Modes dizainers Prabals Gurungs - zelta vidusceļš starp nepāliešu pieticību un amerikāņu vērienu

Austrumu dvēsele

Prabals Gurungs šogad svin apaļu jubileju - 40. dzimšanas dienu. Talantīgais modes mākslinieks ir dzimis Singapūrā, taču uzaudzis Nepālas galvaspilsētā Katmandu. Mācījies konservatīvā katoļu zēnu skolā un, pēc dabas būdams jūtīgs, maigs un sievišķīgs, vienmēr ticis apcelts: “Ārpus ģimenes neviens mani nenovērtēja. Taču, lai cik grūti klājies, esmu pateicīgs arī par šo dzīves skolu – tā mani norūdīja un iemācīja, ka nav slikti būt sev pašam, pat ja atšķiries no citiem.”

Prabals lepojas ar savu izcelsmi un apzinās atbildību, jo viņa panākumi pasaulei atgādina par mazo Himalaju zemi Nepālu un iedvesmo citus. “Nepāla ir ļoti nabadzīga vieta. Saņemu tūkstošiem vēstuļu no tautiešiem un ceru – mans piemērs viņiem rāda, ka arī viņu sapņi var piepildīties.”

Pats iedvesmojies no dzimtenes audumu krāšņajām krāsām, bagātīgajiem ornamentiem un oriģinālā rakstura, daļu Prabal Gurung kolekciju viņš rada sadarbībā ar nepāliešu amatniekiem. Tās caurstrāvo arī trūcīgajā bērnības zemē apgūtā cilvēcības mācība: “Nepālas pieredze man ļāvusi novērtēt un salīdzināt rietumus – ASV un Eiropu – un austrumus.

Mūs visus vieno tas, ka katrs cilvēks pasaulē vēlas tikt novērtēts. Zīmolam Prabal Gurung, kurš šogad svin savu 10.gadadienu, ir svarīga modes dvēseliskā puse, spēja saredzēt ikvienu un atzīt – tu esi vērtīgs, tavai esībai ir jēga un personīgi man tā ir ļoti svarīga!” 

Pirmā pietura nepālieša karjeras ceļā bija Ņūdeli Modes tehnoloģiju institūts, un Indijas iespaidi bija graujoši: “Tā ir neticama vieta, kur ir viss: no Bolivudas šarma, Chandi Chowk rajona audumiem, izšuvumiem un tekstūrām līdz Mumbajas ielām!” Studiju laikā Prabals stažējās vietējās apģērbu ražotnēs, modes namos un pat pie kolorītā indiešu modes dizainera Maniša Aroras.

1999. gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku, lai studētu Pārsona Dizaina skolā (pirmā kursa laikā saņemot Labākā dizainera balvu ikgadējā Parsons/FIT dizaina konkursā), bet pieredzi papildināja, stažējoties zīmolos Donna Karan un Cynthia Rowley, turklāt paguva četrus gadus pastrādāt par Bill Blass radošo dizaineru (zīmola preci pats raksturodams kā “amerikāņu sporta apģērbu ar augstās modes ideāliem”).

Krīzes augļi

2008. gadā modes namu Bill Blass slēdza. Nākamais jau bija ekonomiskās lejupslīdes gads, kad neviens modes nams nedz spēja, nedz tīkoja algot jaunus darbiniekus. Prabals bija spiests meklēt izeju pats saviem spēkiem. Ambiciozais bezdarbnieks ar 10 000 dolāriem pie dvēseles pārcēlās no sava mājokļa uz Bill Blass bijušo klientu ģimenei piederošu, mazu (un bezmaksas) studiju Īstvilidžā un izveidoja nelielu apģērbu kolekciju. Arī audumi bija aizlienēti no Bill Blass, šuvējas bija modes nama bijušās darbinieces. “Bill Blass stiliste Tīna Lākonena teica, ka man palīdzēs. Atbildēju, ka nevaru to atļauties, bet viņa uzstāja: “Prabal, es tevi mīlu, ticu tavam projektam un darīšu to par velti!”

