Modes sapņotāji "Viktor & Rolf": viņu kolekcijās 25 gados bijis viss, izņemot garlaicīgās sarkanā paklāja kleitas
Modes sapņotāji, konceptuālā glamūra pārstāvji un performanču virtuozi Viktor & Rolf pagājušajā gadā svinēja 25 gadu jubileju. Atceramies dažas neaizmirstamas epizodes no izcilā nīderlandiešu zīmola radošajām gaitām.
Dueta Viktor & Rolf stāsts sākas 1989. gadā, kad Viktors Horstings un Rolfs Snorens iepazinās Ārnhemas Mākslas un dizaina akadēmijas pirmajā kursā. Viņi uzreiz atrada kopīgu valodu un ātri vienojās par kopīgu modes redzējumu. Vienaudži (abi dzimuši 1969. gadā), jau ārēji būdami ļoti līdzīgi, viņi vēl vairāk uzsvēra savu līdzību ar vienādu apģērbu un imidžu.
Pēc akadēmijas beigšanas Viktors un Rolfs sāka strādāt kopā un pasniedza sevi kā vienu veselu. Jau kopš pirmajiem soļiem modē nīderlandiešu duets pieteicās kā konceptuālisti. Kad nepietika naudas pirmajai kolekcijai un tās skatei, viņi uzšuva apģērbu lellēm un sarīkoja defilē kā spēli, ko papildināja ar viltotām zīmolu smaržām – un pavisam īstu reklāmas kampaņu!
Katra viņu skate izvērtās par mākslas projektu, spilgtu teatralizētu uzvedumu ar savu stāstu. Viktors un Rolfs ir pārsteiguši publiku ar pārspīlētiem apjomiem un fantastiskiem siluetiem, monohromām skatēm (vispirms viscaur melnā, nokrāsojot arī modeļu sejas, bet pēc tam baltā krāsā), gigantiskiem robiem tilla balles kleitās, ar spilveniem galvassegu un karalisku apkakļu lomās, valkājamām gleznām ar visiem rāmjiem... Šķiet, vienīgās, kā līdz šim viņu kolekcijās ir pietrūcis, ir garlaicīgās, klasiskās sarkanā paklāja pasākumu kleitas.
Konceptuālisti pēc būtības, Viktors un Rolfs darbu pie katras kolekcijas sāk ar ideju, faktiski uzraksta tās scenāriju – un tikai pēc tam izstrādā tērpu siluetus, piemeklē materiālu faktūras u. tml.
Flāmu duets atzīst, ka smeļas iedvesmu mākslā, bet nedomā, ka viņus spēcīgāk par citiem ietekmējis kāds konkrēts mākslinieks un vismazāk vēlas tikt asociēti ar Holandes glezniecības tradīciju. “Mūsu tautiešiem pieņemts, ka visam jābūt “normāli”. Bet mēs centāmies kļūt par tādiem... mega. Piedāvāt vairāk nekā dzīve.”