Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kafijas servīze "Daina", tautastērps pēc Strunkes meta, slavenais sporta motocikls Rīga-9S: izstādē skatāms mūsu dizains 100 gados
Zina Ulste. Porcelāna kafijas servīze Daina. 60. gadi. (Foto: Publicitātes foto)

Kafijas servīze "Daina", tautastērps pēc Strunkes meta, slavenais sporta motocikls Rīga-9S: izstādē skatāms mūsu dizains 100 gados

Dzīvesstils
2019. gada 10. janvārī 14:04 2019. gada 10. janvārī 14:04
  Inita Saulīte-Zandere | Pastaiga
Vēl līdz 20. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju", kas atskatās uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas – laikmetu, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības.

Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts gan ar konkrētā brīža tehnoloģijām, gan estētiskajiem priekšstatiem un tādējādi iemieso lietās sabiedrības vērtības un ikdienu, uzskata izstādes kuratore Inese Baranovska, pamatojot izstādes nosaukumu.

“Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan porcelāna trauku darbnīca Baltars, gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi (Zelta ābele), arī Minox, VEF Spīdola, Rīgas Porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu grāmata Mēbeles jauniem cilvēkiem.”

Andrejs Purmalis. Grāmatas iesējums. Anšlava Eglīša nestundas. 1942. (Foto: Publicitātes foto)

Ekspozīcija nav hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā. Epizodes dizaina vēsturē virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.

Izstādes ievadā ir stāsts par 20.–30. gadu Latvijas dizaina (tolaik gan šādu vārdu vēl nelietoja) pionieriem – Ansi Cīruli, Jēkabu Bīni, Jūliju Madernieku un Niklāvu Strunki, kuri – katrs savā veidā, protams, – izmantoja dizaina valodu, kas balstās uz etnogrāfisko mantojumu. Šajā sadaļā skatāms arī unikāls tautastērps, ko pēc Niklāva Strunkes 1928. gada meta savai meitai Birutai pasūtījis komponists Alfrēds Kalniņš.

Stilizēts tautastērps, kas veidots pēc Niklāva Strunkes meta, 1928. Ansis Cīrulis, madarojums, dekoratīva sienas sega, 30. gadi. Jūlijs Madernieks, grāmatu skapis, 20.–30. gadi. (Foto: Publicitātes foto)

“Tērps atceļojis no Amerikas un bija diezgan sliktā stāvoklī, bet to fantastiski restaurēja brīnišķīgā Nacionālā vēstures muzeja restauratore Tabita,” atklāj Inese Baranovska. “Šis ir stāsts par to, kā, izmantojot etnogrāfiskā tērpa mantojumu, var runāt modernā valodā.”

Virzoties tālāk izstādē, uzzinām, kā dizains dažādos laikos līdzdalījies valsts ideoloģijas veidošanā un reprezentācijā. Izstādei atlasītas Latvijas plakāta mākslas virsotnes un porcelāna trauki ar politiskās aģitācijas simboliem.

Zina Ulste, dekoratīva vāze Latvijas PSR pa Ļeņina ceļu, 70. gadi. (Foto: Publicitātes foto)
Nezināms autors, iespējams, Romans Suta, aģitācijas krūzītes, 1940. (Foto: Publicitātes foto)

Unikāls ir stāsts par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukciju, ko 70. gadu beigās veica Jānis Krievs ar komandu. Tā kā bija gaidāmas 1980. gada olimpiskās spēles Maskavā un bija paredzēts, ka daļa svarīgo ārzemju viesu brauks ar vilcieniem cauri Rīgai, padomju funkcionāri neaizliedza realizēt tam laikam pat ļoti pārdrošas idejas.

Seko stāsti par saplāksni un Latvijā radītām lidmašīnām, redzams Rīgas Krēslu fabrikā tapušais dizainera Alda Circeņa slavenais šūpuļzirdziņš, kas nav īsti zirdziņš, jo domāts 21. gadsimta mazuļiem, – un tā ražošanas platforma.

Altāra daļā izvietota ekspozīcija par patēriņa preču dizainu un tā centrā – Gunāra Glūdiņa radītais slavenais sporta motocikls Rīga-9S, kas, starp citu, bijis jaunā dizainera diplomdarbs, beidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, bet vēlāk apceļojis neskaitāmas izstādes. Savukārt izstāžu zāles vidū, baltajā istabā, izvietoti objekti, kur dizains robežojas ar mākslu.

Gunārs Glūdiņš, sporta motocikls Rīga-9S. (Foto: Publicitātes foto)

Pērļu pērles, starp kurām ir pirmā profesionālā latviešu grāmatsējēja Andreja Purmaļa darbi, Jāņa Krieva kinētiskā video kompozīcija, Artūra Riņķa kinētiskā objekta Sakta makets, tekstilmākslinieces Veras Vidokas gobelēns, žurnāla Avots vāki u. c. Arī – pavisam nesen radītais Germana Ermiča stikla galdiņš no Shaping Colour kolekcijas.

Artūrs Riņķis, kinētiskais objekts Sakta, 1979. (Foto: Publicitātes foto)
Germans Ermičs, galds no kolekcijas Shaping Colour, 2015. (Foto: Publicitātes foto)

Visu nestāstīsim, ejiet un pieredziet! Izstāde tiešām ir lieliska iespēja iepazīt Latvijas dizaina vēsturi un mūsdienas.

Paralēli izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs gatavo plašu pasākumu programmu: zinātnisko konferenci, radošās darbnīcas, tikšanās, ekskursijas un citas aktivitātes.

Saistītās ziņas

Londonas dizaina biennāles uzvarētājs Artūrs Analts: "Dizains kaut kādā ziņā var glābt pasauli" 3
"Madaras" dizainere Liene Drāzniece: "Nav iespējams būt perfektai"
Modes dizainere Žanete Auziņa: "Ja latvieši apvienotos, mēs kopā varētu radīt jaunu "Zaru""

Vēl portālā

"Es biju tik akla..." Nora Ikstena atklāti stāsta par šķiršanos un jaunajām attiecībām
Kuras būs pirmās ģimenes, kas saņems 500 eiro pabalstu par bērniem? 7
Skandāls Galkina šovā: Sedokova apvainojas, atsakās skatīties interviju ar Timmas mammu un pamet studiju 4
Pievienot komentāru

Свадьба, гардероб, охрана: сколько денег Букингемский дворец потратил на герцогов Сассекских?

Фото: перенесший инсульт Борис Моисеев отметил 67-й день рождения