Bez atalgojuma strādāja arī meikapa mākslinieki un vēl citi astoņi draugi, kuri gādāja par scenogrāfiju, kastingu un visu pārējo. “Pirmais cilvēks, kuru atvedu uz Īstvilidžas studiju, bija izdevniecības New York Times autors Ēriks Vilsons. Viņš man stingri piekodināja: “Lūdzu, neved šurp vairs nevienu!” Jā, tā bija maza un briesmīga studija, taču tieši tur viss sākās,” atceras dizainers. 2009. gada februārī Prabal Gurung oficiāli debitēja ar divu stundu prezentāciju Čelsijas Flag Art Foundation.

Pirmajā stundā ieradās Prabala draugi – mediju redaktoru un modes iepircēju asistenti –, kuri savai priekšniecībai sūtīja īsziņas ar lūgumiem ierasties. Atnāca Woman Wear Daily redaktore Bridžita Foulija, modes kritiķe Keitija Horina… “Un, kad nākamajā dienā atvēru WWD, – mana pirmā kolekcija tur bija uz vāka!”

Pagrieziena punkts

Prabala paziņa Zoja Saldana uzvilka viņa tērpu uz filmas Zvaigžņu ceļš pirmizrādi, bet aktrise Demija Mūra ierakstīja Twitter: “Jauns dizainers, kam pievērst uzmanību!” Lepnais jauneklis zvanījis mammai uz Nepālu un teicis – mammu, visas šīs aktrises valkā manus tērpus! Viņa atbildējusi: “Lieliski, apsveicu! Bet zini, kad ģērbsi ASV pirmo lēdiju Mišelu Obamu, tad arī parunāsim!”

Pēc gada Mišela Obama devās ziedot savu dizainera Džeisona Vu radīto inaugurācijas ceremonijas kleitu Smitsona institūta Nacionālā Amerikas vēstures muzeja Pirmo lēdiju kolekcijai – un todien bija uzvilkusi zīda kleitu no Prabal Gurung 2010. gada pavasara/vasaras kolekcijas. “Atkal zvanīju mammai – okei, parunāsim!” smaidot atceras dizainers. “Tas bija manas karjeras pagrieziena punkts, vēl aizvien atceros mammas vārdus: “Šie sasniegumi, atpazīstamība, tas viss, kas ap tevi notiek, vairs nav tikai tavs. Tas attiecas arī uz Nepālu, un tu pārstāvi šo valsti!””

Tolaik zīmolam Prabal Gurung bija tikai trīs algoti darbinieki, izpalīdzēja daži stažieri, un, neraugoties uz sasniegumiem publicitātes jomā, finansiālā situācija nebija spoža. Kad Prabals uzvarēja CFDA/Vogue Fund konkursā un ieguva arī CFDA Swarovski balvu, naudas godalgas ļāva turpināt darbu, radīt kūrorta kolekciju un rudens pirmskolekciju, pārcelties uz plašākām telpām (vispirms no 30 uz 74 m2, vēlāk uz pašreizējiem 460 m2). “Šķiet, pēc ceturtās skates New York Daily publicēja zīmola kolekciju un manu portretu ar virsrakstu “Zvaigzne ir dzimusi!”. Zvanīju brālim un māsai, teicu, ka komplimenti mani samaitās.

Bijām plānojuši pēc pāris gadiem nodibināt atbalsta fondu Nepālas iedzīvotājiem, taču sapratu, ka dzelzs jākaļ karsta un man pievērstā uzmanība nekavējoties jāvirza vērtīgākā gultnē. Kopš tā laika esam mainījuši uz labu 30 000 cilvēku dzīvi, un tas noticis, pateicoties modei,” dizainers stāsta par fondu Shikshya Foundation Nepal, ko 2011. gadā nodibināja kopā ar savu ģimeni. Tas palīdz nodrošināt ar izglītību trūcīgus Nepālas bērnus, bet pēc 2015. gada zemestrīces ziedojis miljonus dolāru, lai palīdzētu katastrofā cietušajiem.

Straujā karjeras augšupeja bija briedusi desmit stažēšanās un sagatavošanās gadus, Prabals nepamodās slavens vienkārši un uzreiz. “Esmu redzējis, cik strauji modes industrijas ļaudis ceļas un krīt, tāpēc to vērtēju ļoti pragmatiski. Tas, kas ir moderns šodien, tāds nebūs rīt, tādēļ sasniegumus es uztveru ar lielu pateicību un šķipsniņu sāls. Apzinos, ka man vēl daudzas jūdzes ejamas.”

