Kultūras gardēžiem: romantikai veltīta izstāde Romantiskās dzīves muzejā Parīzē
foto: Publicitātes foto
Romantiskās dzīves muzejs Parīzē.
Dzīvesstils

Kultūras gardēžiem: romantikai veltīta izstāde Romantiskās dzīves muzejā Parīzē

Una Meistere

Pastaiga

Romantikai veltīta izstāde Romantiskās dzīves muzejā – kaut kas tāds iespējams tikai Parīzē, visromantiskākajā no pasaules pilsētām. Arī pats muzejs ir īpašs, viena no teju slepenajām adresēm, kur, klīstot pa tūristu pārpilno Monmartras apkaimi, diezin vai nejauši iegriezīsieties.

Koku ieskautā 19. gadsimta sākuma itāļu stila ēka gaišzaļā pistāciju tonī savulaik celta kā privāta rezidence – leģendārā franču romantisma stila gleznotāja Arī Šefēra mājvieta un darbnīca. Ātri vien tā iemantoja slavu arī ar savām intelektuāli bohēmiskajām ballītēm. Dikenss, Žorža Sanda, Lists, Šopēns, Delakruā, Berliozs, Turgeņevs...

foto: Publicitātes foto
 Luī Arsāns (1777.–1860.). Emīla de Žirardēna kundzes Delfīnas Gē protrets, 1824.
Luī Arsāns (1777.–1860.). Emīla de Žirardēna kundzes Delfīnas Gē protrets, 1824.

Villas viegli čīkstošo koka grīdu reiz deldējis teju viss Parīzes intelektuālais zieds. Villa kļuva arī par skatuvi Šopēna un Žoržas Sandas astoņus gadus ilgajam un  trauksmainajam mīlas stāstam, kura atblāzmu šobrīd izspēlē muzeja pastāvīgā ekspozīcija.

foto: Publicitātes foto
Fransuā Luī Dežins (1784.–1844.). Rekamjē kundzes salons, 1826.
Fransuā Luī Dežins (1784.–1844.). Rekamjē kundzes salons, 1826.

Ēka tika atvērta publikai 1987. gadā, un tās rekonstrukcijas projekta autors ir pazīstamais franču interjera dizainers, dekadentu sajūtu lielmeistars Žaks Garsija. Klīstot pa miniatūro muzeju, šķiet, ka viņam izdevies tā telpās sagūstīt laiku, uzšķiļot sen pagājušu sajūtu un emociju mirkļus.

Šo gaisotni koši ietonē izstāde Romantiskā Parīze, 1815. – 1848. Literārie saloni – 100 mākslas darbi, kostīmi un manuskripti, kas ilustrē Parīzes romantisma perioda mītus un leģendas. Īpaši izstādei radīta audio instalācija, kur Parīzes literāro salonu lauvu tekstus lasa mūsdienu aktieri.

foto: Publicitātes foto
Ogists de Šatijons (1813.–1881.). Teofils Gotjē, dzejnieks, rakstnieks un kritiķis, 1839.
Ogists de Šatijons (1813.–1881.). Teofils Gotjē, dzejnieks, rakstnieks un kritiķis, 1839.

Muzeja dārzā ir arī neliela tējnīca, pavisam noteikti – viena no šarmantākajām Parīzē, kur koku paēnā, lielpilsētai neraksturīgā klusumā varat nobaudīt vairāk nekā duci dažādu tēju un našķu. Jāņem gan vērā, ka tā atvērta tikai no maija līdz septembrim.

foto: Publicitātes foto
 Emīls Deruā (1820.–1846.). Šarls Bodlērs, 1844.
Emīls Deruā (1820.–1846.). Šarls Bodlērs, 1844.

16, rue Chaptal
Paris 75009

museevieromantique.paris.fr
Līdz 15. septembrim.

Tēmas