8 Latvijas dizaina pērles
Šogad Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs svin 30 gadu jubileju. Tai veltīta lielā izstāde Redzēts. Neredzēts. Izredzēts, kurā varam skatīt visas ievērības cienīgākās muzeja pērles, turklāt uzzināt, kā katra no tām nonākusi tā kolekcijā.
Romans Suta. Porcelāna šķīvji, 1925.
Māksliniekus Romanu Sutu un Aleksandru Beļcovu pierasts visur minēt kā pāri. Dzīvesbiedri un domubiedri, bieži – arī savu darbu līdzautori, viņi bija īsts radošais tandēms un spēcīgi ietekmēja viens otra daiļradi. 1924. gadā abi kopā ar grafiķi Sigismundu Vidbergu sāka strādāt porcelāna apgleznošanas darbnīcā Baltars, kur tapa absolūti unikāli mākslas priekšmeti, kas tika augstu novērtēti arī ārzemēs (1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē Baltars porcelāns ieguva divas zelta un vienu bronzas medaļu, vairākus darbus savai kolekcijai iegādājās Sevras porcelāna muzejs). Abi mākslinieki aizrāvās ar kubismu un konstruktīvismu, taču katram no viņiem bija arī savs individuālais stila jājamzirdziņš. Aleksandra bieži pievērsās krievu folkloras tēmai un pareizticības ikonogrāfijai, Romanu iedvesmoja latviešu folkloras sižeti, ko viņš drosmīgi miksēja ar sengrieķu un persiešu motīviem.
Sigismunds Vidbergs. Skices kaklasaišu apdrukām, 20. gs. 50. gadi.
Plašāka publika Sigismundu Vidbergu pazīst kā izsmalcinātāko no erotomāniem Latvijas mākslas vēsturē. Pēc tam, kad tika publicēts slavenais cikls Erotika (1926.) un ilustrācijas Kamasutrai (1931.), šis zīmogs viņa mākslai palika uz mūžu. Taču Vidbergs bija arī t. s. nopietno grāmatu grafiķis (ilustrējis Manonu Lesko un Odiseju), preses iecienīts zīmētājs un karikatūrists, 20. gados pat Ilustrētā Žurnāla redaktors, turklāt baleta izrāžu scenogrāfs un tērpu mākslinieks. Savulaik mācījies vitrāžas mākslu pie Kārļa Brencēna, apgleznoja Aglonas bazilikas logus. 1944. gadā mākslinieks devās trimdā uz Vāciju, vēlāk nogruntējās ASV, kur bija spiests strādāt algotu darbu, cita starpā pelnot iztiku ar audumu rakstiem: zīmēja skices kaklasaišu un vīriešu pidžamu audumiem un pats apstaigāja ražotājus, piedāvājot tiem savas idejas. Šīs skices Rīgas muzejam atdevusi mākslinieka vedekla Anna Vidberga.
Marta Zariņa-Ģelze, dizains Swatch pulkstenim Uzvaras kliedziens, 2012.
Jaunās un talantīgās dizaineres Martas Zariņas-Ģelzes mūžs aprāvās traģiski agri, taču viņa paspējusi paveikt gana daudz. Prestižajā konkursā Art Rules Swatch Design, ko sadarbībā ar Pasaules snovborda tūres organizētājiem rīko Šveices pulksteņu ražotājs Swatch, Marta pārspēja 1300 konkurentus no 90 valstīm un uzvarēja ar savu dizaina versiju 2012./2013. gada tūres pulkstenim un tās galvenajai balvai. Viņas darba Uzvaras kliedziens ideja bija vienkārša un ģeniāla – čempiona gaviļu sauciens tiek grafiski pierakstīts kā skaņu vilnis. Šo pulksteni muzeja kolekcijai dāvinājuši Martas Zariņas-Ģelzes vecāki, pazīstamie mākslinieki Vija Zariņa un Kaspars Zariņš.
Jūlijs Madernieks. Gobelēns Staburags, 20. gs. 20. gadi.
Jau vairāk nekā 50 gadus leģendārā Staburaga klints, viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem simboliem, dus dziļi zem Pļaviņu HES ūdeņiem. Taču mākslinieks Jūlijs Madernieks, kurš bija Staburagu skatījis savām acīm, savulaik to iemūžināja gobelēnā. Viens no latviešu mākslas nacionālā romantisma virziena pārstāvjiem kļuva slavens galvenokārt pateicoties saviem stilizētajiem latvju rakstiem. Pēc viņa ierosmes un piemēra tautiskos ornamentus sāka izmantot grāmatu grafikā un uz mēbeļu virsmām, dekoratīvo audumu un paklāju rakstos. Gobelēns Staburags ir Madernieka daiļradei netipisks – nevis abstrakti izrakstīts, bet attēlo pavisam reālistisku ainavu. Savukārt muzeja darbinieku stāsts par šā eksponāta nonākšanu DMDM krājumā ir pavisam neticams: 1989. gadā, kad muzejs bija tikko atvērts, gobelēnu šurp atnesusi kāda kundze, kura vēlējusies palikt anonīma. Uzzināt dāvinātājas vārdu tā arī neizdevās.
