Pirmizrādi piedzīvos LTV dokumentālā filma "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā"
2021. gada 6. maijā plkst. 21.05 LTV1 un REPLAY.lv notiks Latvijas Televīzijas veidotās dokumentālās filmas “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” pirmizrāde, kas ļaus neklātienē pieredzēt vērienīgo visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojektu.
Izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā", kas tika izrādīta Orsē muzejā Parīzē
4. maijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) noslēdzās starptautiskā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, ko kopumā apmeklējuši 8057 interesenti (pilotprojekta ietvaros laikā no 21.04. līdz 04.05.2021. – 4040 cilvēki). Taču arī tie, kas nepaspēja klātienē iepazīt simbolisma virzienu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem, varēs to pieredzēt Latvijas Televīzijas jaunākajā dokumentālajā filmā.
Filma “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” stāsta par 19. un 20. gadsimta mijas periodu Latvijas kultūrā un simbolisma rašanos Eiropā, par mākslas attīstības ceļiem, robežām un pretrunām. Vienlaicīgi tā sniedz lielisku iespēju apskatīt ekspozīciju attālināti – ielūkoties smalkākajās mākslas darbu detaļās un, klausoties ekspertu atziņas, ieraudzīt jau zināmus darbus jaunā kontekstā. “Kamera reizēm ļauj mākslas darbos saskatīt tādas nianses, kādas nav iespējams redzēt ar neapbruņotu aci. Filmā būs ļoti daudz skaistuma,” atklāj režisore Linda Veinberga.
Projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr.art. Ginta Gerharde-Upeniece: “Laikā, kad ekspozīcija apmeklētājiem bija slēgta Covid-19 ierobežojumu dēļ, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā darbs pie projekta turpinājās – LTV1 uzņēma dokumentālo filmu par Baltijas simbolisma izstādi. Šobrīd varam uzdot jautājumu, vai tās nav jau zināmas un pašsaprotamas patiesības? Vai, runājot par profesionālās mākslas veidošanās laiku 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, ir iespējams radīt jaunu vēstījumu?
Un tomēr, filma pierāda, cik svarīgi ir gan atgādināt par simbolisma laika mākslu un māksliniekiem, kas tieši šādā atlasē veido kopīgu Baltijas mākslas ainu, gan paust šī brīža sajūtas par izstādi, gan pastāstīt, kā tapa šis projekts. Darba grupa, kas veidoja ekspozīciju Parīzē, Tallinā, Viļņā un Rīgā, ieguldīja emocijas, zināšanas, erudīciju un laiku – vairāk par ierasto ikdienas darbu. Tas izstādē un filmā ir jūtams virskuratora Rodolfa Rapeti referencē, Orsē muzeja prezidentes Lorānsas Dekāras atziņās, kā arī Baltijas muzeju direktoru – Sirjes Helmes, Arūnas Gelūnas, Māras Lāces komentāros.”
Ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja atbalstu filmu veidojusi LTV Kultūras raidījumu redakcijas komanda – režisore Linda Veinberga, scenārija autore Anete Konste, operators Uvis Burjāns un producente Dana Melzoba.
Dokumentālās filmas tapšanā piedalījās mākslas zinātniece, LNMM izstāžu kuratore Dr.art. Dace Lamberga, projekta “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” vadītāja Dr.art. Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas vēsturniece Dr.h.c.art. Edvarda Šmite, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Dr.hab.art. Eduards Kļaviņš, literatūrzinātnieks Pauls Daija, mākslas zinātniece Dr.art. Aija Brasliņa, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Dr.art. Kristiāna Ābele, dzejnieks un igauņu eposa “Kalevipoegs” atdzejotājs latviešu valodā Guntars Godiņš, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, mākslas restauratore Guna Kreislere un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
“Izstāde pierādīja, ka Baltijas māksla simbolisma laikmetā neapšaubāmi ir bijusi Eiropas līmenī. Esam pateicīgi Latvijas Televīzijai, kas savulaik devās uz Parīzi, uz Orsē muzeju, lai atspoguļotu izstādes programmas pasākumus, prezidentu diplomātiskās vizītes un uzrunas, sekoja notikumiem arī Tallinā un Viļņā un rezultātā spēja daudzos mozaīkas gabaliņus salikt kopā filmā, kas paliks kā vizuāla liecība par šo īpašo projektu Baltijai un mums visiem,” uzsver Ginta Gerharde-Upeniece.
Kā izstāde tapusi
Latvijas valsts simtgades izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē tika atvērta 2020. gada 19. novembrī. Tomēr jau 21. decembrī nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību muzeju publiskā darbība tika pārtraukta, tādējādi ievērojami ietekmējot izstādes apmeklējumu. Īstenojot pirmo Kultūras ministrijas pilotprojektu drošai kultūrvietu publiskās darbības atsākšanai, no 2021. gada 21. aprīļa līdz 4. maijam ekspozīciju varēja apskatīt tikai ar iepriekšēju reģistrāciju, un šo iespēju izmantoja 4040 apmeklētāji. Kopējais izstādes apmeklējums Rīgā ir 8057.
Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” kļuvusi par vienu no lielākajiem Latvijas reprezentācijas notikumiem ārzemēs. No 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam tā norisinājās prestižajā Orsē muzejā (Musée d’Orsay) Parīzē, ļaujot 236 079 mākslas metropoles apmeklētājiem tuvāk iepazīt Baltiju, tās mākslu, tradīcijas un kultūru. Pēc Orsē muzeja ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika parādīta Kumu mākslas muzejā Tallinā (11.10.2018.–03.02.2019.; 34 000 apmeklētāji) un Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā (25.07.–11.10.2020.; 24 000 apmeklētāji). Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā bija projekta pēdējā eksponēšanas vieta. Katrs no muzejiem piedāvāja savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu.
Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Kompjēņas un Blerankūras piļu un nacionālo muzeju direktors Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu.
