē arī tie modes nami, kuri publiku šokēt nevēlas, tādēļ piedāvā aizsegt seju daļēji (vai nu mutes, vai acu zonu). Pagaidām tiek lēsts, ka mīlestībai uz respiratoriem, balaklavām u. tml. lemts vien pāris gadu ilgs mūžs – kā jebkurai modes aktualitātei tas piedien –, tomēr iespējams, ka dažās subkultūrās un reģionos to lietojums ies tikai plašumā.

Uzvelc taču masku! Jeb ievērības cienīgas idejas

Alexander McQueen

Augstās modes meistari lieliski pārzina sejas masku simbolisko un eleganti teatrālo potenciālu. Modes drāmas ģēnijs Aleksandrs Makvīns, kurš savas karjeras gaitā (no 1995. gada pavasara/vasaras skates līdz pat 2009. gada rudens/ziemas kolekcijai) periodiski iztirzāja nāves tēmu ar dažādiem tās simboliem, izmantoja maskas, lai savas sievietes padarītu nevis par baiļu upuriem, bet to valdniecēm.

Viņa iemīto taciņu iet amata mantiniece – zīmola radošā direktore Sāra Bērtone. Piemēram, 2013. gada rudens/ziemas kolekcijas modeļu sejas viņa ieslodzīja žogus atgādinošās pērļu restēs.

Bora Aksu

Turku izcelsmes dizainers Bora Aksu savu jaunāko kolekciju izrādīja privātā 30 viesu prezentācijā Koventgārdenas Sv. Pētera baznīcas pagalmā. Visas modeles valkāja sejas maskas, viņu ballīšu kleitas un kostīmi atgādināja medmāsu tērpus, bet to autors pauda ticību drīzai cilvēces uzvarai pār pandēmiju, svinību idejai un labākai nākotnei.

Christian Cowan

Pārspīlētās maskas spoži ilustrē kolekcijas pamatideju – tā ir parodija par mūsdienu sabiedrības aizraušanos ar privātās dzīves eksponēšanu sociālajos medijos. Tiesa, kolekcijas tapšanas laikā Kristians Kovans nenojauta, ka sociālie mediji drīz kļūs par vienīgo iespējamo publisko izklaidi…

Christian Siriano

Amerikāņu dizainers Kristians Siriano nemaz nav mēģinājis izlikties, ka šajos bezcerības laikos piedāvās klientiem tikai praktisku apģērbu, jo šis ir laiks, kad ikvienam vēlams “vismaz uz 20 skates minūtēm aizbēgt no realitātes”. Taču maskas, kuras modeles valkāja 2020. gada septembrī, kolekciju demonstrējot, bija ērtas, dienas kostīmiem un vakartērpiem glīti pieskaņotas, turklāt dažas no tām ASV pilsoņiem uzstājīgi atgādināja: esiet apzinīgi, ejiet uz prezidenta vēlēšanām!

Comme des Garcons

“Ir gana daudz stilu, kas, tāpat kā panku kustība, mūsdienās ir zaudējuši savu reiz tik dumpīgo noskaņojumu,” preses relīzē paziņoja zīmols Comme des Garçons – un tā garīgā līdere Reja Kavakubo prezentēja savu dumpinieku Brīnumzemi: fantastiskus, kā ne no šīs pasaules nākušus tēlus un konstrukcijas.

Christian Dior

Sirreālisma un simbolisma iedvesmotās augstās modes kolekcijas centrālā tēma – maskas, kas nevis slēpj, bet īpaši izceļ modeļu acis, papildina tērpus un akcentē individualitāti. “Mums ir jādomā par sapņiem! Nesapņodams tu nespēsi arī noticēt tam, ka visas sliktās lietas reiz beigsies,” tagad šie dizaineres Marijas Grācijas Kjuri vārdi skan gluži pravietiski.

Jean Paul Gaultier

Žans Pols Gotjē labprāt papildina savas kolekcijas ar amizantiem elementiem un ir pratis radīt izsmalcināti fetišistisku noskaņu pat ar komiksu žanra vizuālajiem efektiem, supervaroņu galvassegām un sejas maskām.

Givenchy

Rikardo Tiši sejas masku tēmu ekspluatējis jau vairākkārt – viņa piedāvātās ir burtiski pielipušas ādai. Par tik izcilu sejas aizsega izpildījumu Givenchy var pateikties meikapa mākslinieku veiklajām rokām.

