Šokē, valdzina un uzlādē ar enerģiju: Ņujorkas Modes muzejā skatāma dzīve rozā krāsā
Nevainība un grēks, izsmalcināta gaume un vulgaritāte, maigums un agresīva seksualitāte – šķiet, neviena cita krāsa neizraisa mūsos tik pretrunīgas asociācijas kā rozā. Šai krāsai veltīta izstāde Ņujorkas Modes un tehnoloģiju institūta muzejā. Pēc tās veidotāju domām, rozā krāsai piemīt trīs P spēks – Punk, Pretty, Powerful – tātad spēja vienlaicīgi šokēt, valdzināt un uzlādēt ar enerģiju.
Šī ir krāsa bārbijām un princesēm, balerīnām un kundzītēm, kuras cenšas padarīt sevi jaunākas, koķetajām galantā laikmeta dāmām un millenial paaudzes antiglamūra pārstāvēm. Elzas Skjaparelli Shocking pink – fuksiju krāsa, kas 30. gados tiešām izskatījās šokējoši. Ar asinīm notraipītais Džekijas Kenedijas tvīda kostīms, kas viņai bija mugurā vīra, ASV prezidenta nogalināšanas brīdī un kuru viņa ilgi nepiekrita novilkt, “lai viņi redz, ko ir izdarījuši”.
Mīļākā krāsa britu lēdijām, to skaitā Elizabetei II un rakstniecei Barbarai Kārtlendai, kura sarakstīja 723 romānus un nodzīvoja 99 gadus, pēdējos 50 no tiem valkājot tikai rozā drēbes (varbūt tieši tāpēc viņa nodzīvoja tik ilgi?). Kliedzoši seksīgā Merilinas Monro atlasa kleita filmā Džezā tikai meitenes.
Plīvojošā maigi rozā Dženiferas Grejas kleita filmā Netīrās dejas. Lillīgā Oskara de la Rentas kleita, kuru Mihails Barišņikovs uzdāvina Džesikai Pārkerei filmā Sekss un lielpilsēta. Spilgti rozā Rīzas Viterspūnas total look filmā Gudrā blondīne. Amerikas feministu rozā cepures, kad viņas devās protesta maršā pret Donaldu Trampu. Rozā pantera. Rozā sapņi. Rozā brilles.
Šī ir ļoti daudznozīmīga krāsa. Agrās renesanses laikā mākslinieki attēloja Jēzu Kristu gaišsārtos toņos – šī krāsa asociējas ar nevainību un mātes klēpi, kas simbolizē visa esošā sākumu. Rokoko laikā ar Luija XV favorītes marķīzes de Pompadūras vieglu roku rozā kļuva par frivolitātes un grēka simbolu. Par tā neviennozīmību liecina nokrāsu apzīmējumi “uztrauktas nimfas gurna tonis” un “sabijušās nimfas gurna tonis”. Rozā mainījās līdz ar laikmetiem, katru reizi iegūstot jaunu tonalitāti un jaunu nozīmi.
“Katras sievietes garderobē ir jābūt kaut kam rožainam,” apgalvoja Kristiāns Diors, kurš dievināja šo krāsu un pašas rozes arī. Pēckara gados rozā apģērbam piemita terapeitisks efekts – tas palīdzēja sievietēm aizmirst par pārdzīvotajām šausmām un noticēt skaistajai nākotnei. Šajā krāsā nebija ne banalitātes, ne šķebīga salkanuma – tikai romantika un cerības uz labākiem laikiem.
Rozā tonis ir atvasināts no sarkanās – kara, asins un kaislības krāsas, un ilgu laiku to uzskatīja par vīriešu krāsu (kamēr par sieviešu tika uzskatīta gaiši zilā). Rozā tērpās Dante, Heinrihs IV un citi pazīstami stiprā dzimuma pārstāvji, un tas nebūt nemazināja viņu vīrišķību.
Krāsu sadalījums pēc dzimumu principa notika salīdzinoši nesen, 19. gadsimta sākumā, un pēc britu iniciatīvas. Strīdi bija ilgi un neatlaidīgi, bet galu galā par paraugu tika ņemti divi klasiskās glezniecības portreti – Tomasa Geinsboro Puisēns gaiši zilā un Tomasa Lorensa Meitenīte rozā tērpā.
Otrā pasaules kara laikā nacisti apzīmogoja homoseksuālistus ar rozā trīsstūriem, un kopš tā laika vīrieši sāka baidīties no šīs krāsas kā no uguns. Vīriešu aizspriedumus pret rožainību izdevās lauzt tikai 80. gados, kad, pateicoties Ralfam Lorānam un Brook Brothers, rozā krekls un rozā polo krekls kļuva par vīrieši garderobes klasiku.
Mūsu desmitgades sākumā rozā krāsa, kas joprojām izraisīja asociācijas ar Bārbijām un vulgārām blondīnēm, pavisam izgāja no modes. Līdz pamazām sāka parādīties jauni gaiši sārtie toņi – ne tik kaitinoši, ne tik spilgti – un 2016. gada vasarā triumfēja jaunās tūkstošgades rozā.
Šai klusinātajai nokrāsai – kā viegli apputējis, maigs persiks – absolūti trūkst šķebinošā salduma, agresivitātes un banalitātes. Tonis kļuva tik populārs, ka tajā krāsoja visu, kas ienāk prātā, – no interjera priekšmetiem līdz mobilajiem telefoniem.
Šī krāsa ir aktuāla joprojām, kaut gan pēdējā modes aizraušanās ar 80. gadiem atdzīvinājusi interesi arī par daudz agresīvākiem toņiem – pat hot pink, ko Klods Montana savulaik izmantoja saviem platplecainajiem sieviešu spēka kostīmiem jeb power suit. Tādiem pat pieskarties bail – ka neiesit ar strāvu!
Rozā banda – tā sevi sauc radikāli feministiska organizācija Indijā. Sievietes, kas tajā ietilpst, nodarbojas ar biznesu un cīnās par savām tiesībām, bet viņas sāka ar to, ka ar nūjām iekaustīja savus vardarbīgos vīrus. Organizācijas biedru atšķirības zīme ir spilgti rozā sari. Nekādas simboliskas nozīmes šai krāsai neesot. “Mēs valkājam rozā, jo tā ir dzīves krāsa. Un mēs tajā esam labi pamanāmas.” Kad šī rozā gvarde iziet ielās, vīrieši šausmās izklīstot...
Izstāde Pink: The History of a Punk, Pretty, Powerful Color Ņujorkas Modes un tehnoloģiju institūta muzejā no 7. septembra līdz 5. janvārim.
fitnyc.edu/museum
