Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Publicitātes foto

Modes muzejā Rīgā šobrīd valda ekstravagantā 80. gadu mode 4

15. maijā 14:28
Pastaiga
No 15. maija Modes muzejā (Grēcinieku ielā 24) skatāma jauna un krāšņa izstāde «Spožie astoņdesmitie», kas veltīta ekstravagantajai 80. gadu modei. Izstāde tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. Daudzu spilgtu franču, japāņu, amerikāņu un itāliešu modes dizaineru radīto tērpu vidū izstādē būs apskatāmi arī vairāki sevišķi vērtīgi eksponāti.

Kaut gan 80. gadu modei raksturīgi vairāki spilgti virzieni, to nereti mēdz dēvēt par pēdējo stilistiski vienoto modes desmitgadi. 80. gadu modei raksturīgs atpazīstams un atmiņā paliekošs siluets, kura galvenā iezīme ir apgrieztas trapeces forma, tātad akcentēti un paplatināti pleci. Lai vizuāli līdzsvarotu platos plecus, modē nāca apjomīgas frizūras un tikpat apjomīgi aksesuāri un bižutērija.

Nozīmīgs ir jaunais sievietes tēls, kas kļuva populārs 80. gados – tā ir sieviete-uzvarētāja un sieviete-vadītāja. Pa dienu šī pašapzinīgā būtne iekaro birojus un biznesa pasauli, bet vakarā pārtop apburošā, pavedinošā un bīstamā plēsoņā, kas ģērbusies spožā tērpā.

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Rātnos biroju kostīmiņus 80. gados nomainīja tā saucamais «power dressing» stils – žaketes ar paplatinātiem pleciem un īsi, pieguļoši svārki, ko papildināja augstpapēžu kurpes. Savukārt vakara apģērbā joprojām dominēja disko stilistika: gari, slaiki tērpi, kas šūti no spīdīgiem, metalizētiem, bieži vien elastīgiem audumiem. 

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Muzejs īpaši lepojas ar iespēju parādīt apmeklētājiem Modes muzeja krājuma jaunieguvumu – elegantās franču kinodīvas Katrīnas Denēvas žaketes, ko dizainējis Īvs Senlorāns. Šie tērpi iegādāti gada sākumā notikušajā vērienīgajā aktrises tērpu izsolē, ko rīkoja «Christie’s». Katrīnu Denēvu un Īvu Senlorānu saistīja gadu desmitiem ilgusi draudzība.

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Pirmoreiz viņi tikās 1965. gadā, kad Denēvai bija vien 22 gadi un viņu grasījās stādīt priekšā Anglijas karalienei – aktrise nolēma, ka tērpu šim īpašajam gadījumam pasūtīs pie Senlorāna. Viņš arī dizainēja jaunās aktrises tērpus lomai Luisa Bunjuela kulta filmā «Dienas skaistule» (1967).

Vēl viena izcila eksponātu grupa tapusi franču modes enfant terrible Žana Pola Gotjē modes namā – tie ir tērpi no viņa 1986. gada rudens–ziemas kolekcijas «Krievu konstruktīvisti». Šī ir viena no slavenākajām Gotjē kolekcijām un savulaik tapusi kā reakcija uz Padomju Savienībā notiekošo: 1985. gadā par PSRS vadītāju kļuva Mihails Gorbačevs, kurš aizsāka nozīmīgas pārmaiņas – tā saucamo Pārbūvi, kā arī Atklātības politiku.

Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Gotjē, radot kolekciju, pievērsās īsam, bet spilgtam periodam 20. gadsimta sākuma mākslā, kad mākslinieki un dizaineri – Aleksandrs Rodčenko un Gustavs Klucis, Varvara Stepanova un Ļubova Popova – meklēja jaunajai pasaulei atbilstošas dizaina formas.

Foto: Publicitātes foto

Savas kolekcijas tērpos un drukātajos materiālos Gotjē izmantoja atsauces uz konstruktīvistu grafisko dizainu. Arī izstādē redzamos kolekcijas tērpus rotā kirilicā aplicēts dizainera vārds, lineāras un ģeometriskas formas Gotjē iecienītajās atturīgajās krāsās ar sarkaniem akcentiem.

Izstādē «Spožie astoņdesmitie» eksponēti arī daudzu citu ietekmīgu desmitgades dizaineru darbi (Thierry Mugler, Givenchy, Comme des Garçons, Versace, Issey Miyake, Azzedine Alaïa), kā arī spilgtās un ekstravagantās ielu modes piemēri. 

Neliela daļa ekspozīcijas veltīta 80. gadu modei Latvijā un sasaucas ar trim īpašām gadadienām, ko šogad atzīmējam: aprit 30 gadu, kopš 1989. gadā sākās Berlīnes mūra demontāža, iezīmējot dzelzs priekškara krišanu.

Un vēl šogad aprit 70 gadi, kopš sāka darbu leģendārais Rīgas Modeļu nams, un 70 gadi, kopš sāka iznākt žurnāls «Rīgas Modes», ko ar pateicību atceras vesela paaudze. Līdz ar igauņu «Siluetu» tas uz ilgu laiku kļuva par modes tendenču un stila popularizētāju milzīgajai valstij, kurai bija ierobežota piekļuve informācijai. 80. gados Eiropu vēl aizvien sadalīja tā saucamais dzelzs priekškars, kas noteica miljoniem cilvēku dzīvi Centrālajā un Austrumeiropā, tostarp šeit, Latvijā.

Foto: Publicitātes foto

Informācijas cenzūra, kā arī preču trūkums, bez šaubām, ietekmēja modi sociālistiskā bloka valstīs. Brīvs tirgus tajā nepastāvēja, jaunus apģērbu modeļus katrā republikā izstrādāja Modeļu nams. Toties cilvēki, deficīta spiesti, saglabāja izcilas rokdarbu un šūšanas prasmes – ar radošu izdomu un čaklām rokām interesanti ģērbties bija iespējams arī Padomju Savienībā.

Izstāde Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2019. gada oktobra beigām. Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas un Modes muzeja krājuma papildinās video- un audiomateriāli, fotogrāfijas, plakāti, žurnāli. Izstādes ietvaros notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par 80. gadiem. Tiks saglabāta arī iepriekšējo izstāžu tradīcija – apmeklētājiem būs iespēja piemērīt izstādes stilistikai atbilstošus tērpus, kā arī aizpildīt īpaši izstādei sagatavotu testu.

Saistītās ziņas

Dabīgs mirdzums, 80. gadu atblāzma un panku stils - kādas ir šā gada aktuālās meikapa tendences
Viktorijas Bekhemas jaunākajā kolekcijā - 80. gadu krekli un džemperi ar augstu apkakli
Žana Pola Gotjē 80. gadu revolūcija: "Vīrišķību nenosaka drēbes, tā nāk no tevis paša" 1