foto: no privātā arhīva
26 gadus vecais "Aerodium" lidošanas instruktors Toms Īvāns: "Man vienkārši gribējās ceļot"
Cilvēki
2019. gada 24. janvāris, 07:15

26 gadus vecais "Aerodium" lidošanas instruktors Toms Īvāns: "Man vienkārši gribējās ceļot"

Pastaiga

Kopš 2012. gada Toms Īvāns (26) ir Aerodium lidošanas instruktors un treneris, bet šobrīd uzskatāms par vienu no pasaulē pieredzējušākajiem vēja tuneļu lidotājiem un triku izpildītājiem. Toms piedalījies Aerodium projektos visās pasaules malās, uzstādījis Ginesa rekordu, izpildot vēja tunelī visvairāk triku vienas minūtes laikā, vairākus gadus ieņēmis augstas vietas lidošanas sacensībās, kā arī bijis Toma Krūza personīgais treneris lidošanas ainās filmas Neiespējamā misija: sekas uzņemšanā. Oktobra beigās Toms Īvāns kļuva par pasaules čempionu lidošanā vēja tunelī, iegūstot augstāko vērtējumu Solo Freestyle Open kategorijā.

Kā nonāci līdz lidošanai?

Pirms septiņiem gadiem, kad strādāju par pavāru, viendien izlasīju sludinājumu, ka Aerodium meklē lidotājus, kas braukātu apkārt pa pasauli un rādītu lidošanas paraugdemonstrējumus. Pieteicos, lai gan neko daudz par lidošanu nezināju. Vienkārši ļoti gribējās ceļot.

Ikdienā esi Aerodium lidošanas instruktors-treneris. Kas šajā darbā ir aizraujošākais un kas visgrūtākais?

Pati ikdienas dinamika, strādājot Aerodium, ir ļoti aizraujoša. Mūsu klienti ir neparasti cilvēki no dažādām pasaules malām ar ļoti neparastām vēlmēm. Šo vēlmju piepildīšana ir izaicinājums katru dienu. Grūtākais? Lidot mīnus 20 grādos!

Sarežģītākais triks ir...

Ja kaut kas ir sarežģīti, tad tas nav pareizi. Lidošanai ir jābūt vieglai.

Izstāsti piecas interesantas lietas par vēja tuneli un lidošanu!

Dienā, kad nepūš sāna vējš, var pacelties 25 metru augstumā, kas ir aptuveni deviņstāvu mājas augstums.

Pēc 10 minūšu lidojuma platā tērpā uz kājām vairs nav nevienas spalviņas.

Lidošanu vēja tunelī plāno ieviest kā olimpisko sporta veidu 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Ikdienā mēs lidojam pie vēja ātruma 300 km/h.

Jaudīgākajam Aerodium vēja tunelim ir 3,2 megavatu jauda. Tātad tas patērē tikpat daudz elektrības, cik visa Vecpiebalga.

Esi lidojis vēja tuneļos daudzās valstīs, gan telpās, gan āra. Iespaidīgākais, ko esi redzējis no augšas.

Dziļi atmiņā palicis 18. novembra šovs krastmalā 2013. gadā festivāla Staro Rīga ietvaros. Uzlidoju augšā, paskatos apkārt, bet tur – cilvēku jūra, katram rokā lāpa. Esmu lidojis daudzos lielos pasākumos, bet šis likās kas īpašs.

Esi trenējis un instruējis cilvēkus, kas vienkārši grib palidot tepat Latvijā un citās valstīs, tos, kas paši grib kļūt par instruktoriem, Šaoliņas mūkus un Tomu Krūzu. Ir kāda atšķirība?

Tajā brīdī, kad cilvēks paceļas gaisā un saprot, ka viņš pats lido, nav atšķirības, kuru tu trenē. Tad visi pārvēršas par maziem bērniem un priecājas.

Kā uzturi savu fizisko formu?

Pārsvarā trenējos lidojot, bet ziemās, kamēr Latvijā tunelis nav pieejams, jo mums nav iekštelpu tuneļa, apmeklēju batuta treniņus. Mēdzam ar sievu slidot uz aizsaluša ezera.

Pasaules čempionātā uzvarēji disciplīnā, kur jāstartē vienam pašam. Tas tev ir raksturīgi – paļauties tikai uz sevi?

Startēju pasaules čempionātā viens pats, bet tam apakšā bija pamatīgs komandas darbs. Pateicoties ģimenes un Aerodium atbalstam, viss kā puzle pa gabaliņiem salikās kopā, un tas tapa iespējams.

Ja lidošana vēja tunelī tiešām tiks iekļauta 2024. gada olimpiādē, vai tu tajā piedalīsies? Kā sportists vai treneris?

Kā sportists. Viens no instruktoriem, ko nesen apmācīju Francijā, tikko atzīmēja 55 gadu jubileju. Domāju, tas ir dzīvs pierādījums tam, ka robežas ir tikai prātā.

Sievu un bērnus arī esi iekārdinājis lidot?

Jā, trīsgadīgā meita Emma ar mani kopā šovasar strādāja Siguldā. Kopā operējām plūsmu, un vienā brīdī viņa teica: “Esmu gatava, ejam lidot!”

Vēja tunelis ir liels pavērsiens izpletņlēkšanas sportā. Agrāk lidošana bija pieejama tikai no 18 gadiem un vajadzēja saņemties izlēkt no lidmašīnas – tagad lidot var kopā ar visu ģimeni.

Kādas ekstrēmas izdarības vēl esi pamēģinājis un ko vēl gribētu izmēģināt?

Vasarā ar kolēģiem braucam lēkt ārā no lidmašīnas – mums tas ir kā saldais ēdiens. Jo tunelis tevi ierobežo, bet debesīm nav ne gala, ne malu. Un mākoņi…

Man ir sapnis iemācīties lidot ar paraplānu un spārdīt egļu galotnes. Bērnībā vēroju, kā tētis apmāca lidot ar paraplānu, tolaik biju par vieglu, lai lidotu pats.

Noteikti esi gadžetu mīļotājs. Kas interesants ir tavā arsenālā?

Esmu drīzāk no tiem, kas 21. gadsimtā vēl jāj ar zirdziņu. Un kafija vislabāk man garšo, kad to aplej krūzītē.

Par ko domā, kad nedomā par darbu?

Par ģimeni.

Kuras savas rakstura iezīmes uzskati par vērtīgākajām un praktiski noderīgākajām?

Katrā no mums ir pētnieks un jaunatklājējs. Tāds, kuram gribas paskatīties tur, kur vēl neviens nav skatījies, uzkāpt tur, kur nedrīkst. Ir forši darīt to, ko pats no sevis negaidi.

Kurš padoms vai atziņa tev dzīvē visvairāk noderējis?

“Ko es gribu, to es varu. Ko es varu, to es daru.” Vaira Vīķe-Freiberga