Vērtības pret stereotipiem

Prabal Gurung, modes zīmolam ar dvēseli, ir vēl viens uzdevums – mainīt stereotipus. “Kad ienācu modes industrijā, valdīja uzskats, ka tie, kuri interesējas par modi un grib labi izskatīties, ir tukši un sekli. Patiesībā vizuālais iespaids un saturs modē nav nošķirami, un es ceru darīt visu, lai no Prabal Gurung skatēm cilvēki aiziet motivēti un iedvesmoti.” Tā kā modes industrija izceļas ar sašaurinātu priekšstatu par skaisto un ētisku tuvredzību, nepālietis par savu mērķi sludina skaistumu, kas iesaista katru, – šim jēdzienam atbilst jebkāds izmērs, vecums un ādas krāsa.

“Man ir svarīgi uzrunāt ikvienu sievieti – lai, tā teikt, ikvienai ir vieta pie galda,” pauž dizainers, kurš atzinies, ka augstu vērtē eleganci, sievišķību un inteliģenci. “Mani interesē cilvēks, kurš var uzturēt sarunu, ir zinātkārs un interesējas arī par citām dzīves jomām.”

Piemēri? Bijusī ASV pirmā lēdija Mišela Obama, aktrises Demija Mūra, Keita Blanšeta, Gvineta Paltrova, Zoja Saldana un Kerija Maligana. “Šķiet, ka esmu ģērbis visu vecumu, dažādu tautību, visu formu un izmēru pārstāves, bet tās vienmēr ir bijušas sievietes ar saturu. Viņu slava nav tukša slava…” Acīmredzot Prabala māte, uzņēmēja, kura spējusi viena uzaudzināt ģimeni, tikmēr darbojoties arī politikā, ir uzstādījusi augstu latiņu dēla sievietes ideālam.

Īpaša nozares problēmzona, kuru Prabals Gurungs negrasās ignorēt, ir mode lielāka izmēra sievietēm. “Modes industrijai kā tādai vidusskolas huligānei ilgi ir izdevies izvairīties no atbildības, taču digitālā pasaule visus procesus padarījusi caurredzamus un cilvēkiem devusi varu pieprasīt pārmaiņas. Zinu, ka neesmu vienīgais dizainers, kurš rada modi lielākos izmēros, bet ar to vēl arvien nepietiek.” Viņaprāt, vainojams modes mākslinieku drosmes trūkums un… slinkums. Radīt modi lielākām formām neesot grūtāk, jo atšķirīgas īpatnības ir arī 34., 36. un 38. izmēra ķermenim. Dizainera uzdevums ir risināt problēmas, “ne tikai zīmēt gliterus un izšuvumus”.

Par ārējo daili runājot, Prabalu valdzina ielu modē reti sastopamā elegance: “Vienmēr esmu gribējis radīt drēbes, kas sievietēm liek izskatīties skaistām, un aktuālās tendences mani interesē maz. Manā ģimenē vienmēr bijušas spēcīgas dāmas, tāpēc zinu, ka pucēšanās ir nopietns process. Mans uzdevums ir padarīt šo procesu vieglāku un patīkamāku!” Prabal Gurung modernā sievišķība ar roķīgu pieskaņu domāta tām, kuras tic kvalitātei, ilgtspējai un elegancei, sievietēm, kuras izprot sevi un savas attiecības ar pasauli.

Tā izskatās feminists

“Mode nav izolēta industrija. Mēs izmantojam kultūru, politiku, visu, kas notiek pasaulē, un mums vienmēr ir izvēle, vai dzīvot savā burbulī. Es to nespēju! Mode ir mana valoda un mans medijs, bet vienlaikus šī ir miljardu industrija, kas ietekmē gan ekonomiku, gan vidi,” dizainers Gurungs ir gan kritiski noskaņots, gan atklāts. “Man nav jāatvainojas par to, ka mani interesē kas vairāk par kleitas vīli!”

