Cilvēki
2019. gada 23. decembris, 12:16

Medicīnas doktore Agnese Ruskule: "Ja reizēm apēd to šokolādes gabaliņu vai izdzer vīna glāzi, nav sevi jāšausta"

Una Ulme

Pastaiga

Latvijas Preventīvās medicīnas asociācijas viceprezidente Dr. med. Agnese Ruskule (39) uzskata, ka pareizas rūpes par veselību un ārējo izskatu šodien atmaksāsies ilgtermiņā. Jautājām Agnesei par faktoriem, kuri ietekmē mūsu skaistumu, kādi paradumi vēlami vai maināmi mūsu ikdienā, lai izskatītos labi ikvienā vecumā.

Būt apmierinātai ar dzīvi

Izvēlējos studēt preventīvo medicīnu, jo Latvijā un arī Baltijā šis lauks vēl ir neskarts. Tas šķita interesanti – iet darīt ko tādu, kas vēl nav aptverts un kur tu vari būt pionieris. Un te nav runa tikai par maniem pacientiem. Daudz palīdzu saviem tuvajiem cilvēkiem un pati sev, savām emocijām. Mūsdienās ar veģetatīvo distoniju saskaras ļoti daudzi, tāpēc padziļināti pētu un pievēršos neirohormonu pētniecībai (neirohormonu noteikšanai). Sadarbojos ar psihoterapeitiem, jo arī viņi ne vienmēr tiek galā paši saviem spēkiem, un rezultāti ir ļoti labi. Šajā gadījumā tiek ieteikts dažādu pasākumu kopums, lai mazinātu neirohormonu nepareizo aktivitāti.

Mūsdienīgajai slimībai biežākais iemesls ir D vitamīna trūkums, ļoti labi palīdz dažādi uztura bagātinātāji – aminoskābes, omega-3 taukskābes, vitamīni. Nevajag dzert neapdomīgi un saujām, bet preventīvās medicīnas mērķis ir detalizēti analizēt konkrētā cilvēka veselības stāvokli. Ir jāvelta laiks vingrošanai, jogai, meditācijai vai citām fiziskām aktivitātēm. Ja kaut kas “izgājis” no ierindas vai pastāv slimību risks, tikai tad “spiest uz īstajām pogām”! Tomēr pats svarīgākais ir apmierinātība ar dzīvi. Ja tu reizēm apēd to šokolādes gabaliņu vai izdzer vīna glāzi, nav sevi jāšausta! Tas ir tāds cikls, dažādu faktoru kopums, kas pacientam ir jāiemāca.

Miegs

Lai ieviestu korekcijas dzīvesveidā, vajag sevi disciplinēt, un tas nav viegli. Sākot ar ēšanas, gulēšanas un telefona lietošanas paradumiem, jo, kā zināms, zilo ekrānu lietošana samazina melatonīna (miega hormona) sintēzi. Manā gadījumā vismaz astoņas stundas ilgs, kvalitatīvs miegs ir pats būtiskākais nosacījums. Ja smadzeņu darbība ir aktīva un ja labi neizguļamies, nakts laikā mēs nevaram atjaunoties, no rīta jūtamies noguruši un nākamā diena nav tik produktīva, kā varētu būt. Tāpēc gulētiešanas laiks, tāpat kā celšanās, ir jāplāno!

Meditācija

Mūsu ikdiena ir pārāk aktīva, tāpēc esmu iemācījusies uz brīdi no tā visa atslēgties meditējot. Nopērc austiņas, kuras slāpē apkārtējo skaņu, atrodi vietu, kur vari apsēsties un pabūt vienatnē. Palīdz dažādas lietotnes (The Breathing App, Headspace, Breathe), kas māca pareizi relaksēties un elpot ar diafragmu vai vēderu, atslābinot rokas, kājas un uz mirkli arī smadzenes. Lēna ieelpa un izelpa palīdz samazināt adrenalīna līmeni, kas stresa brīžos ir paaugstināts.

Pietiek tam veltīt piecas līdz piecpadsmit minūtes pāris reizes dienā – tik daudz laika meditācijai var atrast ikviens! Esmu dzirdējusi, ka arī Latvijā uzņēmumi sāk ieviest vietas tā dēvētajai pēcpusdienas spēka snaudai jeb “power nap”. Mēs nevaram izvairīties no ikdienas stresa, esam tikai cilvēki, bet varam izmantot metodes, kas mums palīdz atslēgties no ikdienas spriedzes un atjaunot enerģijas rezerves.

Sports un uzturs

Manā gadījumā sportošana nav smaga anaerobā slodze, bet ātra pastaiga, lēns skriešanas treniņš vai braukšana ar riteni. Tā kā melatonīna aktivitāti mazina arī sportošana un ēšana pirms gulētiešanas, sekoju līdzi maltīšu laikiem. Ievēroju tā dēvēto “intermittent fasting” jeb pārtrauktās badošanās principu, ļaujot organismam aptuveni 15 stundas atpūsties no pārtikas pārstrādes un tikmēr atjaunoties.

Attiecībā uz uzturu jāņem vērā, ka mūsu zeme ir noplacināta un produktos ir mazāk uzturvielu.. Tāpēc papildu uztura bagātinātāju, tostarp D vitamīna, uzņemšana ir pat ļoti vēlama. Tiesa, to nevajadzētu darīt haotiski, vispirms ir jāveic attiecīgas analīzes, lai konstatētu, kā tieši organismam pietrūkst, un tad to kompensētu.

Bez pārspīlējumiem

Gadiem ritot, mūsu šūnu atjaunošanās efektivitāte samazinās, tāpēc kosmetoloģijā atbalstu atjaunojošas procedūras, bet neesmu par hialuronskābes pārpildītām sejām. Injekciju rezultātam jābūt dabiskam, lai šīs nelielās korekcijas nebūtu redzamas. Tas prasa regularitāti, toties palīdz labi izskatīties – seja ir svaiga, tajā nav redzamas noguruma pēdas, un pacients ir apmierināts ar sevi. Tā ir māksla - radīt skaistumu bez pārlieku pamanāmām sekām. Lai ir tā krunciņa, bet lai tā ir glīta un kopta!

Tieši tāds ir preventīvās un estētiskās medicīnas mērķis – nepārspīlēt ar sejas injekcijām, jo tas ir ārējas iedarbības faktors. Jo vairāk ādā tiek ievadīts kaut kas svešs, jo vairāk tā cīnās, rezultātā ādā var rasties hronisks iekaisums – un tas var stimulēt ļaunu procesu attīstību. Tāpēc no piedāvātā injekciju klāsta atbalstu dažādas atjaunošanas procedūras – pīlingus, mezoterapiju, peptīdu injekcijas, biorevitalizāciju, individuālo asins aktīvo komponentu ievadi sejas ādā.