Bruno Birmanis. Tērps Karaliene (Elizabete) no kolekcijas 13 sievietes, kuras es (vēl) neapprecēju, 2011.
Ar ko izceļas šis tērps? Kupla, balta kleita, kura iztālēm šķiet šūta no zīda, patiesībā tapusi no 1100 celofāna maisiņiem, kādi dabonami katrā lielveikalā! Neko citu no Bruno Birmaņa – dizainera, kuru par banālu nekādi nenosauksi, - nemaz nebūtu vērts gaidīt. Vēsturē šis vīrs iegājis kā Nepieradinātās modes asamblejas (1990.–1999.) dibinātājs – un tolaik Asambleja bija visradikālākais modes šovs visā postsovjetiskajā telpā. Uz Rīgu tās viesu statusā brauca Pako Rabane, Endrū Logans un Zandra Rouza, tās dalībnieki bija Andrejs Barteņjevs, Jozs Statkevičs un pat Aleksandrs Makvīns (tobrīd Londonas Sentmārtina koledžas students). Kolekcija ar intriģējošo nosaukumu 13 sievietes, kuras es (vēl) neapprecēju, ko Birmanis pirmoreiz demonstrēja Nacionālajā mākslas muzejā 2011. gada oktobrī, bija tapusi kā savdabīgs veltījums Asamblejai. “Gandrīz viss, ko es esmu radījis, nonācis privātkolekcijās vai grimis aizmirstībā,” tolaik teica modes dizainers. “Tādēļ to, kas vēl ir atlicis, esmu nolēmis dāvināt muzejam. Uzskatu, ka mūsu bērniem jāzina mūsu modes vēsture, un arī es esmu pieticīga tās daļa.”
Kārlis Brencēns. Vitrāža Gailis sniegā, 1904.
Šis ir viens no populārākajiem darbiem muzeja ekspozīcijā. Spilgts, izteiksmīgs, 20. gadsimta sākuma jūgendstilā ieturēts, tas uzreiz saista skatītāja uzmanību. Vitrāžas varonis – gailis ir arī viens no Rīgas simboliem. Turklāt šoreiz tas iekļauts nestandarta formātā – parasti gaiļus attēlo bravūrīgus un lepnus, uz vasarīgas ainavas fona, bet te putns teju ieputināts sniegā. Starp citu, šis gailītis izpelnījies lielu popularitāti Francijā (nav brīnums, jo tas ir arī franču nācijas simboliskais putns), kurp Kārlis Brencēns devās stažēties, tikko aizstāvējis Pēterburgas A. Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas diplomu. Vēlāk Kārlis Brencēns kļuva par Latvijas galveno vitrāžistu un darināja logu mākslas darbus gan patstāvīgi, gan pēc turīgu klientu pasūtījumiem (starp viņa talanta cienītājiem bija, piemēram, Benjamiņu pāris).
Juris Mednis. Divu komponenšu pudele, 1983.
Astoņdesmitajos visā pasaulē populārs kļuva plastmasas pudeļu dizains. Savu ieguldījumu šajā virzienā devis arī latviešu izcelsmes amerikāņu dizainers Juris Mednis (dzimis 1937. g. Latvijā). Interesanti, ka dizaina vidē viņš nonāca no banku sfēras – būdams Kolumbijas Universitātes absolvents, Mednis sekmīgi strādāja lielās ASV bankās, vienā tām bija arī prezidents, taču pēcāk krasi mainīja darbības lauku. Viņa izgudrotais iepakojuma dizains bija gana asprātīgs un praktisks. Dubultpudele ir konteineru moduļu sistēma, kura ļauj iespaidīgi (par 90%!) ietaupīt telpu, transportējot dažādus šķidrumus. Šī pudele ir saņēmusi vairākas prestižas dizaina balvas un ir iekļauta Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) kolekcijā.
Izstāde Redzēts. Neredzēts. Izredzēts, Dekoratīvās mākslas muzejs, no 11. jūlija līdz 15. septembrim, lnmm.lv