Divas nedēļas pirms 2017. gada rudens/ziemas kolekcijas prezentācijas dizainers mainīja skates koncepciju, jo nupat bija piedalījies dzimumu vienlīdzībai veltītajā Sieviešu gājienā Ņujorkā. Brīdināts, ka tas ir ļoti politisks gājiens, viņš atcirta: “Man vienalga par politiku, tā ir problēma, burtiski mūsu visu problēma!” Uz cīņas iedvesmas viļņa tapa slavenie tēkrekli ar saukļiem “Love is the Resistance” (Mīlestība ir pretošanās), “We Will Not Be Silenced” (Mūs neapklusinās) un “Nevertheless She Persisted” (Viņa tik un tā neatkāpās). Modele Bella Hadida aizkustināta raudāja, skatītāju pirmajā rindā sēdēja atbalsta komanda: žurnāliste un feministe Glorija Steinema, politiķe Huma Abedīna un pilsoņu tiesību aktīvists Derejs Makesons.

Dizainers turpināja iet atbildīgās modes ceļu, ar mūzām Bellu Hadidu, lielizmēru modeli Ešliju Greiemu un transseksuālo modeli Andreju Pejiču radot 2018. gada pavasara/vasaras kolekciju ar tēmturi #PGTShirtSeries, un nākot klajā ar jauniem uzsaukumiem – “Stronger in Colour” (Spēcīgāka krāsās), “Girls Just Want to Have Fundamental Rights” (Meitenes tikai grib savas pamattiesības) u. c.

“Jau kopš 2009. gada, pašiem zīmola pimsākumiem, esmu intervijās runājis par sieviešu un minoritāšu problēmām. Ja jau esmu dizainers, kurš par savām sekmēm un ienākumiem var pateikties sievietēm, man ir jāiestājas par viņām!”

Gan skaļš, gan patriotisks

Gurungs nebaidās izteikties arī Twitter un Instagram: “Mēs ik dienu mostamies ar biedējošām ziņām – netiek ievērotas cilvēktiesības, briest imigrācijas problēmas un klimata katastrofa. Ja tev ir auditorija un sociālā platforma, no kuras uzrunāt publiku, klusēšana, manuprāt, ir līdzdalība!” Šogad augustā par dizaineru rakstīja pasaules lielākie mediji, jo viņš paziņoja, ka boikotēs iepriekš izvēlēto zīmola jubilejas skates vietu – iepirkšanās centru Hudson Yards.

Iemesls – tas pieder miljardierim Stīvenam Rosam, bet Ross organizē dizaineram netīkamā ASV prezidenta Donalda Trampa līdzekļu piesaistīšanas kampaņu. “Mūsu, radošo cilvēku, sasniegumi ir privilēģija, kas padara mūs atbildīgus par savu rīcību,” pasludināja Gurungs. Savos Instagram un Twitter kontos viņš rakstīja: “Runa vairs nav par partijām, tā ir izvēle starp pusēm – labo un slikto vēstures pusi.”

Vispārzināms ir fakts, ka Trampa politika iestājas pret imigrantiem. Imigrants Prabals Gurungs sava zīmola 10 gadu jubileju svin ar 2020. gada pavasara/vasaras kolekciju, kurā uzdod jautājumu – “Who gets to be American?” (“Kurš drīkst kļūt par amerikāni?”). Tajā dominē amerikāniskās modes pamatelementi – karoga krāsas, džinsa audums, kovboju zābaki un retro skaistumkonkursu daiļavu cienīgas vakarkleitas –, audumu apdrukās izceļas ASV nacionālā zieda rozes motīvs.

Kolekcijas skatē puķu vainagi rotāja modeļu frizūras, ziedu pušķus viņas nesa arī rokās – šīs modes izrādes svarīgākā vēsts bija laipnība un pretimnākšana, ar kuru lielā Amerikas valsts sagaidīs ikvienu, neatkarīgi no ādas krāsas, dzimuma un auguma izmēra. “Man tas ir dziļi personisks jautājums. Lai gan manas saknes ir dzimtenē Nepālā, šī valsts ir manas mājas.

Amerika ir vieta, kur ir mana sirds. Es esmu amerikānis. Mums jāatceras un jāuzņemas atbildība par visām ASV vēstures versijām. Par spīti dziļajām brūcēm, kas sašķeļ mūsu vienotību, es ilgojos pēc Amerikas, kuras daļa reiz vēlējos būt, un ticu tai. 2020. gada pavasara/vasaras kolekcijā mēs sludinām cerību un drosmi – slavas dziesmu īstenajam Amerikas sapnim.”