Ko pamanīja un novērtēja Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 žūrija?
Izvērtējot 45 konkursam pieteiktos objektus, 11 izcilākos no tiem izvēlējās Atlases žūrija, kuras sastāvā darbojās arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts. Savukārt uzvarētājus – Arhitektūras gada balvas ieguvējus noteica starptautiska Fināla žūrija: arhitekti Igns Ogints no Lietuvas, Indreks Neks no Igaunijas un Anabela Varona no Spānijas. Laurus šogad plūca objekti reģionos, kā arī starptautisks pilsētplānošanas pasākums.
Zelta ananass - Sāls māja Pāvilostā
Autori: Brigita Bula arhitekti (Brigita Bula)
Privātmāju, kuras vienstāva apjoma šķērsgriezums aizgūts no pilsētiņas zvejnieku māju plānojuma un kas būvēta no abpusēji ar kaļķi apmestiem bieziem, monolītiem blokiem bez papildu siltinājuma, pirmās kārtas žūrija nodēvējusi par pārdomātu, konceptuālu un poētisku mākslas darbu, par alabastra skulptūru, kas, mainoties apgaismojumam, maina arī savu raksturu. “Kā spēcīgs un mainīgs fons ir ainava, kuru neapnīk vērot tāpat kā pašu ēku. Dabīgā pļava, oļi, betons, stikls, pelēkā koka sēta rada bagātu materiālu klātesamību un izceļ Sāls mājas balto, smalko faktūru. Arī interjers veidots vienkāršs, viengabalains, bet ar daudzām oriģinālām niansēm, faktūrām, dizaina risinājumiem.” Fināla žūrija atzīmē ēkas pārdomāto vienkāršību un vienlaikus ekstravaganci, kas panākta, vienkāršus materiālus apvienojot ar gudru arhitektūras domāšanu. Viņuprāt, ēkas apjoms harmoniski iederas ainavā un saplūst ar jūru.
Sudraba ananass - MadCity Riga 2018
Autori: SIA Grupa93
Pērn Rīgā pirmoreiz notika starptautisks pilsētplānošanas pasākums par tēmu Pilsēta un nauda, kura laikā uzstājās un savās idejās dalījās pasaulē atzīti arhitekti, pilsētplānotāji un urbānisti, kā arī tika organizētas komandu sacensības par tēmu VEF un apkārtējās teritorijas uzlabošana. “Rīgas kontekstā šis ir inovatīvs veids, kā risināt pilsētplānošanas problemātiku, izceļot to ārpus klusiem un reizēm nepieejamiem ierēdņu kabinetiem, iesaistot iespējami daudzas ieinteresētās puses, iedzīvotājus, dažādu jomu studentus un profesionāļus, kā arī – skatam no malas – ārvalstu speciālistus. Atraktīvā veidā uzdoti ļoti nopietni, pat neērti jautājumi un risināti attīstības scenāriji pilsētas “karstajos punktos”. Rezultātā iegūts daudz svaigu ideju un viedokļu, procesa laikā stimulējot dažādu interešu grupu iesaisti savas pilsētas nākotnes attīstības modelēšanā. Tā ir demokrātiska plānošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, līdz ar to – atbalstāma un veicināma,” uzskata Atlases žūrija. Šo domu papildina arī Fināla žūrija: “Idejas var būt daudz ietekmīgākas nekā ēkas, tāpēc ir svarīgi, lai būtu platforma, kur šīs idejas izplatīt.”
Sudraba ananass - Lubānas kapličas jaunbūve
Autori: SIA MAAJA skan (Vita Škapare, Jānis Pomerancevs)
Caurspīdīgā un lubiņām apdarinātā lakoniskās formas jaunbūve tāda tapusi, pateicoties pozitīvajai arhitektu sadarbībai ar pašvaldību. “Krusta forma, kas redzama gan ēkas plānojumā, gan stiklu dalījumā, neuzbāzīgi un smalki veido kapličas apjomu un arī idejisko pamatojumu. Kapličas risinājums, ko it kā nevarētu nosaukt par ļoti oriģinālu piegājienu laikmetīgajā arhitektūrā, ir drosmīgs un unikāls piemērs šajā reģionā, turklāt pārliecinoši raksturo arhitekta smalko kompozīcijas un materiālu pielietošanas izjūtu. Izvēlētie ēkas apdares materiāli – lubiņas, koks, stikls – it kā turpina ainavu un konceptuāli saista vizuālo tēlu ar garīgo pasauli, ēkai piešķirot daudznozīmību, saikni ar dabu, ideju par nemirstību. Materiālu izmantojums akcentē lokālās vides krāsas, tekstūras un senās apdares tehnikas, kas netiešā veidā saistāmas ar latvisko identitāti,” uzsver Atlases žūrija. Starptautiskā Fināla žūrija novērtējusi ēkas rāmo, nomierinošo un pieklusināto atmosfēru, iekštelpu saplūšanu ar apkārtējo vidi un skaidro vēstījumu, ka ēka kalpo kā “portāls uz citu esību”. “Ļoti smalks mūsdienu arhitektūras apvienojums ar tradicionālajiem arhetipiem,” tā secinājusi.
Sudraba ananass - Bērnu balva Latvijas arhitektūrā Zirnis (piešķir izglītības projekta Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks dalībnieku žūrija) Alūksnes Bānīša stacija
Autori: SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs (arhitekti Ināra Caunīte, Jānis Caunītis, Andris Caunītis, inženieri – Irēna Boks, Ilmārs Andrējevs-Empelis, Verners Langenfelds, Raimonds Bokta, Aija Gaile; ekspozīcijas koncepcija, dizains, realizācija – dizaina birojs H2E (Ingūna Elere, Holgers Elers, Mārtiņš Vītols, Charlotte Blödel, Laura Lorence, Aiga Beinaroviča, Dagnija Balode, Evija Lukstiņa)
Rekonstruētā kādreizējās Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa lielākā vērtība ir tā telpās izveidotā laikmetīgā multimediālā ekspozīcija par valsts nozīmes vēstures pieminekli – šaursliežu dzelzceļa līniju Alūksne-Gulbene. “Šo ēku var lasīt kā stāstu. Tas ir stāsts par kustību, kas virza mūs,” savu viedokli formulējusi starptautiskā žūrija. Atlases žūriju uzrunājis pārdomātais un viegli uztveramais vizuālais tēls, kas izpaužas gan ēkas arhitektūrā, gan interjerā, gan izstādes iekārtojuma risinājumos: “Stāstu par bānīša vēsturi šeit pauž ne tikai izstāde un tās objekti, bet arī pati ēka – ar atklātajām koka konstrukcijām, ar telpu pārsteidzošo plašumu, nesamākslotību un skaidru funkcionālo risinājumu. Simpātiska ir pašu alūksniešu iesaistīšanās projekta realizācijā, piegādājot vēsturisko materiālu grīdu un sienu izveidei, kā arī arhitekta, izstādes dizaineru un pasūtītāju savstarpējā sadarbība un azartiskā attieksme pret ēkas atjaunošanas procesu.”
Žūrijas īpašo atzinību izpelnījās Lielplatones muižas vešūža (veļas mājas) restaurācija.