Gucci

Alesandro Mikēles uzstādījums vienmēr ir bijis dramatisks. Iepriekš aizrāvies ar adītajām balaklavām, 2019. gada rudens/ziemas kolekcijā viņš prezentēja pavisam īpašu sejas aizsargu plejādi – kā cepures, kā fetiša aksesuārus un dimantiem rotātas ķiveres. “Maska ir daļa, un maska ir viens vesels,” dizainers piebilda, uzsverot, ka maska slēpj un atklāj, aizsargā un sveicina, maldina – un tomēr sakārto idejas un priekšstatus.

Louis Vuitton

Medmāsiņas izsenis bijušas nerātnu lomu spēļu varones, bet Louis Vuitton šo arhetipiski seksīgo tēlu papildināja ar romantizētu drošības maskas variantu – mežģīnēm!

Maison Martin Margiela

Dizainers, kurš nekad nav parādījies publiski, nav sniedzis intervijas un atsedzis savu seju, slavenais beļģis Martēns Maržela ir spējis palikt anonīms visu savas modes karjeras laiku. Dokumentālajā filmā par zīmolu The Artist Is Absent (Mākslinieks nav klāt) viņš ir atzinies, ka lēmumu ar maskām aizsegt arī modeļu sejas sākumā diktējuši uzņēmuma ierobežotās finanses, taču ar laiku šāda taktika kļuva par zīmola vizītkarti – neredzams dizainers strādā ar tikpat neredzamiem modeļiem.

Marine Serre

Popkultūras slavenību iecienītais zīmols jau 2019. gadā prezentēja funkcionālas pretpiesārņojuma maskas, kas tapušas sadarbībā ar franču masku ražotāju R-PUR, un apokaliptisku pasaules vīziju. Koronavīrusa pandēmijas laikā Marina Sera ir pasludinājusi masku par nākotnes apģērbu, un tagad tās izaugušas no balaklavām līdz pat visu ķermeni sedzošiem kombinezoniem.

Moschino

Džeremija Skota 2019. gada pavasara/vasaras kolekcija ir dokumentēts modes tapšanas stāsts. Tērpus un modeļu ķermeņus rotā mākslinieciski otas pieskārieni un zīmuļa štrihi , bet par atgādinājumu, ka mums nav jāatbilst sabiedrībā valdošajiem anonīmo leļļu standartiem, kalpo modele bez sejas, ar piegriešanas manekena “standarta izmēra” kombinezonu un pārlielu metramēru kā šalli ap kaklu.

Richard Quinn

2018. gada pavasarī/vasarā koši debitējušā dizainera Ričarda Kvinna dāsnās apdrukas arī tagad klāj viņa modeļu augumus no galvas līdz kājām. “Man patīk grēcīgs skaistums – pat radot skaisti izšūtu vakarkleitu, vēlos, lai to valkā sadomazohistiski noskaņota meitene!” paziņojis modes mākslinieks, kurš nu vairs neaprobežojas ar ziedu rakstiem vien, bet modeļu sejas (un augumus) rotā ar pērļu kilogramiem…

Rick Owens

“Maskas kā tādas maniem apģērbiem piestāv, turklāt uzskatu, ka arī maskai ir balss – tā reklamē nepieciešamību rēķināties ar līdzcilvēkiem. Vari neticēt tai pats, bet maska raida vajadzīgo vēstījumu citiem,” paziņojis drāmas meistars Riks Ouenss, kurš seksīgās 2021. gada vasaras kolekcijas sietiņauduma kleitas simboliski ir darinājis no 2012. gada rudens kolekcijas maskām.

Schiaparelli

Par kolekcijas Animalia Fantasia iedvesmas avotu kalpojis modes nama dibinātājas sirreālistes Elzas Skjaparelli eklektisms. Slavenajam britu cepuru meistaram Stīvenam Džonsam izpalīdzot, modeles tika pārvērstas par flamingo, zelta lauvām un ziedu pušķiem.

Thom Browne

Pēc dabas būdams provokators, dizainers Toms Brauns mīl pārkāpt modes performances robežas, un viņa izpratnē vasaras pozitīvie simboli ir papildināmi ar adītām, tamborētām, rūtiņu rakstiem rotātām un pat ananasus atgādinošām sejas maskām.

Viktor & Rolf

Ekstremālākā masku forma – Viktor & Rolf augstās modes kolekcijā ar pārlielām leļļu sejām, kas, kā vēstīts aprakstā “iestājas par radošu, dažādu un ekoloģisku pasauli”. “Uzskatām, ka šobrīd realitāte ir ļoti jocīga – tad kāpēc gan neparādīt tās sirreālo pusi?” jautā dizaineri.