Svingojošās Londonas karaliene. 10 fakti par britu modes leģendu Mēriju Kvantu
6. aprīlī Londonas Viktorijas un Alberta muzejā tika atklāta vērienīga Mērijas Kvantas darbu retrospektīva. Leģendāro britu dizaineri mēdz dēvēt par mini kleitu māti, un šogad 11. februārī viņa svinēja 85 gadu jubileju. Lēdija Mērija Kvanta, Britu Impērijas ordeņa kavaliere, sen nokāpusi no lielās modes skatuves, taču viņas vārds ir spoži ierakstīts vēsturē.
Kvantas stils, kas iemiesoja nemierīgās 60. gadu Londonas noskaņu un garu, ir iekļauts 20. gadsimta modes klasikas fondā un turpina iedvesmot modes dizainerus joprojām.
2009. gadā Lielbritānijas Karaliskais pasts laida klajā valsts dizaina nozares simtgadei veltītu pastmarku sēriju, kurā iekļāva desmit slavenus priekšmetus un plašākas dizaina parādības kā britu 20. gadsimta dizaina simbolus.
Zelta vērtes desmitniekā bija kā sarkanās telefona būdiņas, tā slavenā Londonas metro shēma un arī melna Mērijas Kvantas mini kleita – kārdinošā saldēdiena vārdā nosauktais modelis Banana split. Šajā kompānijā Kvanta bija vienīgā modes pārstāve. Kāpēc? Jo tieši viņa pirmā izveda britu modi starptautiskajā arēnā. Un, lielā mērā tieši pateicoties viņai, Londona kļuva par vienu no pasaules modes galvaspilsētām, bet jēdziens “britu stils” atsvabinājās no tvīda smaržas, lai kļūtu par visa visprogresīvākā un visaktuālākā sinonīmu.
Līdz 20. gadsimta 50. gadiem jauniešu modes kā tādas nemaz nebija: tikko beigusi valkāt bērnu drēbes, meitene uzreiz pārvērtās par samazinātu pieaugušas dāmas kopiju.
Revolucionārām pārmaiņām nobriedusi izrādījās kara un pēckara gados dzimusī paaudze – jaunieši, kuri vairs negribēja dzīvot pēc vecāku likumiem, kas iegrožo viņu brīvību. Dumpis notika visās dzīves frontēs, un viena no dumpiniecēm bija skolotāju ģimenē uzaugusī Mērija Kvanta.
Viņu nemaz nevilināja izredzes valkāt garlaicīgus kostīmiņus, vecmodīgas frizūras un retro rotaslietas māmiņas gaumē. Neuzrunāja – jo īsti nepiestāvēja – arī Diora new look lellīgā sievišķība, bet jauna, dinamiskajai pilsētas ielu un darba dzīvei atbilstoša mode vēl bija tapšanas stadijā.
Mūsdienās Mēriju Kvantu dēvētu par trendseteri. Aizrāvusies ar sava personīgā stila radīšanu – prasmīgi izceļot slaidās kājas, lai novērstu uzmanību no un mazāk izsmalcinātiem sejas vaibstiem un citām ķermeņa daļām, – viņa pamanījās jauno apģērbu valkāt tik pievilcīgi, ka tādu nekavējoties iekāroja arī citas meitenes. Šo talantu Mērija pārvērta komerciālā veiksmē, ar Londonas ielu subkultūru iepazīstinot visas pasaules jauno paaudzi.
Viss sākās ar mazu bodīti Bazaar. 1955. gadā Mērija atvēra to kopā ar dzīvesbiedru Aleksandru Planketu-Grīnu Londonas Kingsroudā. Nama pagrabā iekārtojās restorāniņš, kur saimniekoja Aleksandrs, bet augšā Mērija pārdeva raibu raibās lietas, ko bija iepirkusi uteņos vai no mazpazīstamiem ražotājiem.
Vietiņa bija iecienīta, tur apgrozījās visa Londonas bohēma, un tirdzniecība gāja no rokas. Drīz Mērija izlēma radīt pati savu preci: pabeidza šūšanas un piegriešanas kursus, pieņēma darbā šuvējas, izvērsa īstu ražošanu.
1961. gadā pāris atvēra vēl vienu veikalu Bazaar, bet jau 1963. gadā Mērijas Kvantas apģērbu eksportēja uz ASV. Ar to sākās viņas starptautiskās slavas gājiens.
Modes vēsturē Mērija Kvanta iegājusi kā minisvārku izgudrotāja. Kas nav pavisam patiesi, jo saīsinātā mode pasauli iekaroja pakāpeniski, jau kopš 20. gadiem. Arī uz podija īsos svārciņus pirmie uzveda citi dizaineri – Andrē Kurēžs, Džons Beitss, Pjērs Kardēns.
Taču tieši Kvanta izdomāja modes terminu “mini” (pagodinot sava laikmeta kulta automobili Mini Cooper) un pirmā veltījusi mini apģērbam – un tikai mini apģērbam! – modes skati. 60. gadu vidū mini mode jau bija sabiedriski nozīmīga parādība un ietekmēja pat Anglijas karalienes stilu – Viņas Majestātes svārku garums bija ievērojami sarucis.
1966. gadā Mērija Kvanta no Elizabetes II rokām saņēma Britu Impērijas ordeni par eksporta un vieglās rūpniecības attīstīšanu. Tiesa, daļa publikas dzēlīgi melsa, ka balva tiek piešķirta par citiem nopelniem – minikleitām pienākoties pateicība par straujo dzimstības līknes kāpumu valstī.
Jo populārāks kļuva Mērijas Kvantas stils, jo augstāk cēlās svārku un kleitu apakšmalas. Britu zemē tas radīja īpašu problēmu – kā uzkāpt Londonas autobusa otrajā stāvā, nepakļaujot vispārējai apskatei apakšveļu un zeķturus (zeķbikšu ražošana 50. un 60. gados vēl bija bērnu autiņos). Izeju no sarežģījumiem atrada Mērija pati. Viņa piedāvāja dāmām mini šortus, ko valkāt zem kleitām.
Jaunais stils radīja arī jaunus skaistuma ideālus. Krāšņās Holivudas zvaigznes tika aizstātas ar kalsnām, garkājainām manekenēm. Kvantas drēbītēm par savu slavu varēja pateikties 60. gadu kulta modeles Tvigija, Veruška un Džīna Šrimptone.
60. gadu britu stilu iezīmēja arī frizūru revolūcija. Stingri ģeometriskie griezumi, kurus izgudroja un ieviesa Vidals Sasūns.
Vienu no tiem – tā dēvēto Piecu punktu frizūru – aktīvi propagandēja arī Mērija Kvanta. Savā biogrāfijā viņa to atminas: “Sasūns atbrīvoja sievietes no mūžīgās sodības stundām ilgi sēdēt frizētavā zem fēna ķiveres, ar spiedīgiem un griezīgiem ruļļiem galvā. Tagad mēs beidzot bijām brīvas, varējām peldēties jūrā vai braukt kabrioletā – un pēc tam vienkārši sapurināt matus, lai atkal izskatītos lieliski.”
70. gados Mērija Kvanta sāka ražot arī kosmētiku. Krāsainas acu ēnas, caurspīdīgs lūpu spīdums, tuša, kas skropstas padara biezas, garas un lellīgas kā Tvigijai. Visi šie produkti izpelnījās tikpat vētrainu publikas piekrišanu kā Kvantas mini kleitiņas.
Izcils mārketinga gājiens Mērijas Kvantas reklāmas stratēģijā bija Skaistuma autobuss, kurš septiņdesmitajos apceļoja visu Eiropu: tas bija autoveikals un pārvietojama meikapa studija vienā telpā un uz vieniem riteņiem. Starp citu, kosmētikas zīmols Mary Quant pastāv joprojām, tikai kopš 2000. gada pieder japāņiem.
“Labā gaume ir nāve. Vulgaritāte – dzīve.” Sekojot šim principam, Mērija Kvanta centās izsvītrot no stila vārdnīcas tradicionālos elegances jēdzienus. Viņa, kā pati apgalvoja, radīja drēbes un apavus, kas ir piemēroti normālai dzīvei un normāliem cilvēkiem.
Šaurās korsāžas un kuplos svārkus aizstāja ar ērtām trapečkleitām, biezos un stīvos audumus – ar elastīgu trikotāžu. Nagliņkurpju vietā piedāvāja bērnišķīgas sandales un laiviņas vai augstos zābakus bez papēžiem.
Lapsenes viduklim un dziļiem dekoltē lika atkāpties supergaru kāju triumfa priekšā. Un kur nu vēl spilgtās krāsas, līksmās apdrukas, jokainās detaļas un aksesuāri – apaļās krādziņas Pītera Pena gaumē un polivinilhlorīda lietusmēteļi. Šāda mode absolūti atbilda sešdesmito garam – tas bija zinātniski tehniskā progresa, liberalizācijas, tikumu brīvības un optimisma laiks. Laiks, kad cilvēce ticēja nākotnei.
* Mērijas Kvantas retrospektīva, Viktorijas un Alberta muzejs, Londona, www.vam.ac.uk, no 6. aprīļa līdz 2020. gada 16. februārim.
P.S. Līdz 2. jūnijam turpat Londonā, Modes un tekstila muzejā apskatāma izstāde Svingojošā Londona. Dzīvestila revolūcija, kas galveno uzmanību pievērš 50. – 60. gadu britu arhitektu, mākslinieku, dizaineru un fotogrāfu grupējumam Chelsea Set.
Tomēr ne mazāk nozīmīga loma izstādē atvēlēta nemierīgā laikmeta dumpiniekiem individuālistiem – Mērijai Kvantai un viņas laikabiedram un kolēģim Terensam Konrānam.
* Swinging London: A Lifestyle Revolution,
www.ftmlondon.org
83 Bermondsey street, London
